Budžets un veselais saprāts

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 08.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Septembris ietver visu cilvēku mūžu. Tas sākas ar Zinību dienu - 1. septembri, kad arī sākas skolu mācību gads, un tas noslēdzas ar 1. oktobri – Starptautisko senioru dienu. Viens mēnesis – vesels mūžs.

Septembris arī zīmīgs tajā ziņā, ka tiek nopietni veidoti valsts un pašvaldību budžeti. Kur naudu iegūs un kur to izlietos. Kur valstij iejaukties un kur neiejaukties. Kurus vēlēšanu kampaņas solījumus pildīt un kurus nepildīt. Process ir sarežģīts, un tajā satiekas iespējas, vēlmes un kompromiss. Vieni vēlas atbalstīt skolas un jaunatni; citi sola lielākas, cilvēcīgākas pensijas.

No vienas puses, Latvijas valstij ir ļoti maz naudas, bet, no otras puses, par spīti visam kovidam naudas ir daudz. To apliecina kaut vai seno laiku rēgu atkal uznākšana uz politiskās skatuves, kā arī atsevišķu politiķu pārgrupēšanās, piedāvādami visādus burvju mākslinieku priekšnesumus vēlētājiem ar īsām atmiņām vai mazu saprātu.

Pasaule mainās arvien ātrāk – šodienas skolu sācējiem būs ļoti citādāka dzīves gaita nekā bija tiem, kuri šodien ir pensionāri. Ja politika dzīvo no gada uz gadu vai labākā gadījumā - no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, tad cilvēks parasti dzīvo krietni ilgāk. Un civilizācija vēl ilgāk.

Kādus ieteikumus varu sniegt budžetu stādītājiem? Protams, Latvijā ir savi standartizdevumi – kārtējais finansējums skolām, policijai, bruņotajiem spēkiem, veselībai un tā tālāk. Atkal, protams, katrs raus deķi savā virzienā.

Ir tomēr viena lieta, kas, manuprāt, stāv virs šiem visiem standartizdevumiem. Bet tas ir kaut kas, ko neatrisinās ar naudu vien. Tas ir tieši un vienkārši veselais saprāts.

Prāta tumsonība valda pārsteidzoši lielu pasaules daļu. Nespēja "salikt lietas kopā" izplatās kā sērga, kuru veicina sociālie mediji, kur katram ir vienādas tiesības paust savus kategoriskos uzskatus jebkurā zinātniskā jautājumā. Vienalga, vai viņiem ir vai nav kaut vai mazākā kompetence.

Spēja atšķirt viltus praviešus no īstajiem ir mūžīga dilemma. Attīstīt šo atšķiršanas spēju katrā iedzīvotājā ir izšķirīgi svarīgi. To var darīt ar attiecīgām programmām skolās un ar programmām pieaugušajiem, izmantojot tos pašus nopeltos sociālos medijus. Budžetu sastādītāji – lūdzu, ņemiet to vērā!

Lai šodienas skolu sācēji varētu pēc daudziem gadiem jau kā seniori līdzīgā garā filozofēt par svarīgākiem uzdevumiem, ir jāpārvar divi lielākie eksistenciālie draudi – klimata katastrofa un šī un nākamās pandēmijas. Jābeidz ticēt muļķībām un jārīkojas atbildīgi!

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Jaunākajā žurnālā