Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Šā gada 19. februārī Saeimas Sarkanajā zālē notika Juridiskās komisijas un pieaicināto ekspertu sēde, kurā pirms trešā lasījuma skatīja arī Likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 803/Lp14). Tas ir svarīgs likumprojekts, kas Saeimā paredz ikgadējas valdības ministru atskaites un debates par latviešu valodas stāvokli Latvijā. To vēl savas prezidentūras laikā ierosināja Valsts prezidents Egils Levits vēstulē Saeimai. Kā zināms, Egils Levits 2021. gadā iedibināja Valsts valodas dienu, ko atzīmējam 15. oktobrī. Taču tikai tagad, ar krietnu novēlošanos, beidzot pavērts ceļš Valsts valodas dienas parlamentāro debašu ieviešanai, iestrādājot to Saeimas Kārtības rullī.
Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.
Janvārī apritēja deviņdesmitā gadskārta kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr.h.c. Kārlis Ulmanis. Pēc diviem gadiem to kopā ar 1936. gada 13. oktobra Likumu par lauku māju latviskošanu slavēja kā Ulmaņa nopelnus nacionālās kultūras laukā, jo iepriekš „iekārta ar lielāko uzmanību gādāja par visu minoritātu valodu neaizskaramību, atstādama latviešu kā valsts valodas tiesisko stāvokli novārtā, ko varēja pārliecināties kaut no izkārtnēm un ielu nosaukumiem[2]”.
Pērn pieņemti grozījumi Pacientu tiesību likumā attiecās uz pacientiem medicīniskajās iestādēs, kuri nepārvalda valsts valodu, bet kur medicīniskais personāls nepārvalda pacienta valodu – tas lielāko tiesu attiecināts uz krievu valodu. Grozījumi paredz - ja pacientam būtu nepieciešama tulkošana valsts valodā, nodrošināt tulkošanu ar kaimiņa, radinieka, drauga, Google translate vai mākslīgā intelekta palīdzību. Ja lieto tulka pakalpojumus, tos apmaksā pats pacients.
Darbiniekiem vairs nevar prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien tam nav īpaša pamatojuma
Lai arī Saeimas opozīcija pagājušajā nedēļā mēģināja izjaukt balsojumu par 2025. gada budžeta likumprojektu 1. lasījumā, 52 deputāti to konceptuāli atbalstīja. Galīgais lasījums būs 4. decembrī.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Šodien, Valsts valodas dienā, varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā, viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu. Krievijas okupācijas laikā mums bija attīstīta latviešu valodas akadēmiskā pētniecība, grāmatniecība, valodas zinātne, taču to nomāca komunistiskā totalitārā režīma prakse izskaust latviešu valodu no visām dzīves sfērām – valsts pārvaldes, pakalpojumiem, augstākās izglītības. Rīgā nevarēja studēt, nevarēja iepirkties bez svešvalodas lietošanas ikdienā. Āzijas migranti masveidā tika tīši iepludināti un aroganti atteicās iekļauties mūsu kultūrā. Pazīstams ir tēlainais salīdzinājums, ka Maskava latviešu valodai bija sagatavojusi drīzas bēres, guldot zārkā kāzu tērpā. Neatkarības kustība daudzviet guva dzinuli, tieši pateicoties šīm lingvistiskās ainavas rusifikācijas šausmām. Latviešu valoda uzvarēja.
Pagaidām nobalsošana par latvisku Latviju mums nav devusi rezultātus. Par to uzskatāmi liecina turpmāk izklāstītais.
Rīgas domes pirmajā sēdē pēc atvaļinājumiem par vadītāju bērnudārzam Dzirnaviņas iecelta Marianna Jode, kas vēl nesen bija Lašor valdes locekle. Lašor ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.
Aicinājums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
