Kreditēšana kā biznesa vides un risku spogulis

Šā gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā. Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Biznesa kreditēšana augusi par 9,4%

Neskatoties uz ģeopolitiskām neskaidrībām, kas pamatā izriet no Krievijas sāktā kara Ukrainā, biznesa kreditēšana nebūt nav apstājusies, bet pērn pat ir pieaugusi. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms pagājušajā gadā pārsniedza 15,4 miljardus eiro, kas par 7% pārsniedza izsniegto kredītu apjomu 2021. gadā. No šīs summas 9 miljardi eiro ir uzņēmējiem izsniegtie kredīti, bet vairāk nekā 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti. Uzņēmumiem pērn izsniegts par 9,4% vairāk kredītu, nekā tas bija 2021. gadā.

Savukārt, kā liecina Kredītinformācijas biroja dati, juridiskajām personām no jauna izsniegto kredītu apjoms pērn bija teju 2,7 miljardi eiro, kas par 18% pārsniedz 2021. gada laikā izsniegto aizdevumu līmeni (nepilni 2,3 miljardi eiro). Nozaru griezumā lielākie aizņēmēji bija nekustamo īpašumu uzņēmumi, enerģētikas kompānijas, lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi, tirdzniecības uzņēmumi, apstrādes rūpniecības uzņēmumi un būvnieki. Pērn pieaudzis arī uzņēmēju noguldījumu apjoms, kas 2022. gada nogalē pārsniedza 9 miljardus eiro (+11% gada laikā).

Biznesa vides faktors

Salīdzinot biznesa kreditēšanas līmeni Baltijas valstīs, Latvijā tas ir aptuveni uz pusi zemāks, nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina statistikas dati par kreditēšanu ES. Latvijas atpalicība no saviem abiem kaimiņiem biznesa kreditēšanā vērojama kopš 2017. gada rudens, un kopš tā laika tā ir pieaugusi gadu no gada. Vienlaikus aizdevumu līmeni nebūtu korekti skatīt atrauti no uzņēmējdarbības vides konkrētajā valstī. Tā, European Chamber veidotajā Eiropas uzņēmējdarbības vides indeksā Latvija būtiski atpaliek no saviem kaimiņiem – Igaunija indeksā ir 11. vietā, Lietuva 16. vietā (labāks rādītājs, nekā iepriekš), bet Latvija – 21. vietā (sliktāks rādītājs, nekā iepriekš). Apskatot abus minētos rādītājus – uzņēmējdarbības kreditēšanas līmeni un biznesa vidi – redzama tieša korelācija, kas apliecina iepriekš banku sektora teikto –

jo uzņēmēji labāk jūtas kādā valstī, proti, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis, mazāka birokrātija, konkurētspējīgāks nodokļu režīms utt., jo lielāks pieprasījums pēc finansējuma un bankas labprātāk kreditē.

Nozīmīgs iemesls, kas nekādi neveicina kreditēšanu, ir, piemēram, augstais ēnu ekonomikas līmenis. Komfortabla, relatīvi netraucēta, lielas sabiedrības daļas un uzņēmēju ar sapratni pieņemta, bet citkārt pat atbalstīta atrašanās ēnu ekonomikā un dažādos parādos (ieskaitot uzturlīdzekļu), kā arī neproporcionāli liela apjoma skaidras naudas izmantošana norēķinos, izslēdz no kreditēšanas ievērojamu skaitu personu. Pēc mūsu aplēsēm, Latvijā no visu uzņēmumu kopskaita pēc gada pārskata datiem kreditējami ir tikai aptuveni 20 tūkstoši uzņēmumu. Šis apjoms pamatā saskan ar VID publiski pausto informāciju par uzņēmumu skaitu, kas veic maksājumus valsts budžetā. Gandrīz katrai trešajai darbspējīgai fiziskajai personai Latvijā ir parādsaistības. Te gan jāpiebilst, ka personu parādsaistības vērtēt tikai Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra ietvarā nav pilnībā atbilstoši, jo tajā nav lielākās daļas personu parādu. Diemžēl valsts iestādes līdz šim nav radušas efektīvu risinājumu fizisko personu parādu un to rašanās cēloņu visaptverošam monitoringam.

Tiesiskās vides faktors

Kāda tad ir Latvijas specifiskā situācija, kas neļauj kreditēt tik pat lielā apmērā, kā mūsu kaimiņvalstīs? Jāuzsver, – bankas vērtē biznesa riskus un “ieceno” tos kreditēšanas cenā, nevis vienkārši izvēlas, kurā valstī kreditēs vairāk, kurā – mazāk. Šis risku līmenis ir tieši atkarīgs no tiesiskās vides. Finanšu nozares asociācija (FNA) jau vairākkārt ir norādījusi, ka, kompleksi un efektīvi nerisinot tiesiskās vides problemātiku, ne tikai normatīvo aktu, bet it īpaši to praktisko piemērošanu, ar laiku neizbēgami novedīs pie zemāka tā saucamās “riska apetītes” līmeņa un augstākām kredītlikmēm. Proti, no komercbanku viedokļa tiesiskā vide Latvijā nerada pārliecību, ka zaudētus līdzekļus iespējams sapratīgā laikā efektīvi atgūt. Un tas rada augstāku risku.

Vēl viens faktors, kas Latvijā negatīvi ietekmē kreditēšanu, ir banku uzraugu noteiktais regulējums attiecībā uz kredītu līmeņa apmēru pret banku kapitālu. Šobrīd Latvijā minētā prasība ir divreiz stingrāka, nekā to pieļauj Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Tas liedz bankām izmantot būtiskus līdzekļus, kas varētu ieplūst tirgū jaunu aizdevumu veidā. FNA ir aicinājusi un turpinās iestāties par šīs normas harmonizēšanu ar pārējo Eiropu, kas mūsu bankas (vismaz šajā aspektā) nostādītu vienlīdzīgās konkurences pozīcijās. Šeit jāpiemin arī kredītiestāžu iesaiste noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā̄, kas Latvijā no komercbankām prasa daudz laika un resursu. Jāatgādina, ka bankas, pretēji virknei politikas veidotāju un tiesībaizsardzības iestāžu gaidām un ieskatam, nav un arī nevar būt “izmeklēšanas iestādes”, – finanšu izlūkošanas un vēl jo vairāk izmeklēšanas darbības ir jāveic attiecīgām valsts institūcijām, kurām bankas atbilstoši likumam turpinās sniegt kvalitatīvus ziņojumus tālāko finanšu izlūkošanas un darbību veikšanai.

Inflācijas un likmju faktors

Noslēgumā jāatgādina vēl viens faktors, kas saistīts ar kredītlikmju kāpumu. Kā zināms, ar mērķi ierobežot straujo inflāciju, 2022. gada vasarā Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā paaugstināja procentu likmes virs nulles līmeņa. Sekoja vairākkārtēji lēmumi par likmju celšanu, galvenajai refinansēšanas operāciju likmei pieaugot līdz 3%. Tam ir tieša ietekme uz starpbanku Euribor likmi un uz kredītlikmēm, kuras par aizņēmumiem maksā fiziskas personas un uzņēmumi. Prognozes liecina, ka tuvāko gadu laikā ECB bāzes likmes un atbilstoši arī trīs mēnešu Euribor nostabilizēsies pie 2,5% līmeņa, bet sešu mēnešu – nedaudz augstāk (šobrīd sešu mēnešu Euribor pārsniedz 3%). Tas nozīmē, ka, piemēram, 50 000 eiro vērtam aizņēmumam ikmēneša maksājums pieaug no aptuveni 200 eiro līdz gandrīz 290 eiro. Ir skaidrs, ka tik nopietna ikmēneša maksas kāpuma rezultātā daudzi potenciālie kredītņēmēji, kā arī investori kļūst krietni atturīgāki un savus attīstības plānus pārceļ uz vēlāku laiku. Šis faktors skar visas valstis un aizņēmējus mūsu reģionā, taču arī tas būtu jāņem vērā, vērtējot kreditēšanas dinamiku gan biznesa, gan it īpaši – privātpersonu – pusē.

Rezumējot iepriekš minēto, gribu akcentēt, ka zemāks kreditēšanas līmenis nav cēlonis pēdējos gadus tik daudz piesauktajai Latvijas atpalicībai no saviem Baltijas kaimiņiem, bet sekas tam, ka gan biznesa, gan tiesiskā vide tā arī nav sagaidījusi tik nepieciešamos (un daudzkārt apspriestos) uzlabojumus no politikas veidotāju puses. Tai skaitā – arī attiecībā uz kapitāla tirgus attīstību, kas ir nozīmīgs uzņēmējdarbības attīstības instruments, piemēram, piedāvājot iegādāties daļu no valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kapitāla. Tāpēc ceru, ka sāktā diskusija par konkurences vidi un kreditēšanas līmeni Latvijā neapstāsies tikai pie banku kritizēšanas, bet nonāks arī līdz īstajiem problēmu cēloņiem un savstarpēji izdiskutētiem, pārdomātiem un efektīviem risinājumiem.

Bankas kopumā ir ieinteresētas kreditēt tautsaimniecības attīstību, ko apliecina arī pērnā gada kreditēšanas dati. Lai šos apjomus audzētu, ir nepieciešama sadarbība starp valsti un pašvaldībām. Liels kreditēšanas potenciāls noteikti ir energoefektīvu mājokļu programmā un ne tikai – zaļās enerģijas ieguves virziens kopumā paver plašas iespējas, jautājums tikai, kā tās spēsim izmantot. Taču ir vēl virkne citu nozaru, kas no trīspusējas sadarbības, tikai iegūtu. Uz to arī ejam!

 

Autore ir Finanšu nozares asociācijas vadītāja