Foto: Edijs Pālens, LETA
Trīs skaidrojumi ievadam.
Šie skaidrojumi ir vajadzīgi, lai varētu patstāvīgi vērot un spriest par to, kā ir veidojušās domstarpības starp latviešu un krievu valodas lietotājiem, it īpaši starp tiem, kam viena no tām ir dzimtā valoda.
Konflikta vēsture
Abi citāti, manuprāt, raksturo mūsdienu latviešu valodas un krievu valodas konflikta pirmcēloņus, kā arī tās sociālās attiecības, kas norisinājās agrāk un norisinās arī tagad gan izglītības iestādēs, gan izglītības birokrātijas kabinetos, līdz beidzot tas nokļūst varas gaiteņos.
Skolotāja apgalvojumi par latviešu sarunvalodas patstāvīgu iemācīšanos, protams, ir tendenciozi un vienlaikus valdošajai sabiedriskajai situācijai padevīgi un neizbēgami. Svarīgākais ir tas, ka šādi autoritatīvu zinātnisku darbinieku akceptēti, tie palīdzēja radīt ilūziju ne tikai par normālu latviešu valodas apguvi, bet arī par tās normālu situāciju laikā, kad Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā sāka iegūt konkrētas ekonomiskas un sociālas formas. Un tikai pēc gadu desmitiem, kad tas kļuva iespējams, šāda attieksme un pozīcija tika nosauktas par meliem.
