Klimata un zaļie mērķi Latvijā – uzņēmuma “Bioventa” pieredze

Lasot topošās valdības deklarācijas projektu, ar neapbruņotu aci var redzēt, ka klimata un zaļo mērķu izpilde būs prioritāte. No tā savi secinājumi jāizdara katram uzņēmumam.

Latvijai ir saistoši Eiropas Zaļā kursa mērķi, kas paredz līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības klimata neitralitāti. Zaļais kurss ietver tādus pasākumus kā ieguldījumu videi draudzīgās tehnoloģijās; atbalstu inovācijām; tīrāku transporta veidu attīstību; enerģētikas nozares dekarbonizāciju; ēku energoefektivitātes palielināšanu; starptautisku sadarbību, lai uzlabotu standartus visā pasaulē. ES laika posmā līdz 2027. gadam plāno investēt 30% tās budžeta, lai risinātu zaļās pārejas izaicinājumu.

Ja agrāk ES mērķi varēja šķist tāli un tādi, no kuru izpildes Latvijas bizness varēs izvairīties, tad tagad tā vairs nav. To izpildi aizvien vairāk sagaida gan klienti, gan kredītiestādes un galu galā jāatceras arī par atbildību pret sabiedrību. Visiem, kas šaubās un apšauba klimata mērķus vai ilgtspējas principus, atbildam ar pretjautājumu: vai jūsu uzņēmums  nemeklē inovācijas, jaunas tehnoloģijas un vai jūs negribat saglabāt savu vietu tirgū?

Tieši šajā brīdī “lietas kļūst nopietnas” – ja klienti citās ES valstīs vēlas redzēt manu emisiju samazināšanas plānu, ja banka regulāri apjautājas par manu “ilgtspējas sniegumu” – tas nozīmē, ka kavēties ir bīstami. Arī man – tātad uzņēmumam Latvijā – jāpievēršas klimata un zaļajiem mērķiem.

Risks izkrist no piegāžu ķēdēm ir reāls, risks nesaņemt kredītu vai ES fondu investīcijas ir reāls. Šeit minētais vairs nav skaista Eiropas teorija. Tāpēc pieredzes apmaiņa par to, kā konkrēti uzņēmumi ievieš klimata jeb zaļās politikas prasības un ilgtspējas principus, man šķiet svarīga un savlaicīga. Šeit labprāt ieskicēšu mūsu uzņēmuma pieredzi un aicinu citus uzņēmumus dalīties ar savējo.

Nākotnes mērķu īstenošanai bija būtībā jāsākas jau vakar vai pat aizvakar:  Zaļais kurss kā oficiāla, ES likumdošanā noteikta norma ir attiecināta uz visiem tautsaimniecības sektoriem.  Ņemot to vērā, SIA Bio-Venta pārskata savu darbību, izraugoties nepieciešamos jauninājumus un tehniskās iespējas to ieviešanā.

Uzņēmumam jāpielāgo savs biznesa plāns, tas jāpapildina ar jaunām procedūrām – šo seno patiesību katram uzņēmumam jāpiepilda ar savu saturu. Mūsu gadījumā runa ir par vairākiem jauniem biznesa stratēģijas elementiem – mēs, pirmkārt, ieviešam inovācijas ražošanas tehnoloģijā, otrkārt, izmantojam citas izejvielas, arī veicinot aprites ekonomiku, treškārt, mainām piegādātājus, ceturtkārt, palielinām blakus produktu nozīmi. Tas ļauj mums gan samazināt emisijas, gan palielināt ilgtspēju.

Licence pēc RTU izstrādātas nākotnes tehnoloģijas

Nozīmīgs attīstības virziens ir moderno biodegvielu ražošana, jo Eiropas kopējā politika ir vērsta uz to, ka esošie saražotie apjomi no pārtikas izejvielām – mūsu gadījumā, rapša – paliek pašreizējā līmenī, bet izaugsme, ja runājam par šķidrajām degvielām, saistāma ar jauniem izejvielu veidiem, rūpnieciskajiem atlikumiem un atkritumproduktiem, kas rodas pārtikas augu eļļu attīrīšanas procesos.

Pētījumi šajā virzienā notiek jau daudzus gadus, bet šobrīd ir īstenota pirmā praktiskā sadarbība ar zinātniekiem – SIA Bio-Venta iegādājusies licenci patentētai tehnoloģijai, kas izstrādāta Rīgas Tehniskajā universitātē Eiropas Savienības pētījumu programmas ietvaros. Tā balstās ES direktīvās, kas paredz palielināt moderno biodegvielu procentuālo īpatsvaru kopējā biodegvielas apjomā.

Tās būtība: no pārtikas izejvielām ražoto biodegvielu apjomam ar laiku samazinoties, lai nekonkurētu ar pārtikas ražošanu cilvēku vajadzībām, pieaugs tieši moderno biodegvielu daudzums. Mīnuss ir vienīgi tas, ka moderno biodegvielu izejvielas ir zemākas kvalitātes, līdz ar to nepieciešamas investīcijas, lai ieviestu sarežģītākas tehnoloģijas to apstrādei un iegūtu labas kvalitātes biodegvielu. Nākamais solis būs licencēto tehnoloģiju realizēt ražošanā  – šis process ir komplicēts un varētu prasīt aptuveni divus gadus un apjomīgas investīcijas.

Aprites ekonomikas izejvielas

Otrs virziens ir aprites ekonomikas principu  pielietošana – jau otro gadu biodegvielas ražošanā daļēji izmantojam lietotās cepamās eļļas, kas ir atkritumprodukts. Tas paliek pāri kafejnīcās, restorānos, ātrās ēdināšanas iestādēs un citur, kur vien eļļu izmanto pārtikas ražošanā. Šī eļļa tiek savākta un nodota pārstrādei mūsu uzņēmumā. Latvijā savāktais eļļas daudzums gan nav liels – no 600 līdz 1000 tonnām gadā, tāpēc lielākais apjoms tiek ievests no kaimiņvalstīm.

Tā kā lietota cepamā eļļa ir atkritumprodukts, tas nekonkurē ar pārtiku, bet risina problēmas ar pārtikas ražošanas atkritumu utilizāciju. Turklāt šim produktam ir daudz lielāks emisiju ietaupījums. Rēķinot uz enerģijas vienību, no Latvijas rapša šis ietaupījums ir aptuveni 63%, savukārt no lietotas cepamās eļļas – 89%, tātad tiek radīts par 26% mazāk Co2 emisiju visā degvielas ieguves ciklā.

Pašlaik no lietotas cepamās eļļas saražotā biodegviela var sasniegt līdz  13% no kopējā ražošanas apjoma. Lai šo apjomu kāpinātu, būtu nepieciešamas jaunas investīcijas tehnoloģijas pielāgošanai.

Piegādātāju maiņa

Trešais aspekts : Bio-Venta kā lielākais ražotājs kopš vasaras būtiski mainījis savu piegādes reģionu, vairāk esam pievērsušies vietējo izejvielu pārstrādei – ne tikai pārstrādājot paši, bet arī sadarbojoties ar citiem Latvijas uzņēmumiem, kuri pārstrādā rapsi, iegūstot rapšu eļļu un raušus.

Ja iepriekšējos gados importējām Krievijā ražotu rapšu eļļu, šogad tas arvien vairāk samazinās, tiek izpildīti iepriekšējos gados noslēgtie līgumi, bet nākotnē šo izejvielu piegādes nebūs.

Neminot šeit pašsaprotamo politisko aspektu, uzsvēršu, ka piegādes no vietējiem ražotājiem mums ļauj samazināt emisijas un turklāt izvērst sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem.

Ražošanas blakus produktu nozīmes pieaugums

Ražojot biodīzeļdegvielu, rūpnīca var ražot arī specifisku blakus produktu – rapša raušus, kas ir vērtīgs produkts lopbarībai, jo tas ir bagāts ar augu izcelsmes proteīnu un ar to var veiksmīgi aizstāt importētos sojas raušu apjomus. Tajos ir risks par ģenētiski modificētu organismu klātbūtni, kas Eiropā, kā zināms, aizliegta. Saražoto rapša raušu apjoms gadā ir praktiski nemainīgs – aptuveni 60 tūkstošu tonnu vērtīgās lopbarības produkcijas.

Mainoties kopējai tirgus struktūrai un  pieaugot ilgtspējas prasībām, mums šis vairs nav parasts “blakus” produkts, tā nozīme pieaug – jo šeit runa ir par citiem, pamatā vietējiem, klientiem, par stabilu produkta noietu. Proti, attīstīt blakus produktu mums ir uzņēmuma ilgtspējas jautājums – mēs skatāmies uz savu produktu portfeli ar “citām acīm”.

Pielāgošanās zaļā kursa mērķiem

Šeit minēju tās reformas, kuras jau ieviešam, apzinoties un aprēķinot to devumu klimata un zaļā kursa mērķu izpildē. Uzņēmumā ir arī citas idejas un iestrādes, kuras “apskaitļosim” un ieviesīsim tuvākajā laikā.

Patlaban un arī tuvāko gadu laikā biodīzeļdegviela būs nepieciešama transporta zaļināšanai. Mūsu produktam ir rinda priekšrocību – tas ir vietējais energoresurss, kas aizstāja importa fosilo degvielu, tas nodrošina stabilus ienākumus Latvijas lauksaimniekiem, kas mums piegādā rapsi, tas samazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 60-90% un tādējādi palīdz sasniegt valstij izvirzītos  mērķus, tam ir arī vērtīgi blakus produkti, proti, augsta proteīna satura lopbarība, kas aizstāj importa produktus.

Vidējā perspektīvā lielāku lomu transporta zaļināšanā spēlēs modernās biodegvielas, kuras neiegūst no pārtikas augiem, kā arī elektroauto. Tomēr vismaz laika posmam līdz 2030 gadam būtu pareizi ar steigu restartēt biodegvielas izmantošana. 2023. gada sākumā jāatjauno obligāto biodegvielas piejaukumu fosilai degvielai (B7 un E10), paredzot, ka tas tiek saglabāts vismaz līdz 2030. gadam.

Diemžēl valdības pavasara – lai arī labi domātais – lēmums atcelt obligātu biodegvielas izmantošanu nedeva cerēto ieguvumu, tāpēc cenas nesamazinājās. Vienlaius nepieciešams atjaunot pienākumu samazināt degvielu aprites cikla SEG emisiju intensitāti un koriģēt to atbilstoši izmaiņām ES likumdošanā. Jāveicina biodegvielu patēriņš pašvaldību un komunālajā transportā. Transporta zaļināšanas politikā ir jāizmanto biodegvielas potenciāls, kuru pakāpeniski pieaugošā apjomā papildinās gan elektro auto, gan  biometāns, gan modernās biodegvielas un vēlāk, iespējams, arī ūdeņradis.

 

Autors ir SIA Bio-Venta valdes loceklis, ražošanas direktors