Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

  • Didzis Šēnbergs
  • 13.11.2025.
Lāčplēša ordenis. Ilustratīvs attēls.

Lāčplēša ordenis. Ilustratīvs attēls.

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Apbalvošanu sāka ar zemāko šķiru; otro šķiru varēja piešķirt tikai trešās šķiras kavalieriem, pirmo šķiru — otrās šķiras, taču tas neattiecās uz ārzemniekiem.

Tāpat kā pirms gada vai diviem Valsts prezidenta vietnē lasām, ka pirmā šķira kā vienam no vienpadsmit pasaules vēsturē blakus Briedim, Balodim un Berķim esot piešķirta ģenerālim Eižēnam Žanenam. Taču man, diemžēl, nav zināms tāds ģenerālis, tāpēc uzsāku meklējumus. Man izdevās uziet trīs militārpersonas ar šādu vārdu un uzvārdu. 1833. gadā dzimušu konfederātu leitnantu, kas kritis kaujā 1862. gadā, apglabāts Ņuorleānā, Luiziānā, ASV. Franču armijā 1867. gadā dzimušu Eižēnu Luiju Žanenu un 1898. gadā dzimušo Eiženu Žanenu. Visi trīs nav ģenerāļi. 

Eksistē franču artilērijas divīzijas ģenerālis ar vārdu Eižēns — Žils Emīls Eižēns Pažezī (Jules Émile Eugène Pagézy, 1876-1939). Eksistē admirāļa Kolčaka caur čehiem atdevējs kreiso eseru un menševiku politiskajam centram Sibīrijā divīzijas ģenerālis ar uzvārdu Žanēns — Pjērs Tibo Šarls Moriss Žanēns (Pierre-Thiébaut-Charles-Maurice Janin, 1862-1946), kurš 1917. gadā apmeklēja Daugavpili kā Francijas pārstāvis pie Krievijas virspavēlnieka. Divi dažādi cilvēki. Cik zinu, tad abi saņēma L.k.o.k. otro šķiru. 1927. gada 8. jūlijā tapa zināms, ka par godu 14. jūlijam, Bastīlijas ieņemšanas dienai ar L.k.o.k. apbalvos franču flotes viceadmirāli Anrī Salaunu (Henri Salaün, 1866-1936) un ar L.k.o.k. pirmo škiru vēlāko franču ģenerālštāba priekšnieku, armijas ģenerāli Mariju Eižēnu Dibenī (Marie-Eugène Debeney, 1864-1943). Teiksim, 'Rigische Rundschau' nr. 148 rakstīja, ka tos piešķirs kopā ar Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiera ķēdi Francijas Trešās republikas prezidentam Pjēram Polam Anrī Gastonam Dumergam. Pavisam savdabīga šī situācija ar Valsts prezidenta lapu šķiet tāpēc, ka jau vairākus gadus Dibenī pirmās šķiras ordenis atrodas Latvijā. Tas ir privātkolekcijā. Neiedziļinoties kolekcionārā un ieguves gadā, pirms dažām dienām guvu mutvārdu apliecinājumu, ka tas atradies Latvijā jau pirms 2019. gada, kad tapa Latvijas Radio Māras Rozenbergas kundzes intervija ar Mārtiņu Vāveri un Arni Strazdiņu, kur arī kā L.k.o.k. pirmās šķiras saņēmējs minēts man nezināmais ģenerālis Eižēns Žanens.

Neesmu kara vēstures lietpratējs, taču pieļauju, ka Eižēna Žanena vietā vienpadsmit pirmās šķiras lāčplēšu sarakstā prezidenta vietnē  jābūt citam vārdam vai uzvārdam. Iespējams Dibenī. Ļoti lūdzu atvainot, ja es kļūdos! Esmu lūdzis atbildīgām amatpersonām privāti, nekas nenotika. Tāpēc tagad publiski – varbūt to var pārbaudīt un labot?

Autors ir 14. Saeimas deputāta palīgs.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnija Baltiņa

No grāmatas nāk gaisma. Lasīsim!

Mums nav ne mazākā pierādījuma, ka tas ko vakar rakstījāt sociālajos tīklos vai tas, ko piedzīvojām pirms nedēļas pastāvēs kaut kur citur kā vienīgi mūsu atmiņās.  Pirmsgrāmatniecības laikos kolektīvo atmiņu sargāšanu nodrošinājušas sievietes. Tomēr iespiestā vārda pasaulē sieviešu klātbūtne bieži vien bijusi tikpat kā neredzama.