Ilustratīvs attēls
Pandēmijas radīto darba un arī privātās dzīves izmaiņu dēļ daudzi cilvēki jūtas kā iekāpuši vilcienā, kas, nesamazinot tempu, traucas uz priekšu pa nezināmām sliedēm. Taču uzdrošinos apgalvot, ka vislielāko spriedzi izjūt tie, kuriem jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citiem – bērniem vai pieaugušiem tuviniekiem. Apzinoties esošo situāciju, Eiropas Parlaments un Padome ir izstrādājuši direktīvu, kuras mērķis ir nostiprināt iespējas uz elastīgu darba vidi vecākiem un cilvēkiem, kuri aprūpē kādu tuvinieku. Lai gan izmaiņas tiesību aktos ir labs sākums, īstajām pārmaiņām ir jāsākas ar darba devēju un ņēmēju attieksmes maiņu.
Globālās pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ darba dzīve lielai daļai Latvijas un pasaules iedzīvotāju ir mainījusies, jo darbs burtiski ir ienācis mūsu mājās. Jaunajiem apstākļiem ir gan ieguvumi, gan arī izaicinājumi. Viena no lielākajām problēmām - robežu novilkšana starp privāto un darba dzīvi. Piemēram, vairāk nekā puse jeb 62% strādājošo Latvijas iedzīvotāju pērn veiktajā pētījumu kompānijas Kantar aptaujā atklāja, ka viņiem ir bijušas grūtības novilkt robežas starp privāto un darba dzīvi, turklāt katram trešajam tādas ir regulāri. Visgrūtāk nospraust un noturēt šīs robežas bijis tiem, kuri savā ikdienā ir atbildīgi ne tikai par savu labklājību un labsajūtu, bet arī par citiem.
