Vai pakomātu skaits turpinās pieaugt?

  • Justs Šablinsks, “Venipak” vadītājs
  • 13.09.2021.
"Venipak" vadītājs Justs Šablinsks. Publicitātes foto

"Venipak" vadītājs Justs Šablinsks. Publicitātes foto

Pēdējā gada laikā esam iemācījušies dzīvot jaunā realitātē, meklējot veidus, kā pielāgoties mājsēdes režīmam, strādāt attālināti un bieži vien arī iepirkties tiešsaistē. Daudzas tirdzniecības vietas Covid-19 pandēmijas dēļ tika slēgtas, bet iedzīvotāji bija spiesti preces iegādāties internetā un domāt par piegādes organizēšanu. Pakomātu piedāvājums un skaits šajā laikā būtiski pieauga ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, pierādot šī pakalpojuma ērtumu un noderību, pretstatā garajām rindām pasta nodaļās.

Pakomātu bizness ir ļoti perspektīvs un strauji augošs visā Baltijā, jo, piemēram, jūnijā Igaunijā vien paziņots par diviem jauniem tirgus dalībniekiem. Bet jautājums, vai visiem šiem uzņēmumiem tiešām būs klienti? Mana atbilde ir “jā”, jo sūtījumu apjomi joprojām aug un ir daudzas pilsētas, kur tos vajag pat vairāk pakomātu.

Nesena veiktā iedzīvotāju aptauja gaismā izceļ vēl vienu faktoru – veselības drošību.

35% respondentu norādījuši, ka nekā īpaši nerūpējas par savu veselību un drošību, saņemot internetā pasūtītās preces. Tikai 31% dezinficē rokas pēc pieskaršanās pakomātiem.

Savukārt 22% lieto sejas masku, sagaidot kurjeru, bet 12% izmanto bezkontakta pakomātus, kas Latvijā ieviesti no šā gada pavasara. Aptauja veikta jūnijā, līdz ar to iemesli šādām atbildēm varētu būt dažādi – iespējams, mānīgi šķiet, ka vasarā svaigā gaisā esam lielākā drošībā, arī saslimstības rādītāji krītas un tad jau var beigt satraukties. Iespējams, tas vienkārši ir nogurums no būšanas uzmanīgiem, ierobežojumiem, noteikumiem.

Tajā pašā aptaujā arī tika jautāts, kādā veidā patīk un vai ir ērtāk saņemt interneta veikalu pasūtījumus. 58% aptaujāto atbildēja, ka dod priekšroku pakomātiem, 27% izvēlas piegādi ar kurjeru līdz savām namdurvīm, savukārt atlikušie aptaujas dalībnieki pirkumus izņem paši konkrētajā veikalā, kur veikts pirkums, vai citos saņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijā. Mūsu pašu statistika rāda, ka pakomātus izvēlas pat 90% klientu. Tātad paku skapji ir topa augšgalā, bet, kā pierāda iepriekšējie dati, par higiēnu tomēr aizmirstam.

Interesanti fakti atklājas respondentu atbildēs dažādos griezumos. Manuprāt, pašsaprotami šķiet, ka sievietes ir apzinīgākas – dezinficēt rokas izvēlas 23% vīriešu, bet sieviešu īpatsvars ir 34%. Sagaidot kurjeru, sejas masku lieto 23% sieviešu un 19% vīriešu. Iespējams, ērtības labad sievietes arī biežāk izvēlas lietot paku skapjus – 62% (vīrieši 56%).

Pērnā gada pētījumi apstiprina, ka vīrusa Covid-19 daļiņas var dzīvot gaisā un uz virsmām no vairākām stundām līdz vairākām dienām (New England Journal of Medicine). Tāpat pierādīts, ka uz plastmasas vīruss ir dzīvotspējīgs līdz pat 72 stundām, uz nerūsējošā tērauda - 48 stundas, 24 stundas - uz kartona, bet uz vara – četras stundas. Savukārt gaisā tas var saglabāties pat trīs stundas. Satraucoša viela pārdomām.

Tieši tādēļ vēlreiz saku, ka jauni pakomāti ir nepieciešami, taču ar inovāciju, kas palīdzēs pasargāt veselību – bezkontakta saņemšanu. Bezkontakta pakomāti izstrādāti pēc vienkārša darbības principa: tiklīdz sūtījums nonāk pakomātā, klients saņem SMS ar saiti uz QR kodu. Lai saņemtu sūtījumu, pakomātā esošajā kamerā jānoskenē kods, pēc tam durvis atvērsies. Mūsu mērķis bija sniegt savu ieguldījumu vīrusa apturēšanai – cilvēkiem vairs nebūs jāpieskaras ekrāna virsmai vai jāgaida rindā pie paku skapja – paku saņemšanas laiks tiks samazināts līdz 3-5 sekundēm.

Šajā sakarā vēl kāds interesants aptaujas secinājums – 31% respondentu dzirdējuši un 7% ir arī izmēģinājuši šo paku saņemšanas inovāciju. Tas ir labs sākums ar iespējām izaugsmei – Latvijas tirgus vēl nav piepildīts. Lai gan daļa iedzīvotāju atgriezīsies pie iepirkšanās klātienē, liela daļa būs novērtējusi piegādes priekšrocības – ātrums, ērtība un drošība.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā