darba ražīgums

- Labsajūta
- 15.01.2025.
Lēnā produktivitāte

- Viedoklis
- 16.09.2021.
Atpūta. Starp izaugsmi un "izdegšanu"


- Viedoklis
- 30.08.2018.
Četri cipari

- Viedoklis
- 10.04.2018.
IT jomas fokusā - cilvēks un produktivitāte

- Viedoklis
- 14.04.2025.
Kas ir būtiskāks – četru darba dienu nedēļa vai uzņēmuma iekšējā kultūra?
Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.


- Viedoklis
- 16.09.2021.
Atpūta. Starp izaugsmi un "izdegšanu"
Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt. Turklāt tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laikus novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

- Viedoklis
- 24.03.2021.
Vai Latvijas ekonomika piedzīvos “lielisko septiņgadi”?
Luminor bankas ekonomisti par Baltijas valstu ekonomikas izredzēm šajā gadā ir piesardzīgi, prognozējot, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas IKP augs attiecīgi par 2,5%, 2,1% un 1,8%. Turpretim ir ļoti optimistiski par 2022. gadu un vēl nākamajiem sešiem. Patēriņa nozaru atbrīvošana no ierobežojumu sloga un eksporta tirgus atlabšana dos sākotnējo grūdienu, bet turpinājumu nodrošinās pārveidotā ekonomikas, jo īpaši eksporta nozaru struktūra, samazinātie parādi un palielinātie uzkrājumi. Papildu stimulu nākamajam attīstības cēlienam dos arī lielais ārvalstu palīdzības apjoms šajā laikā. Taču iekšējie attīstības resursi, kā arī privāto investīciju piesaiste no pārējās pasaules būs galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr ir viens klupšanas akmens – un tā ir demogrāfija. Taču, kā rāda kaimiņvalstu pieredze, strauja attīstība var mainīt arī šo bilanci. Ekonomika pandēmiju pārvar sekmīgi, bet bez pr

- Viedoklis
- 30.08.2018.
Četri cipari
Bruto alga Latvijā 2. ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī.

- Viedoklis
- 10.04.2018.
IT jomas fokusā - cilvēks un produktivitāte
Uzņēmumu plānus un rezultātus arvien biežāk ietekmē jauno tehnoloģiju ienākšana tirgū un patērētāju pieradumu maiņa. Mēs Latvijā esam pieraduši pie zibenīga interneta un ātra servisa, un bieži vien varam dabūt gandrīz vai visu, ko sirds kāro ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās un svētku dienās, vienkārši “iesoļojot” digitālajā vidē, sākot ar suši un beidzot ar atbalstu finanšu jautājumos.
