Ilustratīvs attēls
Katrs uzņēmēju izmaksātais eiro darbiniekiem, kas domāts energokrīzes seku mazināšanai, tiek aplikts ar visiem darbaspēka nodokļiem. Tas uzņēmējiem rada lielu finanšu slogu, darbinieki saņem mazāku atbalstu – valsts ir vienīgā, kas šajos apstākļos pelna un pārpilda budžeta ieņēmumu prognozes.
Mēs visi esam vienā situācijā. Energokrīze ir tikai sākusies, taču jau redzam tās ietekmi uz cilvēku ikdienu – strauji augošas cenas un lieli apkures rēķini, divciparu inflācija un pirktspējas kritums, kā arī darba ņēmēju gaidas no darba devējiem par atbalstu grūtā brīdī.
Tikmēr valsts joprojām ir lēnīga un turpina vilcināties ar gudras atbalsta politikas izstrādi, kurā energokrīzes radīto seku pārvarēšanai varētu iesaistīties arī lielāks skaits uzņēmēju, kas ir gatavi palīdzēt saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka valstij ir jāpasteidzas, jo energokrīzes apstākļos, kad lielie apkures rēķini apdraud darba ņēmēju finansiālo labklājību, katra diena ir no svara.
Centrālas statistikas pārvaldes dati liecina, jau trešo ceturksni pēc kārtas ir novērojams algotu darbinieku pirktspējas kritums – šobrīd tas ir 12,9%. Kaut arī vidējā bruto alga pieaugusi par 6,3% un ir 1384 eiro, tomēr patēriņa cenu kāpuma dēļ algotie darbinieki aizvien ir zaudētāji, jo būtisku daļu tēriņu pieaugumu veido pirmās nepieciešamības vajadzības (apkure, elektrība un citi komunālie maksājumi, pārtika, telekomunikāciju, veselības izdevumi u.c.).
Jebkura darba devēja iniciatīva palīdzēt darbiniekiem pārvarēt energokrīzes radītās sekas tiek aplikta ar darbaspēka nodokli.
Tātad jebkura izmaksu pozīcija jāplāno gandrīz divtik liela, jo darba ņēmēja un darba devēja sociālie un ienākuma nodokļi kopā veido 83% slogu. Algas pielikums, kas nav balstīts biznesa efektivitātē un produktivitātē, neizbēgami novedīs pie nākamā cenu paaugstināšanas viļņa. Tā mēs nonākam algu un cenu spirālē, kas ļauj iesakņoties inflācijai, un šo Eiropas Centrālās bankas padome izceļ kā būtiskāko risku tautsaimniecības veselīgai attīstībai.
Algu un cenu spirāles ietekmi uz inflācijas iesakņošanos varētu mazināt, ja darba devēju piemaksām energokrīzes seku mazināšanai piemērotu nodokļu atvieglojumus, līdzīgi kā ar veselības, dzīvības un negadījumu apdrošināšanas polisēm, kuras neapliek ar papildu nodokli.
Uzrunājot darba devēju organizācijas secinām, ka valdībā un budžeta komisijā uzņēmēju iniciatīvas pagaidām tiek atliktas un atstātas bez virzības. Bet atbalsts iedzīvotājiem ir vajadzīgs tūlīt! Pašlaik cilvēki gaida atbalstu ziemas sezonā, lai segtu pieaugošos rēķinus un, strādājot pilnu darba dienu, nenonāktu uz nabadzības sliekšņa.
McCANN grupa ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem ieviesa “siltuma bonusus” – terminētu atbalstu darbiniekiem energokrīzes radīto seku pārvarēšanai. Taču arvien vairāk uzņēmēji pievienojas šai iniciatīvai, un vēl vairāk pievienotos, jo darba devēji vienlīdz domā par biznesu, ilgtspēju, sabiedrību un tautsaimniecības attīstību, tas kopā veido uzņēmējdarbības vidi.
Protams, ka Latvijas valdība ir paredzējusi lielus līdzekļus energokrīzes seku mazināšanai – kopumā valsts budžetā šim nolūkam atvēlēti 820 miljoni eiro. Atbalsts paredzēts gan visām mājsaimniecībām daļējai energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai, gan mērķētiem pasākumiem mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Tas ir apsveicams solis no valsts puses, tomēr tas nav pietiekami, vēl ir nepieciešama izlēmīga rīcība un tālredzīga politika, kas apvieno visas iesaistītās puses krīzes seku mazināšanai.
Nepieciešams arī solis pretī tiem darba devējiem, kas šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos vēlas būt sociāli atbildīgi un atbalstīt savus darbiniekus.
Autore ir McCANN grupas partnere un biznesa attīstības direktore
