Sasteigta augstskolu apvienošana var draudēt ar lieliem tēriņiem un tiesu darbiem

  • Līga Peiseniece
  • 28.10.2022.
Banku augstskolas ēka. Foto - Ieva Makare, LETA

Banku augstskolas ēka. Foto - Ieva Makare, LETA

Steigā virzot  augstskolas apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij,  uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.

Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros Augstākās izglītības padome un Ministru kabinets, pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiktu Latvijas tautsaimniecībai un  izglītībai labvēlīgā veidā – pārdomāti un sistēmiski.

Izglītības un zinātnes ministrija augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.

Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabājot Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau tagad nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.

Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums – identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi – integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95% Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un pašlaik, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ar nolūku apzināt vajadzības, ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem – audita un konsultāciju uzņēmumiem EY, KPMG, BDO Latvia, kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.

Sadarbība ar finanšu nozari pierāda, ka nozarei ir pieaugoša nepieciešamība pēc speciālistiem – pieprasījums pēc prakses vietām pēdējo gadu laikā ir divkāršojies. Jāatzīmē arī tas, ka 92% no augstskolas  absolventiem ir nodarbināti un saņem otro lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.

Finanšu izglītība nevar būt pabērna lomā un diskusiju laikā ir jāatrod labākais ceļš, kā īstenot augstskolas integrāciju tā, lai necieš studenti, finanšu izglītības kvalitāte un finanšu nozare kopumā.

Banku augstskola ir citā situācijā nekā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija vai Liepājas Universitāte, ko arī skar apvienošana, jo Banku augstskolas budžeta lauvas tiesu veido ieņēmumi no studentu mācību maksas, nevis valsts dotācijas, tādēļ īpaši svarīgi turpināt nodrošināt konkurētspējīgu izglītību un piedāvāt visas esošas priekšrocības, kas ir BA studentiem un absolventiem.

Augstskolu apvienošanas process ir liela atbildība gan par studentiem, gan finanšu nozari, tāpēc sasteigti un nepārdomāti lēmumi ar neparedzamam sekām nav neviena interesēs.

Par Banku augstskolu

Banku augstskola ir valsts dibināta, starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30  gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno kopskaitā 13 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā.

Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.

 

Autore ir Banku augstskolas rektore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andris Ramoliņš

Kokrūpniecības nākotne sākas ar atklātību valsts mežos

Pirms dažiem gadiem itāļu ekonomists un politiķis, agrākais ECB prezidents, Mario Dragi savā ziņojumā secināja, ka Eiropas Savienība zaudē tempu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu – īpaši inovāciju, produktivitātes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē ilgtermiņa izaugsmi un dzīves līmeni. Latvija, savukārt, zaudē produktivitātē un attīstībā saviem kaimiņiem, īpaši, Lietuvai. Dragi pievērsās visai Eiropas Savienībai, es šajā rakstā pievērsīšos Latvijai, un vēl šaurāk, kokrūpniecībai – nozarei, kuru pārzinu vislabāk. Stagnāciju šajā nozarē var sākt pārvarēt ar pāris pareiziem lēmumiem.

Viedoklis Ralfs Pilsētnieks

Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Viedoklis Mārtiņš Freibergs

Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Jaunākajā žurnālā