Mobilitāte ir 21. gadsimta ekonomikas konkurētspējas priekšrocība. Tā ir kā starta kapitāls gan indivīda, gan arī uzņēmuma vai organizācijas mērogā. Un tas attiecināms uz ekonomiku ne vien galvaspilsētā, bet arī reģionos. Es pat gribētu teikt, ka reģionos jo īpaši, jo tieši sasniedzamība ir reģionālo apkaimju un centru ekonomikas dzinējspēks. Taču, kamēr valstī esošā kārtība sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā turpinās likt šķēršļus privāto pasažieru pārvadātāju ienākšanai reģionu tirgū, uz mobilitātes iespēju paplašināšanu un līdz ar to ekonomisko izaugsmi nevaram cerēt.
Reģionālā konkurētspēja un prasme piesaistīt investīcijas ir būtiski faktori, kas veicina kopējo labklājību. Mēs vēlamies dzīvot labāk, bet labklājības pamats Latvijas apstākļos ir cieši saistīts ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi. Lai kā mēs lepotos ar dabas kapitālu u.c. iespējām un sasniegumiem, Latvijas labklājības pamatā ir tieši uzņēmējdarbība, kam iespēju attīstīties nodrošina kopējā biznesa vide un apstākļi, priekšrocības jeb valsts konkurētspēja. Un konkurētspēja ne tikai nacionālā mērogā, bet arī globāli, jo darbojamies Eiropas Savienībā – brīvas preču, pakalpojumu un kapitāla kustības apstākļos. Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur biznesa vides konkurētspēja ir augstāka, ir arī vairāk sekmīgi darbojošos uzņēmumu, un mēs redzam arī augstākus labklājības rādītājus, ko apliecina dažādi starptautiski mērījumi un reitingi un kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā.
Izaugsmes programma Beat It ir platforma, kur satikties panākumus alkstošām jaunietēm un pieredzējušām profesionālēm. Tās izveidotāja Jana Trapāne programmu sauc par savu sociālo atbildību
Aizvadītais gads pandēmijas ēnā ir vēlreiz pierādījis, ka darba un privātā dzīve mūsdienās ir ļoti atkarīga no ātra un stabila interneta. Un tā loma nākotnē tikai pieaugs. Ja līdz šim spējām pieciest trūkumus, tagad kļūstam neiecietīgi, ja nevaram paveikt ikdienas darbības tikai tādēļ, ka interneta savienojums nav pieejams vai nav pietiekami labs. Priecē fakts, ka dzīve pandēmijā ir veicinājusi Latvijas iedzīvotāju interesi par pārvākšos no galvaspilsētas un attālākām teritorijām, taču, ja agrāk viens no pamatnoteikumiem, izvēloties jaunu dzīvesvietu ārpus Rīgas, bija labas infrastruktūras esamība, tagad šajā sarakstā vienu no pirmajām pozīcijām ieņem ātrs un stabils internets, ko šobrīd nodrošināt reģionos ir izaicinoši.
Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku. Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu sākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzamu klientu, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas. Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī Narvesen franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.
Savas pārdomas vēlos sākt ar režisora un viena no Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kuratora Uģa Brikmaņa vārdiem: “Vai piligrims, kas tuvojas horizontam, nav kļuvis par optisku ilūziju? Nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu nogurdinātā laikmetīgā doma atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš, ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās, kurās tā nav varējusi nedz noliegt, nedz apstiprināt bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību. Vai mēs alkstam izzināt esamības okeānu vai arī, būdami tikai okeāna eksperiments, pastāvam kā tā radīts instruments, jo okeāns alkst vērot un izzināt pats sevi?” Varbūt kādam Uģa rakstītie vārdi šķitīs par lirisku, taču tie ļoti trāpīgi izteic Eiropas kultūras galvaspilsētas būtību un to, kas tiek sagaidīts no pilsētām, kas pretendē uz šo statusu.
Šā gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šā vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja. Pēdējo mēnešu laikā remigrantu un potenciālo remigrantu vidū pamatā iezīmējušies trīs viedokļi: atgriezīsies Latvijā, tiklīdz tas būs iespējams; atgriešanos daudzkārt vēl pārdomās, vērojot un analizējot, kā atjaunosies ekonomiskā un saimnieciskā dzīve Latvijā un esošajā mītnes zemē; atstās Latviju, lai turpinātu vai no jauna sāktu dzīvi un darbu ārzemēs.
Skaidra investīciju politika, nosakot speciālās ekonomiskās zonas galvenās prioritātes, ir pamatā ilgtermiņa investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības veicināšanai. Speciālās ekonomiskās zonas nodrošina papildu atbalsta mehānismus uzņēmējiem, vienlaicīgi veicinot reģiona attīstību, darba vietu rašanos un infrastruktūras sakārtošanu. Investīciju piesaiste ir liels izaicinājums komercsabiedrībām Latvijā, īpaši mazāk aktīvos reģionos, piemēram, Latgalē, tāpēc pašlaik ir īpaši svarīgi veidot vienotu izpratni par speciālo ekonomisko zonu nozīmi gan reģionālā, gan nacionālā līmenī.
Jaunieši, jaunas un unikālas idejas, inovatīvas pieejas – šos vārdus un vārdu savienojumus dzirdam diskusijās par vēlamo lauku teritoriju attīstībā. Savukārt, nonākot pie rīcības, šo vārdu iedzīvināšana un „ienešana” daudzkārt nemaz nav tik vienkārša, jo ne vienmēr jaunais un inovatīvais, kas, kā saka, bieži ir vien labi aizmirsts vecais, tiek uzņemts ar atplestām rokām neatkarīgi no tā, vai idejas radušās konkrētajā vietā ilgi dzīvojošajiem, vai jaunienācējiem - cilvēkiem, kas kādu laiku pavadījuši citviet, vai tepat Latvijā vai ārpus tās, un kuri mērķtiecīgi izvēlējušies savu dzīvi veidot attālinātā lauku teritorijā. Kā notiek jaunienācēju integrēšanās un vai jaunās, līdz šim nedzirdētās idejas sasniedz dzirdīgas ausis?
Trīsreiz samazinot novadu skaitu, valdība cer uzlabot pašvaldību efektivitāti un reģionu konkurētspēju, lai arvien rūkošais iedzīvotāju skaits neiedzītu nepanesamu izmaksu slazdā. Ar pirmo publikāciju ceturtdien žurnāls Ir sāk pētījumu sēriju par reformu, ko turpinās nākamajos divos žurnāla numuros, padziļināti pētot pašvaldību administratīvās izmaksas un iedzīvotājiem pieejamo infrastruktūru.
Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.
Runājot par algu izmaiņām valstī kopumā, trešais ceturksnis spožus jaunumus nav atnesis – interesantāka aina atrodama reģionu datos.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
