Izglītības procesam auditorijā jāatgriežas pie strukturētas un sagatavotas diskusijas

Publicitātes foto
Jānis Grēviņš

Kad vairākas valstis pamazām sāk atcelt iepriekš noteiktos Covid-19 ierobežojumus, augstākās izglītības iestāžu uzdevums ir pārdomāt, kā atgriezties pie klātienes apmācības modernā un mūsdienīgā veidā. Divi gadi vīrusa ietekmē ir atstājuši ietekmi ne tikai uz izglītības procesa tehnisko daļu, bet uz pieejamo materiāli informatīvo bāzi un procesa radīto rezultātu. Pat tad, ja nodrošināt lekcijas attālināti izdodas raiti, tas negarantē tikpat raitu transformāciju arī jaunākā satura iesaistošā nodošanā studentiem un viņu iegūto zināšanu novērtēšanu.

Šobrīd Riga Business School trešajā kursā mācās jaunieši, kuri lielāko daļu no mācībām piedzīvojuši hibrīda modelī, vairāk attālināti nekā klātienē. Mūsu studenti otrajā un pirmā kursā studijas izdzīvojuši tikai un vienīgi Covid-19 zīmē, kur šis formāts prasījis ļoti lielu koncentrēšanos uz studijām, kā arī spēju tikt galā ar attālināto mācību sociālemocionālo fonu.

Studentu aptaujas ļauj novērtēt, kā šo laiku vērtē paši studenti. Kopumā studenti atzīst, ka attālināta mācīšanās ir ērta, bet jaunie profesionāļi vēlas tīkloties klātienē. Attālinātajām mācībām ir virkne priekšrocību – elastīgums un pieejamība. Bet vienlaikus tehniskie izaicinājumi, pieaugošais laiks ekrāniem, studentu spēja fokusēties un būt klātesošiem studiju procesā, kā arī sadarbības iztrūkums rada lielas bažas par satura apguvi un spēju to tālāk pielietot.

Pēc e-student.org datiem būtiskākās nepilnības attālinātajām mācībām ir atgriezeniskās saites ierobežotais apjoms, sociālā izolēšanās, cīņa ar pašmotivācijas trūkumu, komunikācijas prasmju neattīstīšana, krāpšanās riski, pārlieku lielas teorijas dominances risks, savstarpējās komunikācijas trūkums, dažu priekšmetu nepakļaušanās attālinātām mācībām, arī sabiedrības noslāņošanās risks tehnoloģiju pieejamības dēļ, kā arī kvalitātes novērtēšana attālinātās mācībās. Harvard Business School Online iepriekšējo sarakstu vēl papildina ar faktu, ka tas noved pie ierobežotas saziņas ar pasniedzējiem. Lai arī kursa biedri ir tie, kuri dažus zināšanu robus var palīdzēt viens otram aizpildīt, būtiskam progresam nepieciešami labi pasniedzēji un to pieejamība mācību procesā. Es no savas puses pielieku klāt, ka šis laiks būtiski ierobežo tīklošanos ar nozares profesionāļiem klātienes prakšu vai citu sadarbību ietvaros, jo arī uzņēmumu “work from home” politikas mazina iespēju iejusties uzņēmuma ikdienā tik efektīgi, kā tas ir klātienē.

San Antonio Collage Kalifornijā, ASV, jauniešu studiju procesa aptaujā jau pēc pirmajiem vīrusa izplatīšanās mēnešiem norādīja, ka jauniešiem ir problēmas saglabāt pietiekošu laika un pūļu ieguldījumu, lai veiktu savus mājas darbus. Tikai 17% studentu norādīja, ka bija spējīgi laikā paveikt visu prasīto, 43% bija problēmas atrast laiku, lai piedalītos attālinātajās nodarbībās. 54% bija problēmas fokusēties un būt klātesošiem tiešsaistes lekcijās. 53% norādīja, ka priekšroku dod klātienes mācībām.

Un nav jau arī nekāds brīnums – apskatāmies efektīvas komunikācijas rīku lietošanas pamatus. Video kanālus lietojam pamatā, lai sasniegtu komandas, kas atrodas dažādās vietās un nevar būt klātienē.

Klātienes formāts vienmēr izcelts ar norādi, ka tas ir labākais veids, kā gūt skaidrību par jautājumu mazāk nekā stundas laikā.

Zinātnieku veiktie pētījumi apliecina, ka klātienes tikšanās laikā notiek maksimāla visa veida (profesionālās, sociālas, žestu, mīmikas utt) informācijas apmaiņa. Savukārt video formātā mēs zaudējam 30-40% informācijas, telefona sarunā  ap 70%, bet e-pasta vēstulēs pat vairāk par 90%. Lai arī pirmie pētījumi par saziņas līdzekļu efektivitāti parādījās kopā ar videokonferenču un e-pastu attīstību pagājuša gadsimta 80-90. gados (skat. Daft, Lengl un Waltheru u.c. pētījumus), to pamatprincipi nav zaudējuši aktualitāti mūsdienās. Skatoties pēdējo divu gadu acīm, ja mēs neko nedarām, lai lekcijas kvalitatīvi pārnestu uz sinhrono vai asinhrono tiešsaisti, riskējam ar dažiem vai pat visiem tiešsaistes mācīšanās riskiem, ko minēju iepriekš. Vēl ir sajūta, ka ekrānā viss notiek lēnāk, mēdzam pat klausīties tikai skaņu un kāda pasniedzēja labi domāts grafiskais skaidrojums paliek nepamanīts.

Pāris iepriekšminētās problēmas palīdz risināt un kompensēt jaunākie tehnoloģiski risinājumi.

Tas, kas ir noticis Covid-19 laikā milzīgā ātrumā, ir akadēmisko zināšanu masveida digitalizācija un globālā pieejamība. Proti, neizejot no mājas, varam piedalīties vadošo universitāšu priekšmetos, noskatīties pasaules profesoru lekcijas.

Savukārt pasniedzējiem tas ļauj netērēt laiku “stāvot pie tāfeles un lasot lekcijas par bāzes lietām”, bet fokusēties uz rīku efektīvu integrēšanu studiju procesā. Piemēram, Riga Business School tehnoloģijas daļa tiek risināta ar lekciju tiešsaisti, ierakstiem, ASV izglītības modelim atbilstošas pieejas priekšmetu digitālajām grāmatām ar atbilstošiem uzdevumu portāliem un attālinātajām laboratorijām. Daži pasniedzēji nodrošina īpašas jautājumu atkārtošanas un arī ieskaišu formas. Joprojām, lai arī attālināti, tiek rīkoti jauniešu tematiskie projekti un radīti apstākļi sadarbībai un ideju ģenerēšanai.

Tas, ko minētie rīki “atstāj novārtā”, ir studentu spēja zināšanas ne tikai apgūt, bet arī iesaistīties to pielietošanā un “masveidīgā” jaunu zināšanu radīšanā. Mūsu smadzenes strādā visātrāk, kad piedalāmies iesaistošā, strukturētā un sagatavotā diskusijā. Diskusija visos laikos ir bijusi zināšanu izplatīšanas galvenā metode, taču pašlaik attālināto mācību laikā šī diskusija bieži izpaliek, to aizvieto čata formāta “repliku” apmaiņa. Savukārt diskusijas sagatavošanai jaunie mācību līdzekļi ir neatsverami – daļai esošo digitālo grāmatu klāt nāk video, līdz ar to grāmatas pārvēršas par tādiem kā zinību portāliem. Pasniedzējiem ir iespēja redzēt, kurā minūtē studenti skatījušies kuru vārdu, sataisīt mājas darbus pēc grūtības pakāpes. Studentiem var būt individuāli mājas darbi. Izklausās ideāli, bet par realitāti pilnībā to vēl nevaram saukt, jo no pasniedzēju puses tā gatavība šādai dinamikai nav tik strauja. Riga Business School pieredze rāda, ka tie ir pat trīs mēneši, lai labākās digitālās mācīšanās platformas pielāgotu konkrētam priekšmetam un pasniedzējs daļu lekciju aizvietotu ar intensīvām, strukturētām un iesaistošām diskusijām. Diskusijām, kur izpratne par priekšmetu rodas ne tikai no pasniedzēja un mācību materiāliem, bet arī vienam no otra.

Izglītības procesu ieguvumi (vai zaudējumi) summējas arī valstiski – kuras ir tās valstis, kas savās sistēmās iestrādā un motivē izmantot moderno pedagoģiju, tādējādi sasniedzot sabiedrībā augstāku zināšanu līmeni. Viss sākas palēnām, ja materiāli ir, bet vai skolotājs iesaka un motivē studentus ar tiem iepazīties? Kā pielāgojam savu priekšmetu studentiem ar dažādu iepriekšējo sagatavotību tā, lai katrs no viņiem iegūtu maksimāli daudz?

Atgriežoties atpakaļ pie klātienes studijām, katram pedagogam ir jāvelta laiks un enerģija, lai efektīvi izmantotu Covid-19 laikā radītos tehnoloģiskos risinājumus savā priekšmetā. Lai to veicinātu, Latvijas valsts ar ERAF finansējumu atbalstu nodrošina augstākās izglītības mācībspēku četru mēnešu apmācības ASV, Bufalo Universitātē, lai stiprinātu pasniegšanas metodes tehnoloģiju laikmetā. Tas pasniedzējiem, atgriežoties klātienē, ļaus fokusēties uz zināšanu pārnesi, nevis uz pašu tehnoloģiju. Savukārt studenti iegūs iedvesmojošus, zināšanām bagātus, pielietojamus un jaunas iespējas radošus priekšmetus.

 

Autors ir Riga Business School direktors, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) direktoru padomes loceklis

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu