«Labāk maziņš, bet savs»

Latvieši, salīdzinot ar baltiešu kaimiņiem, ir krietni kūtrāki uz biznesa paplašināšanu uzņēmumu apvienošanas ceļā. Jau gadiem Latvijā gan uzņēmumu iegādes, gan pārdošanas darījumu ir bijis vismaz divreiz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Vai potenciālo pircēju interesi iedragājusi arī kopēja robeža ar agresorvalsti?

Labāk konkurēt tirgū vai pat kļūt par tā līderi. 

Iegūt vairāk zinošu darbinieku, kas spētu radīt inovatīvākus produktus. 

Sasniegt plašāku pircēju loku vai piesaistīt investīcijas. 

Uzņēmumu apvienošana palīdz risināt dažādas biznesa problēmas. «Tomēr Latvijas tirgū nereti vērojama attieksme «kaut vai maziņš, bet labāk viens pats» — vietējie uzņēmēji reizēm labāk riskē uzņēmumu zaudēt, nekā apvienoties vai pārdot,» komentē uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu konsultanta Oaklins partnere Latvijā un globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe. «Strādājam visā pasaulē — uzņēmumam ir biroji 40 valstīs — un visbiežāk, protams, salīdzinām Latvijas situāciju ar Igaunijas un Lietuvas pieredzi. It īpaši Lietuvā tirgus vienmēr ir bijis ļoti aktīvs — viņi gan pērk, gan izplešas ārpus valsts. Ir ļoti daudz Lietuvas uzņēmumu, kas strādā Latvijā — ne tikai nopirkuši, bet arī sākuši no nulles. Ir maz Latvijas uzņēmumu, kas kaut ko dara ārpus valsts.»

Līdzšinējos četros gados, kopš uzņēmums veic iegādes un apvienošanās darījumu apskatu, latviešu uzņēmēji un Latvijā bāzēti uzņēmumi nemainīgi ir bijuši salīdzinoši kūtri attiecībā pret iegādes darījumiem ārpus Latvijas un sevišķi ārpus Baltijas, viņa skaidro. Tas gan nenozīmē, ka intereses par uzņēmumu paplašināšanu šādā veidā nebūtu nemaz. «Šobrīd mums ir vairāki klienti, kuri apsver šo iespēju.» Taču viņus lielākoties motivē iespēja pārcelt savu biznesu tālāk no Krievijas un tās radītajiem drošības riskiem. «Uzņēmēji vēlas, lai viņiem pieder kāds uzņēmums, kas ir tālāk no Krievijas robežas, un, ja Latvijā vairs nebūs droši, tad viņiem būs uzņēmums Vācijā vai Kiprā, un uz turieni būs iespēja pārcelties.» Krīzes laikā būtiski censties diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, samazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus. 

Tiesa, ja mērķis ir nevis paplašināt uzņēmumu, bet tā ir investīcija galvenokārt riska apsvērumu dēļ, Latvijas ekonomikai tas īpaši nepalīdz, atzīst konsultante. Taču tas parāda citiem, ka to var izdarīt, un šis process var rezultēties tajā, ka arī citi Latvijas uzņēmumi sāk domāt par iespējām ārpus Baltijas un kļūs spēcīgāki. 

Lielākoties tomēr novērojams, ka vietējā tirgus aktivitāte spoguļo globālo akciju tirgu un makroekonomisko noskaņojumu. «Šobrīd palielinās arī centrālo banku procentu likmes, kas palielina naudas cenu — tā rezultātā, visticamāk, uzņēmumu vidējie vērtējumi samazināsies. Cik būtiski — par to šobrīd grūti spriest.»

Bažām nav pamata

Tātad uzņēmējus no apjomīgu darījumu veikšanas attur piesardzība neskaidrās ekonomiskās situācijas dēļ? Šis noteikti ir iespēju laiks specīgākajiem uzņēmumiem un biznesmeņiem, saka Valērija Lieģe. Labi zināma paruna vēsta, ka krīzes laikā ir jāiepērkas, jo tad uzņēmumus var nopirkt lēti. «Jā, bet problēma ir tā, ka neviens no mums nav pilnībā racionāls, un krīzes laikā mēs sākam baidīties. Mūsu ambīcijas samazinās, un šķiet, ka labāk ir pataupīt, nepirkt. Tie, kas tomēr saņemas uz uzņēmuma iegādi, parasti iegūst — nopērk lēti, konsolidē tirgu, un tad, kad krīze ir pāri, uzņēmumam ir spēcīgāka pozīcija,» saka Valērija Lieģe. 

Turklāt ārvalstu investoru interese par Latvijas uzņēmumiem pēc neilga atsaluma posma ir atgriezusies, iedrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra direktors Kaspars Rožkalns. «Pagājušā gada pavasarī bija jūtams, ka investoru interese apsīkst. Tomēr pakāpeniski jau vasarā investoru interese atjaunojās. Uzstājoties starptautiskajā vidē, visur uzsvērām, ka Latvija ir droša valsts. Visātrāk interese atjaunojās no ziemeļvalstu investoriem, bet pakāpeniski arī tālo tirgu pārstāvji saprata, ka, investējot Latvijā, varēs būt droši par saviem ieguldījumiem.» Aģentūra pērn palīdzējusi sākt 40 investīciju projektus. Kopējais plānoto investīciju apjoms — 473 miljoni eiro. Tas gan ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad ārvalstu investīcijas aģentūras atbalstītos projektos sasniedza 643 miljonus eiro. Toties top vairāk jaunu darbavietu.

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2022. gada beigās uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 22,59 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2021. gada beigās. Toties ārvalstu investīcijas Latvijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, krietni sarukušas — 2021. gadā tie bija vairāk nekā 7% pret IKP, savukārt 2022. — 4%. Tas gan lielā mērā saistīts ar Swedbank grupas Baltijas banku reorganizāciju, akcijas nododot Latvijā reģistrētai pārvaldītājsabiedrībai Swedbank Baltics AS. «Jā, milzīga ietekme bija tieši Swedbank holdinga izveidei,» apstiprina Latvijas Bankā.

Kopumā nevar apgalvot, ka karadarbība Ukrainā ir apturējusi investīciju plūsmu uz Latviju vai Baltijas reģionu, turpina Rožkalns. Drīzāk jāņem vērā Eiropas un ASV ekonomisko attiecību saasināšanās ar Ķīnu. «Daļa investoru pamet Ķīnu un meklē vietas, kur investēt tuvāk saviem mājas tirgiem. Zīmīgi, ka interese par investīcijām Latvijā pieaug arī no tālajiem tirgiem, piemēram, ASV un Dienvidkorejas,» viņš stāsta. Piemēram, kompānija Samsung C&T 2022. gada nogalē paziņoja par investīciju līguma noslēgšanu ar Latvijas vadošo industriālo ražotāju Forta Pro, kurš specializējies moduļu konstrukciju ražošanā. «Ja Latvijas uzņēmums ir sevi labi apliecinājis eksporta tirgos, spēj piedāvāt inovatīvus un tirgus vajadzībām atbilstošus produktus, investoru interese ir nemainīgi augsta.»

Arī pēc pilna mēroga kara sākšanās Ukrainā Baltija investīciju vidē netiek uzskatīta par īpaši augsta riska zonu, uzsver korporatīvo finanšu uzņēmuma Baltijā Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. «No ģeopolitisko, militāro risku viedokļa investīciju klimats Baltijā, Centrāleiropā un Skandināvijā neatšķiras,» komentē Krastiņš. «Investori novērtē Baltijas un Latvijas investīciju vidi un arī mūsu valsts investīcijas drošībā — gan aizsardzības budžetā, gan kritiskajā infrastruktūrā, kur darbi turpinās.»

Tiesa, ģeogrāfiski tuvāko investoru izpratne par drošības situāciju reģionā ir labāka. Turklāt Baltija galvenokārt sava nelielā izmēra dēļ lielai daļai globālo investoru arī iepriekš nav bijis primārais tirgus — darījumi šeit ir salīdzinoši mazi. «Taču privātā kapitāla fondi, kuri fiziski atrodas Baltijā un Centrāleiropā, joprojām ir aktīvi. Finanšu investoriem, protams, nauda ir jāiegulda — arī grūtos laikos,» uzsver Krastiņš.

Ir Nauda aplūko lielākos darījumus, kas pērn notikuši Latvijā bāzētos uzņēmumos.

Līderos — atjaunīgā enerģija

Interesanti, ka trīs lielākie 2022. gadā notikušie darījumi veikti uzņēmumos, kas darbojas atjaunīgās enerģijas jomā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šai nozarei papildu uzmanība pievērsta ne tikai Eiropas uzņemtā Zaļā kursa, bet arī enerģētiskās neatkarības dēļ. Taču starp lielākajiem ieguldītājiem atkal ir lietuvieši.

Vislielākais pērn publiski reģistrētais Latvijā notikušais darījums ir Lietuvas valsts enerģētikas koncernā AB Ignitis Grupe ietilpstošā zaļās enerģijas uzņēmuma Ignitis Renewables 213 miljonus eiro vērta investīcija saules enerģijas projektos Latvijā. Lietuviešu uzņēmums pārņēmis saules enerģijas projektu attīstītāju Latvijā, kura nosaukums gan netiek publiski izpausts. Ir iegādāta zeme ar iespēju attīstīt saules enerģijas biznesu. 

Savukārt otrajā vietā ir robotisko risinājumu jaunuzņēmums Aerones, kas pagājušajā gadā piesaistījis 38,9 miljonu dolāru investīciju. Biznesa pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad uzņēmuma komanda pētīja lieljaudas bezpilota lidaparātu tehnoloģijas, taču pēc dalības Y Combinator akseleratorā 2018. gadā uzņēmums pievērsās vēja turbīnu apkalpošanai. Uzņēmumu grupa jau iepriekš bija piesaistījusi 8,4 miljonus eiro ārējo kapitālu. Taču pērn notikušajā investīciju kārtā galvenie investori bija Future Positive Capital, līdzšinējais investors Change Ventures, kā arī Metaplanet, Vinted līdzdibinātājs Mants Mikucks, Printify līdzdibinātājs Jānis Berdigans, Capitalia, Pace Ventures un EcoSummit. 

Savukārt Lietuvas enerģētikas grupa Utilitas pagājušajā gadā pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi. Tas sastāv no 33 Enercon vēja turbīnām ar kopējo jaudu 19,8 MW. 

Jauniegādātajam uzņēmumam paredzēts papildināt Utilitas Latvijā jau piederošo Tārgales vēja parku, kurš tika pabeigts 2022. gada vidū. Tā kopējā jauda ir 58,8 MW. Utilitas min, ka aktīvi iegulda atjaunīgās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā. 

Arī Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmums Gren 2022. gadā parakstīja līgumu par zaļās enerģijas uzņēmuma SIA Bioeninvest iegādi — 2003. gadā dibinātais uzņēmums darbojas Gulbenē, un darījums ir tikai daļa no Gren izaugsmes stratēģijas Baltijas reģionā. 

Jauni risinājumi

Apjomīgu darījumu veica arī vietējais tehnoloģiju un izklaides milzis Tet. Kopā ar tā līdzīpašnieku Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Company šā gada janvārī Tet parakstīja SIA Telia Latvija kapitāla daļu iegādes līgumu. Darījuma summa ir 10,75 miljoni eiro. «Lai gan Tet iegādājās tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam Telia Company AB piederošo Telia Latvija, iegāde notika kā normāls komerciāls darījums starp divām neatkarīgām pusēm. Turklāt, pēc Tet rīcībā esošās informācijas, darījuma izvērtēšanas un noslēgšanas procesā Tet kā pircējs tika atlasīts no vairāku pretendentu loka,» stāsta Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Darījuma mērķis bijis grupas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana, kā arī esošo risinājumu attīstīšana un jaunu radīšana. Tādējādi uzņēmums cer audzēt arī savu eksporta potenciālu. «Stabili un uzticami datu pārraides risinājumi, Latvijā un eksporta tirgos arvien vairāk pieprasīti mākoņrisinājumi un datu centru pakalpojumi, strauji augošais pieprasījums pēc moderniem IT drošības risinājumiem, arvien aktuālāki videostraumēšanas risinājumi — abu uzņēmumu kopējās zināšanas un pieredze ļaus vēl straujāk un efektīvāk Latvijā attīstīt nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un nākotnē,» uzņēmuma vadītājs uzskaita pakalpojumu klāstu, ko paredzēts attīstīt.

Jau šobrīd datu izvietošanu Tet nodrošina ne tikai Latvijā, bet arī Dānijā. «Apvienojot mākoņu resursus, esam paplašinājuši mākoņu platformas Tet Cloud jaudu 2,5 reizes. Viens no mediju risinājumiem, kas līdz ar Telia Latvija iegādes darījumu ir ienācis Tet portfelī un ticis atjaunos, ir platforma Videosher, kas ļauj dažādiem videosatura veidotājiem augšupielādēt, publicēt, rediģēt un pārvaldīt video saturu, tajā skaitā arī «smagus» failus, kam ir nepieciešama īpaši augsta bildes kvalitāte,» viņš stāsta. 

Laiks nevarēja būt sliktāks

«Pārdošanas procesu sākām 2021. gada septembrī — nolīgām neatkarīgo finanšu konsultantu Porta Finance, lai veiktu due diligence (uzticamības pārbaude — no angļu val.) procesu,  pasūtījām juridisko un nodokļu finanšu izpēti, lai sagatavotu materiālu potenciālajiem investoriem,» Baltijas valstīs lielākā privātā kapitāla fondu pārvaldnieka BaltCap partneris Mārtiņš Jaunarājs stāsta par uzņēmuma Vendon pārdošanu. 2011. gadā dibinātais uzņēmums nodrošina attālināti vadāmus tirdzniecības automātu kontroles un maksājumu apstrādes risinājumus un šobrīd pārvalda aptuveni 45 tūkstošus vienai sistēmai pieslēgtu tirdzniecības automātu. BaltCap 2022. gada vasarā to pārdeva Spānijas tehnoloģiju grupai Azkoyen. 

Uzņēmumu nolemts pārdot tāpēc, ka BaltCap, Vendon līdzšinējais investors, bija sasniedzis termiņu, kad no šī ieguldījuma «jāiet ārā». «Tas nebija saistīts ar paša uzņēmuma attīstības stadiju. Vendon pārdošanas brīdī jau kādu laiku bija darbojies ar peļņu — pats ģenerējis pozitīvu naudas plūsmu, un no uzņēmuma izaugsmes viedokļa nebija steigas piesaistīt investoru. Protams, ar stratēģiskā investora palīdzību Vendon, domājams, attīstīsies vēl straujāk, jo Azkoyen grupas rīcībā ir arī papildu distribūcijas kanāli,» uzsver Jaunarājs.

Meklējot labāko pircēju, uzrunāts samērā plašs investoru loks no visas pasaules. Sākotnējā interese bijusi no aptuveni desmit investoriem. Padziļinātu izpēti veica četri. «Sākums bija diezgan spraigs, bet, kad sākās karš Ukrainā, daži neiesniedza gala piedāvājumu, un viens no minētajiem iemesliem bija ģeopolitiskās drošības apsvērumi. Var teikt, ka no darījuma viedokļa laiks nevarēja būt sliktāks — saistošie piedāvājumi mums bija jāiesniedz līdz 2022. gada 28. februārim,» situāciju komentē BaltCap partneris. Var, protams, saprast investorus, kuri tobrīd kļuva piesardzīgāki, viņš atzīst. 

Tomēr pārrunas ar Azkoyen grupu, kas beigās nopirka Vendon, notikušas profesionāli, un kara konteksts darījuma rezultātu neietekmēja. «Tika izpildīts viss, par ko bijām vienojušies. Domājams, Vendon gadījumā palīdzēja arī tas, ka lielākā daļa uzņēmuma klientu ir Rietumeiropā,» viņš skaidro. Pat ja pastāvētu ģeopolitiski riski Baltijā, sliktākajā gadījumā uzņēmumu būtu iespējams pārcelt. «Ja lauvas tiesa biznesa būtu bijusi Baltijā, iespējams, darījumus būtu bijis vairāk apdraudēts.»

Audzē biznesu

Pēc aktīvu apmēra Signet Bank 2020. gada beigās bija 12. lielākā Latvijā, savukārt Expobank — pati mazākā. 2021. gada jūnijā pirmā iegādājās otro, pusēm vienojoties cenu nepubliskot. 2022. gada jūlijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piešķīra atļauju par Signet Bank un Expobank apvienošanos. 

«Banku apvienošanās darījumi nav tas vienkāršākais process, jo bankas ir regulētas iestādes un šādu darbību veikšanai jāsaņem regulatora atļauja,» skaidro Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Regulators vērtē dažādus faktorus. Gan biznesa plānu, gan integrācijas stratēģiju. «Taču apvienošanas process izdevās efektīvs.»

Tehniski vislielākais izaicinājums vienmēr ir operacionālās darbības apvienošana — abām bankām ir klienti, un visi jāpārnes vienā sistēmā. «Ar to mēs tikām galā efektīvi, un tā bija ļoti laba, vērtīga pieredze. Runājot par darījuma mērķi: Expobank bizness bija krietni mazāks par mūsējo, un darījuma rezultātā mēs guvām zināmu peļņu. Tāpat mēs ar šo darījumu esam palielinājuši savu kredītportfeli. Ieguvums ir arī cilvēkresursi — esam ieguvuši jaunus kolēģus, kuri efektīvi turpina darboties mūsu kolektīvā, lai gan, protams, esam arī optimizējuši, un kopējais darbinieku skaits apvienotajai bankai ir mazāks, nekā abās bija iepriekš,» stāsta Idelsons. Iegādes rezultātā iegūti arī daži tehnoloģiskie un infrastruktūras risinājumi, kas ir noderīgi ikdienas darbībai. 

Būtiskākais ieguvums no otras bankas iegādes bijusi biznesa apjoma palielināšana. «Apvienošana nebija saistīta ar jauniem produktiem vai jauniem darbības virzieniem, jo Signet bankas stratēģija jau tika veiksmīgi realizēta — tā ir vērsta uz vidēja izmēra Latvijas un Baltijas uzņēmumu apkalpošanu. Expobank darbība pārāk neatšķīrās no mūsējās — nebija filiāļu vai retail (privātpersonu — no angļu val.) klientu, kurus Signet, piemēram, neapkalpo. Viņu klientu bāze bija ļoti līdzīga mūsējai, tāpēc arī izšķīrāmies par šo darījumu.»

Kas notiek kaimiņos?

Lietuvas privātā kapitāla fonda Invalda INVL vadītājs un valdes loceklis Vitauts Plunksnis par situāciju Lietuvas tirgū
Lietuvā notikušo darījumu skaits pērn ir lielākais Baltijā. Ir uzņēmumi, kuri vietējā tirgū ir izauguši līdz tādam līmenim, ka, ja vēlas tālāku izaugsmi, nav iespējams turpināt darboties tikai vietējā līmenī. Piemēram, UAB Vilnius Prekyba, kam pieder gan Maxima, gan Euroaptieka, redz iespēju izaugsmei ārpus Baltijas valstīm, kas ir tikai sešu miljonu iedzīvotāju tirgus, kamēr Polija — 40 miljonu. 

Aktīvi sektori ir IT, veselības aprūpe un enerģētika, uzsvars ir uz atjaunīgo — solāro, vēja — enerģiju, savukārt veselības aprūpes nozarē izaugsme turpinās jau vairākus gadus.

Manuprāt, liela daļa vietējo uzņēmumu baidās izplesties ārpus Baltijas tirgus, jo tas paredz menedžmenta stila pārmaiņas, mazākas iespējas visu kontrolēt, un ir jāattīsta augsti funkcionālas pārskatu sistēmas. Tāpēc skaidrs, ka privātā kapitāla fondi šādiem uzņēmumiem nereti var ļoti palīdzēt. 

Kopš kara sākuma esmu novērojis, ka arī daļa uzņēmēju, kuri darbību sāka ap 90. gadiem un kuriem lielākoties pieder viens uzņēmums, cenšas daļu biznesa pārdot kādam no privātā kapitāla fondiem, lai ar tā palīdzību uzņēmumu paplašinātu ārvalstīs. Var redzēt, kā viņu lēmumus ietekmē mentalitāte. Šie uzņēmēji ir pieraduši lēmumus pieņemt vienpersoniski. Viņiem būtiski būtu pievērsties pēctecības plānošanai, bet šobrīd daudzi pārvērtē prioritātes — aktuālāka kļūst pieeja brīviem līdzekļiem. 

Karš tirgu ir ietekmējis daudzējādi — ir paaugstinājušās procentu likmes, enerģijas cenas, un vairāki lieli starptautiski pircēji, it īpaši finanšu fondi no ASV, ir nozuduši no Baltijas tirgus ģeopolitiskās nedrošības vārdā. Tāpēc uzskatu, ka šis ir labs laiks vietējiem investoriem, kam šobrīd ir priekšrocības — mēs esam ātrāki, zinām, kurus uzņēmumus vērts iegādāties. 

Šobrīd investīciju lēmumu pieņemšana gan aizņem daudz vairāk laika, jo pircēju pusē visi ir mazliet piesardzīgāki. Savukārt daudzi potenciālie pārdevēji nevēlas uzņēmumus pārdot par zemākām cenām. Tie, kuri šobrīd var atļauties nepārdot un nogaidīt, to arī dara. Grūtības šobrīd piedzīvo arī daļa no tiem, kuri darījumos izmanto bankas kapitālu, jo arī banku nosacījumi ir auguši.

Oaklins partneris Igaunijā Heiki Kallu par situāciju Igaunijas tirgū
Igaunijā 2022. gads bijis visai pretrunīgs. To lielā mērā ietekmēja 2021. gada pozitīvā pieredze, kad tirgū ienāca liela naudas plūsma, uzņēmumi guva ar Covid-19 pandēmiju saistītu atbalstu. Turklāt pandēmijas pirmajā gadā gūtā pieredze uzņēmējos bija iedēstījusi domu par to, ka šajā neparedzamajā posmā vajadzētu sākt pārdot, un 2021. gadā tas arī notika. 

2022. gads sākās tikpat labi, bet tad, protams, visu Eiropu pāršalca šoks par karu Ukrainā — pāris mēnešus viss bija gandrīz vai pilnībā apstājies, un cilvēki vienkārši gaidīja, kas notiks tālāk. Daudzi darījumi tā arī nenotika, citi notika vēlāk. Kopumā pircēju un pārdevēju ekspektācijas kļuva aizvien grūtāk salāgojamas. 

Pērn Igaunijā aktīvākais bija tehnoloģiju sektors — gan iegādes un apvienošanās, gan kapitāla piesaistes ziņā, bet šobrīd investori ir visai noraidoši, ja, piemēram, tehnoloģiju jaunuzņēmums nespēj parādīt vismaz 50% izaugsmi. Loģisks iznākums gan varētu būt tas, ka tehnoloģiju uzņēmumus vairāk cenšas pārdot, kamēr vēl var panākt pietiekami augstu cenu, un tas savukārt ir izdevīgi stratēģiskajiem investoriem. 

Ražošanas sektorā vērojamas dažādas situācijas — uzņēmumiem ar labiem rezultātiem šobrīd ir augsts iegādes un apvienošanās potenciāls, bet tajā pašā laikā grūti klājas tiem ražošanas uzņēmumiem, kuru biznesa modelis cieš šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos, piemēram, ja tas būvēts uz lēta darbaspēka principa.

Runājot par investoriem, lai gan saskaņā ar tirgus loģiku šis būtu piemērots laiks uzņēmumu iegādei — galu galā, grūtos laikos tie kļūst lētāki —, tas tā ne vienmēr darbojas. Pat ja iespējas un potenciāli pircēji ir, ne vienmēr mēs racionāli pieņemam šādu lēmumu — ja vadītājs aizietu pie uzņēmuma valdes un ierosinātu kaut ko iegādāties, ļoti bieži šādā situācijā atbilde būtu nogaidīt un paskatīties, kā viss attīstās. 

2022. gadā mēs pakāpeniski centāmies pielāgoties pārmaiņām, un daudziem uzņēmumiem Igaunijā klājās salīdzinoši labi. Jautājums ir: kas šībrīža situācijā ir labs rezultāts? Jo 2021. gads arī nav īsti reprezentatīvs. Tāda izaugsme nevarētu turpināties mūžīgi. Taču zināms ir viens — šobrīd situācija ir neskaidra. Bet tieši laba redzamība iegādes un apvienošanās biznesa kontekstā ir ļoti svarīga.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem