Jūrmalnieki lūdz saglabāt Bulduru un Asaru bibliotēku

  • Jana Veinberga
  • 25.07.2022.
Bulduru bibliotēka.

Bulduru bibliotēka.

Daudzi jūrmalnieki, Bulduru un Asaru bibliotēku lasītāji ir parakstījušies, aicinot Jūrmalas domi saglabāt Asaru bibliotēku un nodrošināt Bulduru bibliotēkas darba turpināšanu esošajās telpās. Bibliotēku lasītāji lūdz Jūrmalas domi uzklausīt jūrmalnieku viedokli un ievērot savas pilsētas iedzīvotāju intereses, uzskatot domes argumentus par nepamatotiem.

Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsēta nav kompakta, bet stiepjas 24 km garumā, katru no Jūrmalas bibliotēkām būtībā var pielīdzināt atsevišķai pagasta vai mazpilsētas bibliotēkai, jo katra no tām apkalpo vairāk nekā tūkstoti lasītāju. Likvidējot kādu no tām, bez bibliotēkas paliek vairāki pilsētas rajoni un milzīgs daudzums iedzīvotāju. Turklāt bibliotēka 21. gadsimtā vairs nav tikai vieta, kur iegūt grāmatas lasīšanai vai uzzināt grāmatu jaunumus. 21. gadsimta bibliotēka ir kopienas un informācijas centrs, tikšanās vieta, vieta, kur var apgūt datorprasmes, iegūt palīdzību rēķinu apmaksā, iepazīties ar periodiku. Arī starptautiski tiek atzīta bibliotēku milzīgā loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā[1].

Publiskajā telpā jau ir izskanējuši Jūrmalas domes Kultūras nodaļas vadītājas Agneses Miltiņas un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktores Māras Jēkabsones skaidrojumi, ka Bulduru bibliotēka netiekot slēgta, bet pārvietota uz Dubultiem, kur atrodas Jūrmalas Centrālā bibliotēka, kā arī argumenti, ka bibliotēkas tiekot slēgtas dārgo apkures tarifu dēļ.

Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka Bulduru bibliotēka nevar atrasties Dubultos, jo Dubultos jau atrodas Jūrmalas Centrālā bibliotēka. Ja arī Bulduru iedzīvotāji uz turieni dosies, viņi dosies uz Jūrmalas Centrālo, nevis Bulduru bibliotēku. Līdz ar to – nav būtiski, vai uz laiku vai pavisam, bet, pārvietojot Bulduru bibliotēku ārpus Bulduriem un ārpus lasītājiem pierastās ēkas, Bulduru bibliotēka zaudēs savu gan lasītāju un regulāro apmeklētāju loku, gan ilgus gadus rūpīgi kopto tēlu un atmosfēru, un nekas no tā vairs nebūs atgūstams. Gan gados vecajiem cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan māmiņām ar mazajiem bērniem, kas līdz šim apmeklēja Bulduru bibliotēku, diez vai būs pa spēkam doties uz Dubultiem, līdz ar to šos lasītājus Jūrmalas bibliotēkas būs jau pilnībā zaudējušas. Tātad – lai ko medijiem skaidrotu M. Jēkabsone, faktiski notiek Bulduru bibliotēkas likvidācija. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd Bulduru bibliotēkā notiek masveida grāmatu norakstīšana. Melnos maisos sakrautās grāmatas var vērot katrs bibliotēkas apmeklētājs.

Ja jau bibliotēku nav paredzēts likvidēt, tad kāpēc tiek norakstītas grāmatas?

Otrkārt, daudzi Bulduru bibliotēkas lasītāji atceras laiku tūlīt pēc neatkarības, kad Latvijā bija enerģētiskā krīze un bija jāpārorientē daudzas apkures sistēmas. Tajā laikā bez apkures palika arī Bulduru bibliotēka. Gan bibliotekāri, gan lasītāji telpās uzturējās mēteļos, bet bibliotēka turpināja darbu un lasītāji palika uzticīgi savai Bulduru bibliotēkai. Arī šobrīd apkures sadārdzinājuma segšanai noteikti ir rodams cits risinājums, piemēram, vienu ēkas stāvu izīrējot, otrā – atstājot Bulduru bibliotēku ar tās uzticīgajiem lasītājiem un atmosfēru.

Bulduru bibliotēkas ēka ir uzskatāma par unikālu. Tā ir viena no retajām ēkām, kas padomju laikā no jauna būvēta tieši bibliotēkas vajadzībām.

Sekojot līdzi informācijai, ka Latvijas pilsētās aktīvi tiek būvētas jaunas, skaistas, plašas bibliotēku ēkas (nav dzirdēts, ka kāda no tām tiktu likvidēta apkures tarifu dēļ). Jūrmalas pilsētas domes plāns izlikt Bulduru bibliotēku no speciāli tai projektētajām un būvētajām telpām, pārceļot uz kādu mazu istabiņu citā bibliotēkā vai citā sabiedriskā ēkā, uzskatāms par neloģisku un pret iedzīvotāju interesēm vērstu.

Pēc diviem gadiem Bulduru bibliotēkas ēka atzīmēs 50 gadu jubileju. Ja Jūrmalas iedzīvotāji tiks uzklausīti un Bulduru bibliotēka turpinās dzīvot savās mājās.

 

Autore ir jūrmalniece, rakstniece

[1] Interesanti, ka ANO augsta līmeņa politikas forumā par ilgtspējīgu attīstību brauca uzstāties tieši Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone, kuras vadībā notiek divu bibliotēku likvidācija Jūrmalā.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Oskars Hartmanis

Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Jaunākajā žurnālā