E-komercijas izaugsme — jauni riski videi?

E-komercijas izaugsme īsā laika posmā ir piedzīvojusi strauju lēcienu, un eksperti lēš, ka iepirkšanās tiešsaistē arvien turpinās pieaugt. Jau tagad e-komercija veido 10% mazumtirdzniecības Latvijā, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam e-komercija veidos pusi no visas mazumtirdzniecības pasaulē. No vienas puses, nenoliedzami iepirkšanās tiešsaistē sniedz daudz priekšrocību, bet no otras – aktualizē jautājumu, cik lielā mērā pircēju ērtības ietekmē vidi un ko uzņēmēji var darīt, lai to mazinātu.

Par to aizdomājos nesen, kad saņēmu kārtējo pirkumu no interneta veikala. Pirkums bija salīdzinoši neliels, bet iesaiņots par to krietni lielākā iepakojumā, brīvās vietas aizpildot ar kartona atgriezumiem, plēvi un citiem “labumiem”. Protams, tas viss aizsargā pirkumu no potenciāliem bojājumiem un es, kā atbildīgs pircējs, varu to vēlāk sašķirot un nodot atkārtotai pārstrādei vai radoši izmantot savā mājsaimniecībā, bet reizē arvien vairāk liek uzdot jautājumu par lietderīgu resursu izmantošanu. Cik daudz koku tiek nocirsts un cik daudz ūdens tiek iztērēts visā pasaulē, katru dienu iepakojot un transportējot miljoniem sūtījumu? Tiek lēsts, ka tikai ASV vien aptuveni trešdaļu atkritumu tagad veido interneta veikalos pasūtīto preču iepakojums. Kā nodrošināt, lai e-komercija, kurā iesaistītas uzņēmumu ķēdes un apjomīgi resursi, attīstītos ilgtspējīgi, ne tikai apmierinot pircēju gaidas, bet arī aktīvi risinot ar preču piegādi saistītus vides izaicinājumus?

Meklēt alternatīvas un kompensēt radīto kaitējumu

Tiešsaistes iepirkšanās platformas ir tikai viena no e-komercijas vidēm, liela daļa procesu tāpat notiek reālajā dzīvē. Nereti precei jāmēro tāls ceļš, šķērsojot valstu un pilsētu robežas, pirms tā nonāk gala patērētāja rokās. Tāpēc ikvienam uzņēmumam, kas iesaistās kādā no e-komercijas posmiem, vajadzētu sev uzdot nopietnu jautājumu — kā paveikt savu darbu tā, lai atstātu vismazāko ietekmi uz planētu. Ja nav iespējams pilnībā izvairīties no videi kaitīgām darbībām, tad jādomā, kā samazināt to ietekmi, aizstāt ar labākām alternatīvām un kompensēt kaitējumu, īstenojot videi draudzīgas iniciatīvas. Piemēram, viens no lielākajiem e-komercijas ilgtspējas izaicinājumiem ir saistīts ar preču piegādi. Palielinoties pirkumu skaitam, nepieciešams palielināt arī transporta līdzekļu un braucienu skaitu. Tas savukārt palielina piesārņojuma riskus.

Ja uzņēmumam nav iespēju uzlabot savu autoparku ar elektroauto, var sākt ar citām aktivitātēm, piemēram, uzlabot energoefektivitāti uzņēmuma telpās vai izveidot iepakojuma atkārtotas izmantošanas punktus. Tāpat lieliska iniciatīva ir koku stādīšana, tādējādi kompensējot auto izmešu apjomu. Transports gan ir tikai viens no e-komercijas īstenošanas posmiem un ilgtspējīga domāšana jāattiecina uz visu piegādes ķēdes procesu, izvēloties tādus sadarbības partnerus, kuriem ir līdzīgas vērtības un vēlme aiz sevis mazināt atstāto pēdas nospiedumu apkārtējā vidē. Turklāt viena uzņēmuma ilgtspējas standarti un sekošana tiem var veicināt labās prakses pārņemšanu arī citos uzņēmumos.

Pircēji gatavi maksāt par ilgtspējīgiem risinājumiem

Zaļais dzīvesveids arvien vairāk nonāk mūsu dienaskārtībā, un arī pircēji arvien vairāk uzmanību pievērš tam, kā pret šiem jautājumiem attiecas uzņēmumi. Saskaņā ar starptautiskās konsultāciju kompānijas Accenture pētījumu, 7 no 10 patērētājiem visā pasaulē rūp patērēto preču un pakalpojumu ilgtspēja un viņi attiecīgi izvēlas iepirkties pie tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdzīgi uzskati. Teju katrs otrais ir gatavs maksāt vairāk par produktu, kura ražošanas un pārdošanas process izstrādāts tā, lai iespējami mazinātu vides ietekmi.

Dažu pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc ilgtspējīgiem produktiem ir pieaudzis četras reizes ātrāk nekā pieprasījums pēc tradicionālajām precēm vai pakalpojumiem. Kopš 2014. gada ilgtspējīgu produktu globālais tirgus ik gadu ir pieaudzis vidēji par vienu piekto daļu. Patlaban ilgtspēja ir otrs svarīgākais stimuls (pēc cenas un kvalitātes attiecības) pircējam atgriezties un atkal pirkt preces vai pakalpojumus no tā paša ražotāja.

Parasti tiek lēsts, ka patērētāju bažas par klimata pārmaiņām pēdējo piecu gadu laikā ir trīskāršojušās. Ar šiem datiem vien vajadzētu pietikt, lai kliedētu šaubas par to, vai pircēju un uzņēmumu strauji pieaugošā uzmanība ilgtspējai nav tikai iedoma. Arī šovasar SEB bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka ap 70% Latvijas iedzīvotāju, veicot pirkumu, ir būtiski, lai netiktu izmantots lieks iepakojums, kas pēcāk piesārņo vidi.

Pieci soļi ilgtspējas virzienā

Daudzu Latvijas e-komercijas uzņēmumu bizness ir salīdzinoši neliels. Taču arī maziem uzņēmumiem ir iespējas samazināt ietekmi uz vidi līdz minimumam un radīt pievienoto vērtību gan patērētājiem, gan savam biznesam un apkārtējai videi.

Pirmais, kas jāņem vērā, uzsākot vai paplašinot biznesu, ir piedāvāto preču vai pakalpojumu dzīves cikls. Jau no paša sākuma ir jādomā par katru posmu – sākot no ražošanas, iepakošanas, transportēšanas un uzglabāšanas līdz pat preces kalpošanas laika beigām, utilizācijai un pārstrādei. Kādas videi draudzīgas izejvielas jūs varētu izmantot sava produkta ražošanā? Kā produkta iepakojums transportēšanas laikā varētu aizņemt iespējami mazāk vietas? Kā konkrēto lietu izmantot atkārtoti un iedot tai otro elpu? Šos jautājumus ir svarīgi sev uzdot jau pašā darbības sākumā.

Otrs būtisks aspekts ir uzņēmējdarbības piegādes ķēdes ietekme uz vidi. Lai arī e-veikals tiešā veidā nerada būtisku piesārņojumu, ir svarīgi izvērtēt, kādu nospiedumu rada citas iesaistītās puses, preču ražotāji un piegādātāji. Kādas iniciatīvas jūs veicat, lai sekmētu uzlabojumus? Kā tas kopumā ietekmē jūsu uzņēmuma rezultātus un ilgtspējas mērķus?

Treškārt, ir būtiski informēt un izglītot savus pircējus par visu, ko darāt ilgtspējas jomā, piemēram, sniedzot detalizētu informāciju par produktiem, izejmateriāliem un pārstrādes iespējām. Palīdzot pircējiem saprast, ko un kāpēc ir vērts izvēlēties, lai rūpētos par vidi, uzņēmums ilgtermiņā var iegūt lielāku pievienoto vērtību savam biznesam.

Ceturtkārt, jau no paša sākuma ir vērts pajautāt sev, kā prece nonāks līdz savam pircējam. Daži uzņēmumi ne tikai rūpējas par iepakojuma ilgtspēju un sūtījumu piegādei izmanto no pārstrādāta papīra izgatavotas kastes, bet arī informē par to klientus, norādot to uz iepakojuma. Šī informācija var mudināt pircēju rūpīgāk aplūkot uzņēmuma pieeju vides aizsardzībai un pievērst lielāku uzmanību ilgtspējai kopumā. Tāpat var meklēt veidus, kā klienti var atgriezt iepakojumu un kā to pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.

Piektkārt, e-komercijas uzņēmumi vislielāko ietekmi uz vidi rada, transportējot un piegādājot preces saviem klientiem. Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu izmanto ilgtspējīgākus transporta veidus, piegādājot pirkumus no noliktavām ar elektroauto vai velosipēdu. Pēdējam preču piegādes kilometram un tā ilgtspējai jāpievērš īpaša uzmanība. Mērķim būtu jābūt pavisam vienkāršam — visatbilstošākais iepakojums un visīsākais ceļš.

Sabiedrībā, kas arvien vairāk apzinās, ka rūpes par vidi vairs nav tikai greznība, bet gan ikdienas nepieciešamība, ar ilgtspējīgu darbību saistītu jautājumu ignorēšana var radīt nozīmīgus riskus. Aicinu par to padomāt jau nākamreiz, kad saiņosiet klienta pirkumu, un pievērst uzmanību, cik atbilstošā kastē tas tiks ievietots. Uzņēmums, kas balsta savu ikdienu ilgtspējas principos, ne tikai nodod ziņu saviem klientiem un sabiedrībai, ka tam rūp planētas nākotne, bet bieži vien, ieviešot dabai draudzīgākus risinājumus, arī ietaupa resursus un spēj nodrošināt efektīvāku darbību, kas ir ne mazāk būtiski arī investoriem un kreditoriem.

 

Autore ir Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Baltijā