Budžets un veselais saprāts

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 08.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Septembris ietver visu cilvēku mūžu. Tas sākas ar Zinību dienu - 1. septembri, kad arī sākas skolu mācību gads, un tas noslēdzas ar 1. oktobri – Starptautisko senioru dienu. Viens mēnesis – vesels mūžs.

Septembris arī zīmīgs tajā ziņā, ka tiek nopietni veidoti valsts un pašvaldību budžeti. Kur naudu iegūs un kur to izlietos. Kur valstij iejaukties un kur neiejaukties. Kurus vēlēšanu kampaņas solījumus pildīt un kurus nepildīt. Process ir sarežģīts, un tajā satiekas iespējas, vēlmes un kompromiss. Vieni vēlas atbalstīt skolas un jaunatni; citi sola lielākas, cilvēcīgākas pensijas.

No vienas puses, Latvijas valstij ir ļoti maz naudas, bet, no otras puses, par spīti visam kovidam naudas ir daudz. To apliecina kaut vai seno laiku rēgu atkal uznākšana uz politiskās skatuves, kā arī atsevišķu politiķu pārgrupēšanās, piedāvādami visādus burvju mākslinieku priekšnesumus vēlētājiem ar īsām atmiņām vai mazu saprātu.

Pasaule mainās arvien ātrāk – šodienas skolu sācējiem būs ļoti citādāka dzīves gaita nekā bija tiem, kuri šodien ir pensionāri. Ja politika dzīvo no gada uz gadu vai labākā gadījumā - no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, tad cilvēks parasti dzīvo krietni ilgāk. Un civilizācija vēl ilgāk.

Kādus ieteikumus varu sniegt budžetu stādītājiem? Protams, Latvijā ir savi standartizdevumi – kārtējais finansējums skolām, policijai, bruņotajiem spēkiem, veselībai un tā tālāk. Atkal, protams, katrs raus deķi savā virzienā.

Ir tomēr viena lieta, kas, manuprāt, stāv virs šiem visiem standartizdevumiem. Bet tas ir kaut kas, ko neatrisinās ar naudu vien. Tas ir tieši un vienkārši veselais saprāts.

Prāta tumsonība valda pārsteidzoši lielu pasaules daļu. Nespēja "salikt lietas kopā" izplatās kā sērga, kuru veicina sociālie mediji, kur katram ir vienādas tiesības paust savus kategoriskos uzskatus jebkurā zinātniskā jautājumā. Vienalga, vai viņiem ir vai nav kaut vai mazākā kompetence.

Spēja atšķirt viltus praviešus no īstajiem ir mūžīga dilemma. Attīstīt šo atšķiršanas spēju katrā iedzīvotājā ir izšķirīgi svarīgi. To var darīt ar attiecīgām programmām skolās un ar programmām pieaugušajiem, izmantojot tos pašus nopeltos sociālos medijus. Budžetu sastādītāji – lūdzu, ņemiet to vērā!

Lai šodienas skolu sācēji varētu pēc daudziem gadiem jau kā seniori līdzīgā garā filozofēt par svarīgākiem uzdevumiem, ir jāpārvar divi lielākie eksistenciālie draudi – klimata katastrofa un šī un nākamās pandēmijas. Jābeidz ticēt muļķībām un jārīkojas atbildīgi!

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā