Fragments no Kriša Salmaņa veidotās žurnāla "Ir" vāka ilustrācijas.
Pērn pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka cilvēkiem, kuri bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un pieņēmuši Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību, līdz šā gada septembrim jāiegūst valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments. Pretējā gadījumā pastāvīgās uzturēšanās atļauja 1. septembrī kļūs nederīga.
Lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Latvijas iedzīvotājiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PLMP) nepieciešams iesniegt apliecinājumu par valsts valodas prasmi vismaz A2 līmenī. Dokumentu var iegūt, nokārtojot Valsts izglītības satura centra (VISC) organizēto pārbaudījumu. No publiskajām diskusijām izriet, ka tas var radīt lielas problēmas gan Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas likuma grozījumi, gan valsts iestādēm. Vieniem trūkst zināšanu, lai pārbaudi nokārtotu, otriem — kapacitātes, lai apkalpotu lielo klientu skaitu. Šis jautājums patlaban izraisījis domstarpības arī valdības koalīcijā, raksta žurnāls Ir.
Sākotnēji tika lēsts, ka norma attieksies uz vairāk nekā 22,3 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Taču noteikumi ļauj valodas pārbaudījumu nekārtot tiem, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu vai jau pārsnieguši 75 gadu slieksni. Ir arī citi izņēmumi. Rezultātā eksāmens varētu attiekties uz aptuveni 18 tūkstošiem iedzīvotāju.
«Mēs apzināmies, ka tas varētu būt milzīgs izaicinājums,» atzīst VISC vadītāja Liene Voroņenko. Lai nodrošinātu raitu reģistrācijas, eksaminācijas, pārbaudījumu izstrādes un labošanas procesu, jau piesaistīti papildu reģistratori, apzināti eksperti un filologi. Modelējot situāciju, ka eksāmenu trīsarpus mēnešu laikā vēlēsies kārtot visi 18 tūkstoši, VISC pārliecinājies, ka kapacitāte būs pietiekama.
Cilvēkiem, uz kuriem likuma grozījumi attiecas, tiek dota iespēja valodas pārbaudei reģistrēties ārpus kārtas, paredzot arī īpašus nosacījumus eksaminācijas norisē. Pašreizējais reģistrēšanās temps gan liek domāt, ka eksāmenu kārtotāju skaits būs mazāks par maksimāli iespējamo, atzīmē Voroņenko.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
