Budžets un veselais saprāts

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 08.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Septembris ietver visu cilvēku mūžu. Tas sākas ar Zinību dienu - 1. septembri, kad arī sākas skolu mācību gads, un tas noslēdzas ar 1. oktobri – Starptautisko senioru dienu. Viens mēnesis – vesels mūžs.

Septembris arī zīmīgs tajā ziņā, ka tiek nopietni veidoti valsts un pašvaldību budžeti. Kur naudu iegūs un kur to izlietos. Kur valstij iejaukties un kur neiejaukties. Kurus vēlēšanu kampaņas solījumus pildīt un kurus nepildīt. Process ir sarežģīts, un tajā satiekas iespējas, vēlmes un kompromiss. Vieni vēlas atbalstīt skolas un jaunatni; citi sola lielākas, cilvēcīgākas pensijas.

No vienas puses, Latvijas valstij ir ļoti maz naudas, bet, no otras puses, par spīti visam kovidam naudas ir daudz. To apliecina kaut vai seno laiku rēgu atkal uznākšana uz politiskās skatuves, kā arī atsevišķu politiķu pārgrupēšanās, piedāvādami visādus burvju mākslinieku priekšnesumus vēlētājiem ar īsām atmiņām vai mazu saprātu.

Pasaule mainās arvien ātrāk – šodienas skolu sācējiem būs ļoti citādāka dzīves gaita nekā bija tiem, kuri šodien ir pensionāri. Ja politika dzīvo no gada uz gadu vai labākā gadījumā - no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, tad cilvēks parasti dzīvo krietni ilgāk. Un civilizācija vēl ilgāk.

Kādus ieteikumus varu sniegt budžetu stādītājiem? Protams, Latvijā ir savi standartizdevumi – kārtējais finansējums skolām, policijai, bruņotajiem spēkiem, veselībai un tā tālāk. Atkal, protams, katrs raus deķi savā virzienā.

Ir tomēr viena lieta, kas, manuprāt, stāv virs šiem visiem standartizdevumiem. Bet tas ir kaut kas, ko neatrisinās ar naudu vien. Tas ir tieši un vienkārši veselais saprāts.

Prāta tumsonība valda pārsteidzoši lielu pasaules daļu. Nespēja "salikt lietas kopā" izplatās kā sērga, kuru veicina sociālie mediji, kur katram ir vienādas tiesības paust savus kategoriskos uzskatus jebkurā zinātniskā jautājumā. Vienalga, vai viņiem ir vai nav kaut vai mazākā kompetence.

Spēja atšķirt viltus praviešus no īstajiem ir mūžīga dilemma. Attīstīt šo atšķiršanas spēju katrā iedzīvotājā ir izšķirīgi svarīgi. To var darīt ar attiecīgām programmām skolās un ar programmām pieaugušajiem, izmantojot tos pašus nopeltos sociālos medijus. Budžetu sastādītāji – lūdzu, ņemiet to vērā!

Lai šodienas skolu sācēji varētu pēc daudziem gadiem jau kā seniori līdzīgā garā filozofēt par svarīgākiem uzdevumiem, ir jāpārvar divi lielākie eksistenciālie draudi – klimata katastrofa un šī un nākamās pandēmijas. Jābeidz ticēt muļķībām un jārīkojas atbildīgi!

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā