Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Tuvākajos pāris gados dažādās Latvijas vietās taps bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kāda pašlaik darbojas tikai Getliņos. Kopumā aptuveni trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, bet Latvijā viens iedzīvotājs gadā izmet vidēji simt kilogramus ēdiena, raksta žurnāls Ir.
Resursu izšķērdība ir sliktas ziņas klimatam un videi, tāpēc Latvijai, tāpat kā pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nosprausti ambiciozi mērķi atkritumu samazināšanai un pārstrādāšanai. Viens no tiem — mums jāspēj no 2035. gada apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem, taču Eurostat dati liecina, ka 2019. gadā esam apglabājuši 43%.
Bioloģiskie atkritumi veido aptuveni trešo daļu no visiem mājsaimniecību radītajiem sadzīves atkritumiem, un to daudzums ar katru gadu aug. Vēl 2011. gadā radījām 230 tūkstošus tonnu šādu drazu, bet 2018. gadā — jau 421 tūkstoti. Tas, ka slapjie un pūstošie pārtikas atlikumi nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu miskastē, ir sliktas ziņas.
Pierīgas poligonā Getliņi, kur nonāk 60% no visas Latvijas sadzīves atkritumiem, 2019. gadā apglabāti tikai 18%. Uz pārējo desmit Latvijas sadzīves atkritumu poligonu fona tas izskatās gandrīz vai izcili. Piemēram, Jēkabpils pusē esošajā Dziļajā vādā zemē tiek guldīti gandrīz 90% no visiem iedzīvotāju saražotajiem atkritumiem, bet citos — vairāk nekā puse, piemēram Daugavpils novada Cinīšos 56%, Rēzeknes novada Križevņikos 53%, bet Pārgaujas novada Daibē 51%.
Šo izcilo rādītāju Getliņiem palīdz sasniegt bioreaktors. Atkritumu tonnas uz šķirošanas līnijām tiek kratītas un vētītas, lai maksimāli atdalītu šķirošanai derīgos materiālus. Slapjie un smagnējie bioloģiskie atkritumi tiek ievietoti īpašā kalnā biogāzes ieguvei. Ar to vēlāk tiek saražots siltums gan atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamajām telpām, gan Getliņu tomātu siltumnīcām.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
