Atslēdziņas

Izaugsmes programma Beat It ir platforma, kur satikties panākumus alkstošām jaunietēm un pieredzējušām profesionālēm. Tās izveidotāja Jana Trapāne programmu sauc par savu sociālo atbildību

Nevienam nav pilns atslēgu komplekts, lai atvērtu visas iespējamās durvis savā karjerā. Tā Beat It pirmās sezonas noslēgumā sacīja viena no programmā iesaistītajām mentorēm. Šovasar pirmoreiz īstenotā programma norisinājās astoņas nedēļas. To laikā meitenes varēja apmeklēt tiešsaistes un klātienes lekcijas, kā arī iknedēļas sarunās aci pret aci tikties ar savu mentori, lai strādātu pie pašas izvēlēta mērķa attīstīšanas. 

Katra no 15 dalībniecēm programmā bija pieteikusies ar savu mērķi. ​​Studēt ārzemēs, izveidot grāmatu klubu, savs apakšveļas zīmols, kļūt par dziedātāju vai interjera dizaineri, strādāt par juristi vai sociālo tīklu satura veidotāju. Tomēr piesaistīto mentoru uzdevums bija kopējās sarunās un darbā iedot viņām vismaz kādu no tālākajā karjerā nepieciešamajām atslēdziņām. Vai tās būtu zināšanas un padoms, vai noderīgs kontakts. 

Programmā darbojās mentores un lektores Ieva Ilvesa, Dita Danosa, Marija Naumova, Beāte Jonīte, Kristīne Beitika, Beāte Krauze-Čebotare, Baiba Sipeniece-Gavare, Brigita Bula, Ingūna Elere un citas sabiedrībā zināmas sievietes.

Ideja par Beat It Janai Trapānei radās mācību braucienā uz Singapūru. Viņa Rīgas Ekonomikas augstskolas maģistra programmā studē biznesa vadību un brauciena laikā tikās ar daudzām informācijas tehnoloģiju jomas profesionālēm, kuras piedāvāja savu palīdzību un padomu. «Mēs zinām, cik grūti ir sievietei IT nozarē,» viņu teikto atkārto Jana. 

Toreiz tas viņu samulsinājis. «Es nāku no IT nozares, bet patiesībā nekad neesmu jutusies apdalīta vai diskriminēta. Bet tad, kad sāku skatīties uz datiem, saprotu, ka nevienlīdzība pastāv,» saka uzņēmēja. 

Turklāt runa ir ne tikai par kvantitatīvi izmērāmiem lielumiem kā darbinieku skaits konkrētā jomā, bet arī to par, kāda ir sajūta, strādājot nozarē, kur krietnā vairākumā ir pretējā dzimuma pārstāvji. 

Singapūrā satikto sieviešu nesavtība arī Janai likusi saprast, ka kopējiem spēkiem iespējams panākt straujākas pārmaiņas. «Es sapratu, ka gribu darīt kaut ko līdzīgu Latvijā. Padot roku, veidot mentorēšanas kultūru,» viņa saka. 

Pati Jana ir veiksmīga uzņēmēja. Šobrīd viņa vada informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Mitigate, kas cita starpā piedalījies arī lietotnes Apturi Covid izstrādē. Turklāt arī studē un audzina trīs bērnus. Varētu šķist, ka papildu laiku, ko veltīt brīvprātīgai jauniešu izglītošanai, viņas kalendārā vienkārši nav iespējams atrast. «Man ir jauda sakārtot lietas — tas ir mans talants! Taču līdz šim to izmantoju lielākoties tikai savā darbā un ģimenē,» viņa paskaidro. Arī iepriekš viņas pārstāvētais uzņēmums bijis sociāli aktīvs, tomēr šķitis, ka varētu izdarīt vēl vairāk. «Ja man ir šis talants, varbūt es varu izveidot platformu, kurā arī citas sievietes varētu veltīt savu laiku, lai darītu labu.»

Viena stunda ir katram

Viens no galvenajiem programmas mērķiem ir jauno sieviešu iespējošana — parādīt, ka viņas var droši izvēlēties jebkuru profesiju, kas patīk, neatkarīgi no sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem. «Es kā buldozers esmu gājusi pāri stereotipiem savā dzīvē un neesmu tos ievērojusi, taču man gribējās palīdzēt citiem. Un ļoti palīdz, ja tev tic vēl kāds, ne tikai tu pati. Tāpēc tā ir mentoru programma.»

Ja ir kaut kas, ko meitenēm noteikti būtu vērts pamācīties no zēniem, tā ir spēja neslēpt savas idejas un talantus, tieši otrādi — par tiem skaļi un lepni vajag pastāstīt, uzskata Jana. «Puikas māk labāk sevi pasniegt. Kamēr viņi vēl neko nav sasnieguši, jau var bravūrīgi par to pastāstīt. Meitenes biežāk ir pieticīgas. Neesmu redzējusi daudzas sievietes, kuras plātās ar to, ko vēl nav sasniegušas,» viņa smaida. 

Iespējams, meitenes varētu iedrošināt vairāk veiksmīgu piemēru. Redzēt sev apkārt citas sievietes, kurām jau izdevies daudz sasniegt. «Es gribēju aicināt meitenes paskatīties uz reālām sievietēm, kuras var apvienot karjeru, ģimeni, mācības,» viņa stāsta.

«Viss tika darīts no tīras sirds,» Jana atbild uz jautājumu par to, kā izdevies izveidot saskanīgus un, kas vēl būtiskāk, produktīvus mentoru un mentorējamo pārus. Pēc tam, kad bija saņemti meiteņu pieteikumi, sākās darbs pie atbilstošu padomdevēju meklēšanas. Dažas no mentorēm Beat It komanda jau zināja, bet citas bija pamanītas tikai publiskajā telpā. Atsaucība no uzrunātajām dažādu jomu profesionālēm bijusi liela. «Katram ir viena stunda nedēļā, ko ziedot kādam citam, — tas ir tas, ko mēs prasījām mentorēm.» 

Turklāt arī meitenes pašas savā starpā veido kopienu, var palīdzēt cita citai. «Meitenes ir no dažādām pilsētām ar dažādiem mērķiem. Šis ir vēl viens veids, kā atrast draudzību.»

Ļaut nospraust mērķus

Kad izsludināja pieteikšanos, Beat It veidotājiem likās, ka meitenes droši vien gribēs lidot kosmosā un vadīt milzu uzņēmumus. Patiesībā jauniešu mērķi izrādījās daudz piezemētāki. Labā ziņa — programmas laikā daudziem dalībnieču nospraustajiem mērķiem izdevās arī būtiski pietuvoties vai pat tos tiešām sasniegt. «Iestāties universitātē jau bija liels mērķis! Man pašai nekad nav bijis bail nospraust sev lielus mērķus. Nav bail arī tos nesasniegt, jo es tāpat tikšu tālāk, nekā nospraužot mazu mērķi. Jo trakāk, jo labāk — tas mani motivē,» saka Jana. Arī izaugsmes programmas izveide viņai bija šāds mērķis — īsā laikā īstenota ideja ar ļoti daudziem iesaistītiem cilvēkiem. 

Taču saņemtie pieteikumi iezīmēja konkrētu vajadzību loku — meitenēm jāveido priekšstats par plašākām iespējām, jāpaver apvārsnis. Lai to izdarītu, bija sastādīta lekciju un pasākumu programma, kas papildus darbam mentora vadībā ļāva jaunietēm iegūt vairāk informācijas par dažādām sabiedrības norisēm un savām iespējām. Viņas mācījās par projektu vadību, mārketingu un komunikāciju, finansēm, partnerību un daudz ko citu. «Mēs iedevām pašu labāko, ko varējām,» tā par meitenēm piedāvātajām lekcijām saka Jana. Viņa aicināja lektores, kuru teiktais pašai šķita noderīgs un būtu bijis vēl noderīgāks agrā jaunībā. «Pēc tam meitenes bija pārsteigtas, ko tik astoņās nedēļās var izdarīt. Nereti jaunām meitenēm gluži vienkārši dažreiz ir kauns pajautāt. Vai nav, kam pajautāt. Te bija iespēja.»

Arī viņa pati programmā strādāja ar divām jaunietēm. «Es biju ārkārtīgi priecīga par viņu sasniegumiem. Viena mana mentorējamā meitene, kura iepriekš mācījās mazā skolā, iestājās ģimnāzijā.» Otrai Jana palīdzēja apzināt jurista profesijas iespējas un darba lauku. Piemēram, iesaistīties krīzes centra Marta darbā kā brīvprātīgai palīdzei.

Īpaši gaida reģionu meitenes

«Veidojot Beat It, es pati izgāju no savas komforta zonas, tieši strādājot ar meitenēm. Tāpēc tas man radīja milzīgu gandarījumu,» atzīst uzņēmēja. Taču izrādījās, ka viena no visgrūtākajām lietām mentoringā ir nemēģināt iedot jau gatavus risinājumus un mērķus. Jo no malas, turklāt ar daudz ievērojamāku pieredzes bagāžu, ir viegli pateikt, ko būtu un ko nebūtu iespējams sasniegt. Taču svarīgi, lai katrs jaunietis var pats apzināt savas vajadzības, savas intereses. Un nospraust tām atbilstošus mērķus. «Tu nevari uzspiest savu mērķi. Protams, man viņējie liekas piezemēti mērķi, bet man jāmēģina veicināt, lai cilvēks pats nonāk pie tā, ko mēs varam izdarīt mums kopīgi atvēlētajā laikā.»

Veidojot programmu, šķita svarīgi arī sniegt iespējas tām jaunietēm, kurām to ikdienā ir mazāk, saka Jana. Tā kā joprojām šajā ziņā pastāv nevienlīdzība starp pilsētām un attālākiem reģioniem, īpaši gaidīti bija pieteikumi no meitenēm, kuras dzīvo tālu no lielajiem centriem. Programmai sākotnēji pieteicās gandrīz simt meiteņu, no kurām tika izraudzītas dalībnieces no dažādām Latvijas pilsētām — Salaspils, Talsiem, Rēzeknes, Valmieras, Mārupes, Rīgas, Ogres, Jelgavas, Madonas un Bauskas.  

«Mans mērķis arī turpmāk ir visos iespējamos veidos, ar skolotāju starpniecību, pašvaldībām, uzrunāt tieši reģionu meitenes, uzdrošināties sapņot un nospraust sev mērķus. Lai programma viņām ir kā atskaites punkts to īstenošanai, jo te ir cilvēks, kurš tev tic, — tavs mentors.» Turklāt arī programmas formāts paredz, ka tikšanās ar mentoru notiek ik nedēļu — tātad noteiktā laikā jāspēj sagatavoties un parādīt progresu.

Arī atlases laikā meitenēm no reģioniem bija priekšrocība. «Jo mēs gribējām padot roku tieši tiem, kam tas visvairāk nepieciešams,» stāsta uzņēmēja. Vēlāk, vērtējot programmas laikā paveikto un izvēloties uzvarētāju, tam gan vairs nebija nozīmes. Par labāko šajā «iesaukumā» tika atzīta Katrīna Bīriņa, kuras mērķis bija apgūt 3D modelēšanu un programmas laikā attīstīt videospēles ideju. Viņa balvā saņēma 1000 eiro tālākai sapņa īstenošanai.

Vēl viena lieta, kas pārsteidza, — daudzas jaunietes, kas pieteicās programmai, pat nesaņēmās nofilmēt prasīto īso video. «Mani tiešām pārsteidza tas, cik daudziem jauniešiem ir grūti precīzi izpildīt prasīto.» Tāpēc, strādājot ar viņiem, svarīga ir skaidra disciplīna un darba struktūra. «Lūgt pierakstīt, atgādināt izdarīt, ja nav izdarīts, pabakstīt,» uzskaita mentore. Taču svarīga arī sapratne. «Es noteikti arī pati mācījos — jā, disciplīna noteikti ir vajadzīga, bet tu arī pati rādi piemēru, nekavē, esi sagatavojusies uz tikšanās reizēm, sniedz atgriezenisko saiti.»

Turklāt izaugsmes programmas īstenošana izrādījās noderīga arī Janas pamatdarbā. «Tas bija mūsu labākais saliedēšanas pasākums,» viņa pasmaida. Pēc savas idejas prezentēšanas kolēģiem viņu patīkami pārsteidza, cik daudzi gribēja iesaistīties, palīdzēt. To arī Jana uzskata par būtiskāko brīvprātīgi īstenotu un sociāli atbildīgu programmu pienesumu pašiem rīkotājiem — realizēt savu balsi, plašās iespējas augstāka mērķa vārdā. Pat ja tas reizēm nozīmē kāpt ārā no savas komforta zonas un ierastā atbildības lauka. Apziņa, ka darāt kopā labu, ārkārtīgi saliedē.

Otrais programmas izlaidums plānots nākamā gada vasarā, pieteikšanās varētu tikt izsludināta pavasarī.

Beat IT pamatvērtības

1. Sieviete padod roku sievietei, lai sasniegtu mērķus kopā.

2. Atbalstīt citai citu.

3. Dot iespējas, kontaktus un draudzību.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem