Neesmu plānotāja. Piemēram, šogad sāku ziemas peldes no nepareizā gala. Nesāku ar kontrastdušām vai pakāpenisku iegremdēšanos, bet aukstā decembra rītā vienkārši iebridu Daugavā. Domājot par savu karjeru un Latvijas izglītības sistēmas ietekmi uz to, var vilkt dažas paralēles.
Skolas laikā nebiju izplānojusi savas mācības un karjeru gadiem uz priekšu. Mācījos Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, pēc tam Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē filoloģijas programmās un klausījos jokus, kā varēšu uz sava diploma Maķītī pienest friškas un burgerus gudrākiem cilvēkiem. Tādiem, kuri savu dzīvi plāno laikus un izvēlas ienesīgākas jomas, kurās likt lietā savas prasmes.
Beigu beigās tomēr atradu sev vietu arī darba tirgū – šobrīd vadu vairāk nekā 30 cilvēku lielu komunikāciju komandu Latvijas pirmā vienradža Printful mārketinga nodaļā. Sāku kā satura mārketinga speciāliste, vēlāk kļuvu par mārketinga projektu vadītāju un nu jau gandrīz divus gadus lielāko daļu savas ikdienas veltu komandai, rūpējoties, lai viņi efektīvi spētu darīt savu darbu.
Bet, sperot pirmos soļus darba tirgū un pēc tam vairākus gadus vēlāk arī uzsākot darbu Printful, jutos līdzīgi kā sākot ziemas peldes – nesagatavota un pastulba. It kā visi citi man apkārt būtu pirms tam izgājuši kādu kursu, kuram aizmirsu pieteikties. Kursu par to, kā sadarboties ar kolēģiem un vispār – kā strādāt. Nedaudz apošņājot jauno vidi, sapratu, ka nav tomēr tik traki.
Pirmkārt, mani glāba valodu zināšanas. Gan Printful, gan iepriekšējās darba vietās mani pieņēma darbā, pateicoties angļu valodas zināšanām. Un tām pamatus ielika skolā, jau no 1. klases dodot iespēju apgūt angļu valodu. Iemācīties mārketingu vai kādas citas darbam specifiskas prasmes var procesā. Bet valodu tik viegli galvā neieliksi.
Ja ar pašreizējo pieredzi man ļautu nedaudz piekoriģēt mūsu izglītības sistēmu, gribētos iespējami agrāk mācīt vismaz vēl vienu valodu. Lai gan sākumskolā galvā noteikti būtu valodu mikslis, ar laiku tas sakārtotos pa plauktiņiem.
Bet, piemēram, no maniem vidusskolas mēģinājumiem apgūt vācu valodu, galvā palicis vien “ich habe Sauerkraut in meine Lederhosen”, kas nelīdz ne dzīvē, ne darbā.
Papildus valodas zināšanām man lieti palīdzējusi arī kritiskā domāšana. Protams, šāds mācību priekšmets neeksistē, bet es to apguvu, lielākoties analizējot tekstus literatūras un sevišķi vēstures stundās. Saprast, kā teksts vai vēsturisks avots iekļaujas plašākā kontekstā un ka ne katram uzrakstītajam vārdam var ticēt, ir prasme, kura man šķiet pašsaprotama. Bet praksē redzu, ka tā vis nav. Un tie cilvēki, kam šī spēja piemīt, patiesi izceļas savu vienaudžu vidū.
Viena mana īpašība, pret kuras ietekmi cīnos joprojām ik dienu, ir vēlme visu izdarīt pašai. Un tur cēloņi meklējami skolā un universitātē. Precīzāk, visu nīstajos grupu darbos, kurus vienmēr iznāca darīt kopā ar šķietami pasaulē slinkākajiem cilvēkiem.
Grupu darbos iemācījos darīt visu pati, jo tā ir ātrāk un vienkāršāk. Arī to, ko man nevajadzēja darīt. Reizēm tā ir lietderīga, bet lielākoties absolūti kaitinoša īpašība, sevišķi kā komandas vadītājai. Man būtu jāpaļaujas uz komandas biedriem. Dažreiz jānoskatās, kā komanda ieberžas un tiek galā ar sekām, nevis jāskrien darīt viņu vietā jau pie pirmā šķēršļa.
Praktiskiem grupu projektiem būtu jābūt lielākai mūsu izglītības sistēmas sastāvdaļai. Es būtu novērtējusi, ja man būtu atsevišķs mācību priekšmets par projektu vadību, kurā man būtu jāvada komanda, un es tieku novērtēta par savām spējām koordinēt projekta darba grupu.
Un projekts tiešām var būt jebkas, sākot no grupu prezentācijām līdz pat skolas jubilejas ballītei.
Protams, ka ne visi kļūs par projektu vadītājiem, un ne visiem vajag. Bet šādas prasmes palīdz ne tikai vadīt projektus, bet arī būt daļai no tiem – tikai tā var iemācīties komunicēt ar biedriem, tikt galā ar grūtībām un dalīties ar informāciju. Kamēr ne visās skolās šāda iespēja ir, tikmēr skolēniem iesaku meklēt to pašiem, kur vien tas iespējams.
Kopumā izglītības sistēmai Latvijā varu teikt paldies, bet tas nenozīmē, ka tajā nav ko uzlabot. Daudz kas jau noteikti ir uzlabots, kopš es sēdēju skolas solā, un par daudz ko domā un diskutē cilvēki, kas ir daudz kvalificētāki par to spriest nekā es. Skatoties no sava skatpunkta, varu tikai cerēt, ka pozīvas izmaiņas notiks roku rokā ar darba devējiem, dodot jauniešiem iespējas attīstīties jomās, kas viņus patiesi interesē.
Autore ir Draugiem Group uzņēmuma Printful komunikācijas komandas vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra