Atpūta. Starp izaugsmi un “izdegšanu”

Ilustratīvs attēls
Katrīna Ošleja, uzņēmēja, vadības koučs
Print Friendly, PDF & Email

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt. Turklāt tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laikus novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas var palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Kad esam pārguruši, arī darba mērķu sasniegšana ir apdraudēta. Šīs manas pārdomas apstiprina arī nesen veiktais SuperHits EHR un Primero sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompānijas Norstat veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju atpūtas paradumiem. 51% Latvijas iedzīvotāju dienā atpūtai velta mazāk par divām stundām, 13% no tiem atpūšas mazāk par stundu. Vēl 36% respondentu norādījuši, ka atpūtai velta divas līdz četras stundas, bet 13% – vairāk par četrām stundām. Ja cilvēks atpūtai dienā velta tikai stundu vai divas stundas, diez vai ir iespējams gan fiziski, gan garīgi atpūsties no darbā pavadītajām stundām. Bieži vien šīs atpūtas stundas tiek aizpildītas ar sadzīves pienākumiem un rūpēm par bērniem, kas nebūt nav pilnvērtīga atpūta. Šādas ilgstošas pārslodzes rezultātā arī veidojas profesionālā izdegšana, kas parasti noved pie sarežģījumiem arī ģimenes dzīvē.

Kā vēl vienu izaicinājumu grupu vēlos minēt klientu sūdzības par nespēju profesionālajā dzīvē ietekmēt lēmumus, patstāvīgi noteikt darba režīmu un individuāli saplānot laiku atsevišķu uzdevumu veikšanai. Faktiski runa ir par autonomijas trūkumu uzticēto funkciju un uzdevumu izpildei, ja nemitīgi darba vadītājs vai kolēģi uzspiež arvien jaunus “steidzamākus” pienākumus papildus esošajiem. Ilgtermiņā šāda situācija rada trauksmi un stresu, kas atstāj ietekmi gan uz veselību, gan dzīves kvalitāti kopumā. Šādas situācijas bieži vien ir saistītas ar prasmi un spēju komunicēt savas robežas un vajadzības. Būtiski ir iemācīties pateikt arī “nē” par profesionālajiem jautājumiem un uzdevumiem ārpus darbalaika vai ārpus savas atbildības; atklāti runāt ar vadītāju un sadarbības partneriem, ka zināmos diennakts laikos nav spēka, bet noteiktos gadījumos – arī kompetences, uzņemties noteiktas papildu rūpes. Diemžēl nereti darba ņēmējiem Latvijā ir bail pateikt “nē”, lai atbilde netiktu uztverta kā slinkuma vai dumpīguma pazīme, bet tā rezultātā bieži cieš paša indivīda veselība.

Randiņi vajadzīgi arī pēc 20 gadu kopdzīves

Šie paši jautājumi attiecas uz ģimeni. Bieži vien kāds no ģimenes locekļiem mēģina vienatnē uzņemties rūpes par visiem un ikkatru – padarīt visus laimīgus – vienlaicīgi aizmirstot pašam par sevi. Piemēram, Norstat pētījums par atpūtas paradumiem atspoguļo, ka vīrieši Latvijā atpūtai velta vairāk laika nekā sievietes. Vairāk par četrām stundām dienā atpūšas 16% vīriešu un 10% sieviešu. Savukārt psihoterapijas praksē vērojams, ka sievietes visbiežāk vēlas atrisināt grūtības attiecībās. Līdzīgi kā profesionālajā dzīvē arī attiecībās nozīmīgs ir līdzsvars gan sadzīves pienākumu sadalē, gan kopīgā atpūtā. Pastāvīgiem un ilgstošiem partneriem ir svarīgi atrast laiku sev pašiem, bez bērniem. Arī pēc 20 un vairāk kopā nodzīvotiem gadiem svarīgi ir randiņi, divvientulīgas sarunas par dzīvi un nākotni, kas ļauj attiecībās sasniegt dziļumu.

Līdzsvars starp pasīvo un aktīvo atpūtu ikdienā

Runājot par atpūtu, nozīmīgi pievērst uzmanību, ka tā nevar būt vienīgi pasīva, bet nepieciešama arī tās aktīvā komponente. Mani satrauc, ka starp populārākajiem atpūtas veidiem SuperHits EHR un Primero pētījumā Latvijas iedzīvotāji sauc filmu skatīšanos (58%) un zvilnēšanu pludmalē (43%), kā arī silto zemju kūrortu apmeklēšanu (76%). Visi minētie ir labi un pareizi atpūtas veidi, ja tos līdzsvaro ar aktīvo atpūtu. Man ir prieks par katru, kurš par ļoti labu atpūtas veidu ir nosaucis fiziskas aktivitātes (35%) vai izbraucienus ar automašīnu (48%). Ceru, ka tie, kas brauc ar auto, sasniedzot mērķi, dodas kādā pārgājienā vai pastaigā.

Vēlos iedrošināt ikvienu pamodināt sevī atklājēja garu, jo tik tiešām – šādi nelieli ceļojumi, apmeklējot Valmieru, Liepāju, Ventspili, Cēsis vai citas Latvijas vietas, var būtiski uzlabot mūsu emocionālo labsajūtu un atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa. Vietējais tūrisms var būt lielisks atpūtas veids, kā psiholoģiski atslēgties no darba dunas, nomainīt darbības veidu un vidi. Galu galā tas ir laiks, ko iespējams pavadīt kopā ar ģimeni, stiprinot un spēcinot kopības sajūtu ar jauniem iespaidiem un novitātēm.

Jāpiebilst, ka atpūta ir nozīmīga arī darba vidē. Mums ir jāiemācās ik stundu rezervēt laiku piecu līdz 10 minūšu ilgai atpūtas pauzei, kuras laikā nedarām darbu un nedomājam par to. Neievērojot šo principu, smadzenes strauji nogurst un nespēj atjaunoties, kā rezultātā samazinās darba ražība un pieaug profesionālas izdegšanas risks, kas vistiešākajā veidā skar ne vien mūsu materiālo labklājību, bet arī attiecības ar mājiniekiem. Domājot par mūsu tuvākajiem, jāiemācās parūpēties arī pašiem par sevi.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu