Ilustratīvs attēls
Jaunās tehnoloģijas spēj un spēs daudz ko paveikt cilvēka vietā, tomēr, kā prognozē eksperti, cilvēka un cilvēkfaktora nozīme darba procesā tikai pieaugs, jo tieši cilvēkam būs jāizprot šie procesi, informācija un jārada jaunas tehnoloģijas un jauni biznesa procesi.
Mūsdienās, lai sasniegtu organizācijas mērķus, vajadzīgi zinoši, prasmīgi, spējīgi pielāgoties dažādām situācijām, uz pārmaiņām vērsti darbinieki. Pārmaiņām jāsākas ne tikai no organizācijas vadības, bet arī darba ņēmējiem ir jāpieņem un jāizprot pārmaiņu nepieciešamība organizācijā, lai ātrāk, kvalitatīvāk, efektīvāk varētu paveikt darba uzdevumus un sekmīgi sasniegtu organizācijas mērķus.
Cilvēka darba aizvietošanai jau šodien aizvien biežāk tiek izmantoti roboti, sistēmas, programmas, algoritmi. Saistībā ar to aktuāls ir jautājums par jauna darba organizācijas modeļa izstrādāšanu un cilvēka – robota mijiedarbības, kas vērsta uz drošību darbā, izpēti, lai uzlabotu darba efektivitāti un ražīgumu.
Tehnoloģiju modernizācija, komunikāciju, pakalpojumu un ražošanas sistēmu uzlabojumi sniedz ne tikai būtiskus atvieglojumus darbā, bet rada cilvēkam jaunus izaicinājumus: attīstīt jaunas kompetences mainīgos darba un biznesa vides apstākļos, piemēram, nepārtraukti sevi pilnveidojot, apgūstot jaunākās tehnoloģijas un attīstot darba prasmes. Neraugoties uz to, cilvēkfaktora nozīme gan uzņēmējdarbībā, gan darba tirgū kopumā ir izteikti augoša visos tās daudzajos aspektos – šīs salīdzinoši jaunās jomas speciālisti, īpaši ar doktora zinātnisko grādu, būs arvien vairāk pieprasīti darba tirgū.
Darba tirgū būs vajadzīgas jaunas prasmes un kompetences saistībā ar cilvēkfaktoru, drošību darbā un arodveselību, kā arī spēja pārvaldīt mūsdienu industriālās organizācijas aizvien pieaugošā mākslīgā intelekta un biotehnoloģiju attīstībā.
To apstiprina arī Latvijas Ekonomikas ministrijas prognozes, ka tuvākajos gados arī Latvijā pietrūks speciālistu inženierzinātņu, dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās.
Vienlaikus tās ir arī pasaules tendences, piemēram, pēc ASV Darba Statistikas biroja datiem pašreiz visvairāk apzināts darbinieku trūkums sekojošās nozarēs: pētniecība inženierzinātnēs, drošības jomā, informācijas tehnoloģiju jomā. Saskaņā ar jaunākajiem Pasaules Bankas pētījumiem cilvēkresursi veido divas trešdaļas no nācijas bagātības. Pētījumā norādīts, ka spēcīgi cilvēkresursi, ko atbalsta augstas kvalitātes un starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības iestādes, ir valstu labklājības pamats un augstākās izglītības iestādēm nepieciešams tāds akadēmiskais personāls, kas spēj veikt pētniecisko, studiju un administratīvo darbu.
Reaģējot uz šiem procesiem darba tirgū, Latvijas Universitātē ir izveidota jauna, Baltijā un Eiropā unikāla starpnozaru doktora studiju programma “Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība”, kas turpmāk nodrošinās speciālistu ar doktora zinātnisko grādu sagatavošanu vairākās zinātnes disciplīnās, kas ietver inženiertehniskās disciplīnas, t.sk. informāciju tehnoloģijas (IT) un digitalizāciju, darba un veselības aizsardzības jomu, t.sk. drošības kultūru, dizainu, psiholoģiju un pedagoģiju, vadībzinātnes, t.sk. sistēmu, projektu un procesu pārvaldību. Turklāt jaunās studiju programmas saturs ietver arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kur tiek analizētas tēmas par izglītības tehnoloģijām, tehnoloģiju regulēšanu un ētiku, privātumu un datu aizsardzības attīstību.
Pirmos studētgribētājus jaunveidotajā starpnozaru doktora studiju programmā Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte uzņems jau šovasar. Programma domāta tiem, kuri vēlas iegūt starptautiski konkurētspējīgas zināšanas, prasmes un kompetences ekspertīzē par cilvēkfaktora nozīmi darba procesos, drošību darbā un arodveselību. Studiju programma noderēs vadībzinību speciālistiem, juristiem, pedagogiem, darba aizsardzības speciālistiem, veselības vadības speciālistiem, veselības aprūpes speciālistiem, ārstiem, sabiedrības veselības speciālistiem u.c. speciālistiem ar maģistra grādu, kas vēlas padziļināt zināšanas un pētniecisko darbu saistībā ar cilvēkfaktoru, drošību darbā un arodveselību.
Šādi absolventi mūsdienu darba tirgū būs pieprasīti, par ko liecina Pasaules ekonomikas foruma rezolūcija un vairāku citu valstu pētījumi, jo pieaug arī pieprasījums valsts institūcijās pēc zinošiem speciālistiem ar padziļinātām zināšanām un izpratni par jaunākajiem pasaules zinātniskajiem sasniegumiem un praktiskajiem risinājumiem mūsdienu darba vidē.
Autors ir Dr.sc.admin., Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes profesors, jaunveidotās doktora studiju programmas “Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība” direktors
