Stiprais dzimums uzpērk ar aktieru Jāņa Āmaņa, Emīla Krūmiņa un Jurija Djakonova mulsumu, jo jautājums, kas ir stiprais dzimums, ir ne vien neatbildams, bet pat īsti neuzdodams, un aizrautīgo smiešanos pašiem par sevi. Foto — Agnese Zeltiņa
Izrāde Stiprais dzimums neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro apsmej jebkādu «mērīšanos», tomēr pamanās kāpt uz citiem grābekļiem
Šajā izrādē metramērs savā ziņā ir galvenais varonis, kurš spēj pārvērsties gandrīz vai par jebko. Tas var būt gan Latvijas un latviešu bēdīgā demogrāfiskā līkne, gan žirafe, bērziņš, namiņš, pat dzimumpiederības norādes un vīģes lapas to maskēšanai, un vēl arī vulkāns. Scenogrāfs Reinis Suhanovs padarījis metramēru par īstu «stiprā dzimuma» jeb «vīrišķās pasaules» metaforu — universālu, lietišķu, acumirklī transformējamu, brīnišķīgi pašironisku. Un, režisora Toma Treiņa vadīti, aktieri Jānis Āmanis, Jurijs Djakonovs un Emīls Krūmiņš — visi līdz šim piesauktie ir arī dramaturga Matīsa Gricmaņa līdzautori —, Reiņa Zaltes izgaismoti un Viestura Baloža apskaņoti, rotaļājas ar šo «metraforu» uz nebēdu.
