Par pašvaldību lomu pilsoniskas sabiedrības izveidē

Ārkārtas stāvokļa laikā vērojamā lielas sabiedrības daļas neuzticēšanās valdībai un parlamentam ir spilgti izgaismojusi pilsoniskas sabiedrības vājumu mūsu valstī. Sabiedrība, kurā indivīdam nav šķēršļu sadarboties ar publisko varu savu jautājumu risināšanā, daudz vieglāk pārvar līdzīgas krīzes, jo iedzīvotāji labāk izprot lēmumu pieņemšanas procesu.

Ir acīmredzami, ka tieši pašvaldībām ir kritiski svarīga loma iedzīvotāju iesaistē un sadarbībā ar publisko varu. Jo vairāk demokrātijas būs vietējā līmenī, jo lielāka būs sabiedrības uzticēšanās kopējā labuma dēļ pieņemtiem lēmumiem.

Diemžēl plašāka demokrātija vietējo varu līmenī pēdējos gados nav īpaši strauji attīstījusies un nereti vērojami pat pretēji procesi.

Tautas pārstāvju skaits

Līdz 2009. gada vēlēšanām mūsu valstī bija 4179 pašvaldību deputāti, bet pēc vēlēšanām toreiz reformētajās teritorijās to skaits saruka līdz 1765. Tagad pēc pēdējās vietējās reformas vēlētu pārstāvju skaits valstī sarucis līdz 758. Vēlētāju tiešā pārstāvība lēmumu pieņemšanas procesos ir strauji kritusies.

Iespējams, ka līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām ir pietiekami ilgs laiks, lai novērstu tās aplamības, kas vēlēšanu normatīvajos aktos radušās pēdējās reformas laikā. Kurš šodien spēs paskaidrot, kādēļ Aizkraukles novadā ar 31 tūkstoti iedzīvotāju ir 19 deputāti, bet Daugavpilī ar vairāk nekā 90 tūkstošiem iedzīvotāju ir tikai 15 deputāti? Līdzīgi kā Dienvidkurzemes novadā, kur 35 tūkstošus iedzīvotāju pārstāv 19 deputāti, un Liepājas pašvaldībā, kur 75 tūkstoši iedzīvotāju domē deleģē 15 pārstāvjus.

Saeimas nesenais lēmums par valstspilsētu un to kaimiņu novadu apvienošanu 2029. gadā var vēl vairāk samazināt iedzīvotāju pārstāvību vēlētās varas līmenī.

Zviedrijas pašvaldībā, kurā ir līdz 8000 balsotāju, minimālais pieļaujamais deputātu skaits ir 21, no 8000 līdz 16 000 balsotājiem – vismaz 31 deputāts un tālāk vēl vairāk. Manuprāt, būtu tikai derīgi izvērtēt un piemērot Skandināvijas valstu pieredzi. Arī tai ziņā, ka pašvaldības dome pati varētu noteikt nākamo vēlēšanu rezultātā ievēlamo deputātu skaitu, kas iekļautos likumā noteiktās skaitliskās robežās.

Plašāka sabiedrības iesaiste

Uzsākot pašvaldību reformu, sabiedrībai tika solīts, ka mazāku deputātu skaitu kompensēs plašāka iedzīvotāju iesaiste pašvaldību darbībā. Paredzēts gan veidot pagastu un pilsētu iedzīvotāju teritoriālās padomes, gan ieviest līdzdalības budžetu, kura ietvaros iedzīvotāji lemj par pašvaldības budžeta daļas izlietojumu.

Pēc jaunā Pašvaldību likuma pieņemšanas Saeimā 1. lasījumā šā gada 22. aprīlī tas diemžēl pazudis no parlamenta darba kārtības. Tikai tagad ieplānots atsākt likuma virzību, skatot to atbildīgajā komisijā 1. decembrī. Jācer, ka tuvākajā laikā likums tiks pieņemts iespējami labākajā redakcijā, lai pašvaldības un arī iedzīvotāji varētu savlaicīgi sagatavoties un ieviest paredzētās izmaiņas.

Varas dalīšanas princips

Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem. Zināms, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās paredzēts strikti ievērot varas dalīšanas principu, nepieļaujot savienot deputāta amatu ar pašvaldības iestādes vadītāja amatu.

Arī pašvaldību līmenī vēl ir daudz iespēju ieviest plašāku demokrātisko principu ievērošanu. Katra pašvaldības dome būtībā ir vietējais parlaments. Saeimā mēs neredzam, ka premjers nāktu ziņot par likumprojektiem un deputātu darbs ierobežotos tikai ar roku pacelšanu. Dīvainā kārtā daudzās pašvaldībās par lēmumprojektiem domes sēdēs ziņo juristi, nodaļu vadītāji un nereti šo grūto, bet atbildīgo darbu veic pats izpilddirektors.

Dome ir lēmējvara, bet administrācija izpildvara. Katram būtu jādara savs darbs – deputātiem jānodrošina lēmumu ziņošana, debates un balsošana. Administrācija var palīdzēt gatavot lēmumu projektus. Savukārt administrācijas pārstāvju ziņošana domes sēdēs ir pilnīga lomu sajaukšana un anahronisms – palicis no padomju laikiem, kad galvenā bija izpildkomiteja un deputāti tikai tāds formāls varas piedēklis.

Ja deputāts, komitejas vadītājs vai domes priekšsēdētājs nav spējīgs sagatavoties un domes sēdē ziņot par atsevišķiem lēmumprojektiem, varbūt ir vērts pārvērtēt savu noderību pašvaldības darbā. Pozitīvs piemērs šajā ziņā ir Liepājas pašvaldība, kuras nolikumā skaidri ierakstīts: “Par izskatāmajiem lēmumu projektiem Domes sēdē ziņo deputāti.”

Ziņošana par lēmumiem domes sēdē nav tikai tehnisks jautājums. Lai uzticētos publiskajai varai, vēlētājiem ir svarīgi apzināties, ka tā darbojas, balstoties uz demokrātiskiem principiem.

Vairāk demokrātijas

Britu mediju grupā The Economist Group ietilpstošais uzņēmums The Economist Intelligence Unit 2018. gada demokrātijas indeksā Latvijai bija piešķīris vērtējumu 7,38, kas 2020. gada indeksā nokritis līdz 7,24. Mūsu demokrātijai ir problēmas.

Ar uzrakstīto es centos ieskicēt vismaz dažus soļus pilsoniskas sabiedrības izveidē. Ir skaidrs, ka tas nav vienas dienas darbs. Gribas cerēt, ka likumdevējs, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas kopīgi spēs panākt, lai katrs iedzīvotājs sajustos līdzdalīgs politikas veidošanas un uzraudzības procesā.

 

Autors ir pašvaldības deputāts no 1993. – 2009.gadam