Budžets un veselais saprāts

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 08.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Septembris ietver visu cilvēku mūžu. Tas sākas ar Zinību dienu - 1. septembri, kad arī sākas skolu mācību gads, un tas noslēdzas ar 1. oktobri – Starptautisko senioru dienu. Viens mēnesis – vesels mūžs.

Septembris arī zīmīgs tajā ziņā, ka tiek nopietni veidoti valsts un pašvaldību budžeti. Kur naudu iegūs un kur to izlietos. Kur valstij iejaukties un kur neiejaukties. Kurus vēlēšanu kampaņas solījumus pildīt un kurus nepildīt. Process ir sarežģīts, un tajā satiekas iespējas, vēlmes un kompromiss. Vieni vēlas atbalstīt skolas un jaunatni; citi sola lielākas, cilvēcīgākas pensijas.

No vienas puses, Latvijas valstij ir ļoti maz naudas, bet, no otras puses, par spīti visam kovidam naudas ir daudz. To apliecina kaut vai seno laiku rēgu atkal uznākšana uz politiskās skatuves, kā arī atsevišķu politiķu pārgrupēšanās, piedāvādami visādus burvju mākslinieku priekšnesumus vēlētājiem ar īsām atmiņām vai mazu saprātu.

Pasaule mainās arvien ātrāk – šodienas skolu sācējiem būs ļoti citādāka dzīves gaita nekā bija tiem, kuri šodien ir pensionāri. Ja politika dzīvo no gada uz gadu vai labākā gadījumā - no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, tad cilvēks parasti dzīvo krietni ilgāk. Un civilizācija vēl ilgāk.

Kādus ieteikumus varu sniegt budžetu stādītājiem? Protams, Latvijā ir savi standartizdevumi – kārtējais finansējums skolām, policijai, bruņotajiem spēkiem, veselībai un tā tālāk. Atkal, protams, katrs raus deķi savā virzienā.

Ir tomēr viena lieta, kas, manuprāt, stāv virs šiem visiem standartizdevumiem. Bet tas ir kaut kas, ko neatrisinās ar naudu vien. Tas ir tieši un vienkārši veselais saprāts.

Prāta tumsonība valda pārsteidzoši lielu pasaules daļu. Nespēja "salikt lietas kopā" izplatās kā sērga, kuru veicina sociālie mediji, kur katram ir vienādas tiesības paust savus kategoriskos uzskatus jebkurā zinātniskā jautājumā. Vienalga, vai viņiem ir vai nav kaut vai mazākā kompetence.

Spēja atšķirt viltus praviešus no īstajiem ir mūžīga dilemma. Attīstīt šo atšķiršanas spēju katrā iedzīvotājā ir izšķirīgi svarīgi. To var darīt ar attiecīgām programmām skolās un ar programmām pieaugušajiem, izmantojot tos pašus nopeltos sociālos medijus. Budžetu sastādītāji – lūdzu, ņemiet to vērā!

Lai šodienas skolu sācēji varētu pēc daudziem gadiem jau kā seniori līdzīgā garā filozofēt par svarīgākiem uzdevumiem, ir jāpārvar divi lielākie eksistenciālie draudi – klimata katastrofa un šī un nākamās pandēmijas. Jābeidz ticēt muļķībām un jārīkojas atbildīgi!

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Beta Frauzīni

Interesi par STEM jomu jāveicina jau bērnībā

Lai sekmētu interesi par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), par to jāsāk domāt bērnībā. Ja skolēni jau no mazotnes tiek iedrošināti pētīt, uzdot jautājumus un izmēģināt idejas praksē, vēlāk viņi daudz biežāk izvēlas studijas un karjeru šajās nozarēs. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm, kurām bieži nepieciešams papildus iedrošinājums. Tādu domāšanas un mācīšanās kultūru veicina IB jeb International Baccalaureate programma, kas Latvijā kļūst arvien populārāka.

Viedoklis Rauls Eametss

Lētā darbaspēka laiks Baltijas ekonomikā ir beidzies

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Viedoklis Gundars Ūdris

Vai likumdevējs spēj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un individuālajām interesēm?

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Jaunākajā žurnālā