Miris dzejnieks Knuts Skujenieks

  • Ir redakcija
  • 25.07.2022.
Dzejnieks, atdzejotājs un publicists Knuts Skujenieks. Foto - Evija Trifanova, LETA

Dzejnieks, atdzejotājs un publicists Knuts Skujenieks. Foto - Evija Trifanova, LETA

Mūžībā devies latviešu dzejnieks, atdzejotājs un publicists Knuts Skujenieks, sociālajā medijā Facebook vēsta Jānis Skujenieks.

Skujenieks dzimis 1936.gada 5.septembrī Rīgā rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē, bet bērnību pavadījis netālu no Bauskas. Viņš studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valts Universitātē, beidzis Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā.

1962.gadā Skujenieks apsūdzēts par pretpadomju propagandu un notiesāts uz septiņiem gadiem Mordovijas lēģeros, kur turpināja rakstīt dzeju - lēģerī sacerēti ap 1000 dzejoļu, kurus arī pēc atbrīvošanas nebija iespējams publicēt. Savu pirmo dzejas krājumu Lirika un balsisdzejnieks varēja publicēt tikai 1978.gadā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Latvijā Skujenieks pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. Viņš bija PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs no 1989. līdz 1991.gadam.

Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu un citām valodām. Latvijā - viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena, kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.

2001.gadā iznākusi unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata Dziesma, ej viegli pa manu sirdi, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20.gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.

Skujenieks apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni, 2.šķiras Atzinības krustu.

2008.gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par Rakstiem, kas izdoti astoņos sējumos. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu - 2001.gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010.gadā par mūža ieguldījumu literatūrā. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.

2014.gada rudenī Skujenieks Gaismas pilij uzdāvinājis savu bibliotēku - 5000 grāmatu, rokrakstu un skaņuplašu.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Aktuāli Dagnija Baltiņa un Maija Treile, LNB

Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests

Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

Aktuāli Antra Ērgle

Tiešāk un izdevīgāk

Valsts iepirkumu reforma sola vairāk nekā 100 miljonu ietaupījumu

Aktuāli Ir redakcija

Vēlreiz par Stambulas konvenciju

Par Stambulas konvenciju dēvē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu. To ratificējušas vairāk nekā 30 Eiropas valstis.

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

Jaunākajā žurnālā