(CO2) Mērnieku laiki skolās – kas tālāk?

Pagājušajā nedēļā valdības mājā virmoja līdzīgas noskaņas, kas spilgti atainotas pirmajā latviešu literatūras romānā – brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikos. Proti, valdība bija nolēmusi lemt par ogļskābas gāzes (CO₂) mērītāju iegādi ikkatrai Latvijas skolai, un, ja paveiksies, arī bērnudārzam. Saskaņā ar valdības ieceri katrā Latvijas novadā un lielajās pilsētās novembrī, ieguldot gandrīz divus miljonus eiro, sāktos aktīva CO₂ mērīšana, kuras mērķis – Covid-19 saslimšanas risku samazināšana un iekštelpu gaisa kvalitātes būtiska uzlabošana arī mazāk trauksmainos laikos.

“Gaisa kvalitātes mērierīces skolās ļaus uzlabot ne tikai skolēnu un pedagogu labsajūtu, kas, neapšaubāmi, ir nozīmīgs faktors mācību procesa kvalitātei, bet arī samazinās iespējamo Covid-19 un citu vīrusa infekciju izplatīšanās riskus. To apstiprina arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas par optimālajiem gaisa kvalitātes rādītājiem mācību telpās. Un arī pēc tam, kad grūtais Covid-19 periods būs pārdzīvots, CO₂ mērītāji palīdzēs nodrošināt veselībai drošāku izglītības vidi,” atzīmēja izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).

Būtībā iecere uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti, ko skolās un bērnudārzos elpo mūsu bērni, ir cēla un atbalstāma. Beidzot ir izdevies ieinteresēt politiķus par šo ļoti būtisko tēmu – pirms vairākiem gadiem, kad par to Saeimā vēlējās runāt toreizējais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, uz tikšanos atnāca tikai viens Nacionālās apvienības deputāts.

Jaunās izglītības ministres pirmā un galvenā politiskā apņemšanās – atvērt skolas klātienes mācībām 1. septembrī, ir būtiska visai Latvijas sabiedrībai, katrai ģimenei. Tomēr labāk būt reālistiem.

Ņemot vērā Covid–19 saslimstības pieaugumu Eiropā pēdējo nedēļu laikā (piemēram, Nīderlandē par nieka 659%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu), laiks ir gatavoties kārtējām mājmācības gadam, ja vien Latvija nepaveiks brīnumus divās jomās – sabiedrības vakcinācijā un publisko telpu ventilācijā.

Par vakcinācijas mērķiem un to sasniegšanas grūtībām sabiedrība tiek informēta gandrīz katru dienu.

Savukārt par kvalitatīvas iekštelpu ventilācijas nodrošināšanu publiskās telpās mēs faktiski neko nedzirdam, jo būtībā nav jau ar ko lepoties. Piemēram, pati Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst, ka ap 90% skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji ir slikti vai pat kritiski. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatās galvenokārt slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā, šīs problēmas risināšanai vajadzētu būt tikpat prioritārai kā vakcinācijai. Un atšķirība ir tajā, ka pat zvērināti antivakseri diez vai iebildīs, ka viņu bērni skolās elpo tīru gaisu – tādējādi radikāla situācijas uzlabošana iekštelpu ventilācijas jomā sabiedrības saliedēšanai dos daudz vairāk nekā principā nepieciešamā vakcinācija, kas līdz šim sabiedrību šķeļ, nevis vieno.

Tam, ka ar vakcināciju vien diez skolu atvēršanai rudenī diez vai pietiks, liecina jaunākie no kārtīgi vakcinētās Lielbritānijas (pilnībā vakcinēti vismaz 51% no visiem iedzīvotājiem), kur pēdējā laikā ir novērojama dramatiska situācija visās skolās (kuras bērni var apmeklēt bez maskām) – tur pēdējās skolas nedēļās vairāk nekā pusmiljons skolēnu neapmeklēja skolas, jo bija vai nu sasirguši ar Covid-19 vai arī atradās karantīnā kā sasirgušo kontaktpersonas.

Gan Lielbritānijā, gan Latvijā un citur Eiropā ir slikta situācija ar iekštelpu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs.

Ņemot vērā tagad dominējošā vīrusa Delta varianta lipīguma līmeni, cerēt, ka slikti ventilētās telpās skolēni, nevakcinētie un daļa vakcinēto skolotāju nesaslims ar Covid-19 augsta vīrusa izplatības scenārija gadījumā, ir vairāk nekā naiva.

Ko tur var līdzēt jaunie (CO₂) mērnieku laiki Latvijas izglītības iestādēs?

Neko, ja valdība cer, ka ar divu miljonu investīciju nezināmas kvalitātes CO₂ mērītājos var būtiski mainīt inficēšanās riskus Latvijas izglītības iestādēs. Ar labāku vai sliktāku sensoru aprīkotas kastītes pašas par sevi nespēj nodrošināt drošu mācību vidi mūsu bērniem.

Tomēr, ja Latvijas valdība vēlas paveikt ko būtisku, pat nebijušu šajā cīņā pret Covid-19 pandēmiju, kvalitatīvi CO₂ mērītāji Latvijas izglītības iestādēs var būt izšķirīgs pirmais solis ilgtermiņa stratēģijā, kas beidzot ļaus vismaz bērniem atgriezties pie ierastā dzīves ritējuma.

Kvalitatīvs CO₂ mērītājs klasē ļauj paveikt vairākas lietas:

# Pedagogiem un bērniem parādās iespēja iegūt zināmu kontroli pār iekštelpu gaisa kvalitāti, kuru viņi elpo – mērītājs skaidri signalizē, kad ir nepieciešama telpu vēdināšana. Cits jautājums ir, vai maz ar logu virināšanu ir iespējams panākt kaut cik drošu un kvalitatīvu iekštelpu gaisa kvalitāti – daudzās klasēs tas būs ļoti grūti, bet ir arī skaitliski mazākas klases, kur tas var izdoties, rūpīgi ievērojot telpu vēdināšanas grafikus.

#  IZM plānotajā cenu kategorijā, tirgū pieejami CO₂ mērītāji, kas ne vien mēra, bet arī analizē nomērīto informāciju un ļauj atbilstoši vadīt centralizētu vai decentralizētu ventilācijas sistēmu, ja tāda ēkā uzstādīta, jeb vēlāk tiks izbūvēta. Izvēloties šādus mērītājus, būtu skaidri redzams to pielietojums un lietderība ilgtermiņā, jo vienkārši mērītājus, visdrīzāk, izbūvējot mehānisko ventilāciju, gluži vienkārši izmestu, saprotot, ka tie jāmaina pret savietojamiem sensoriem.

# Ļoti būtiska CO₂ mērītāja funkcija var būt vecāku informēšana tiešsaistes režīmā, vai viņu atvase izglītības iestādē elpo svaigu gaisu vai arī, kopā ar klasesbiedriem, skābekļa trūkuma dēļ, vienkārši sakot, nedaudz smok. Mūsdienīgi un kvalitatīvi ar tiešsaistes bāzes staciju aprīkoti CO₂ mērītāji šādu informāciju var sniegt attālināti. Vienlaikus šādai bāzes stacijai var pievienot arī dažādus citus gaisa kvalitātes sensorus (gaistošo organisko savienojumu (GOS) sensoru utt.), kas sniegtu vērtīgu informāciju tiem bērnu vecākiem, kas, piemēram, cieš no alerģijām vai astmas (un tādu bērnu Latvijā ir tūkstoši);

# Visbeidzot kvalitatīvas iekštelpu gaisa mērīšanas sistēmas esamība izglītības iestādēs ļauj valstij beidzot sākt praksē rūpēties par to, kādu gaisu Latvijas bērni skolās un bērnudārzos elpo. Proti, tad Veselības ministrija vai IZM var noteikt saistošus un prasīgus iekštelpu gaisa kvalitātes standartus izglītības iestādēm, kurus tad praksē varēs izkontrolēt. Tas noderēs ne tikai Covid-19 pandēmijas apkarošanai, bet arī būtiski uzlabos bērnu pašsajūtu, stiprinās to kognitīvās spējas.

Tomēr ir viena ļoti būtiska lieta, ko nekādi nevar paveikt pat ar pašu kvalitatīvāko CO₂ mērītāju – nodrošināt kvalitatīvu un stabilu iekštelpu gaisa kvalitāti un iekštelpu komfortu skolās un bērnudārzos, kuros nav jau esošas mehāniskās ventilācijas sistēmas (tādu skolu ir vismaz 90%). Ja siltā pavasara dienā varbūt var izlīdzēties ar dzelžainu ventilācijas režīma ievērošanu (parasti 20 minūtes mācības, tad 10 minūtes caurvēja), tad drūmā novembra dienā šāds variants nešķiet pārāk reāls, un labi iecerētā bērnu atgriešanās skolās var izrādīties pilnībā neīstenojama.

Paradoksāli, ka mūsdienīgas tehnoloģijas šo problēmu ikvienā skolā vai bērnudārzā var atrisināt burtiski nedēļas laikā (tik laika būtu vajadzīgs šo tehnoloģiju uzstādīšanai vidēja izmēra izglītības iestādē). Kā norāda RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, jau šobrīd ir pieejams plašs klāsts augsti efektīvu, decentralizētu ventilācijas iekārtu, ar kuru palīdzību var zibenīgi atrisināt vairuma izglītības iestāžu gaisa kvalitātes problēmu, un faktiski spert plašu soli uz noturīgu klātienes apmācību atjaunošanu izglītības iestādēs.

To, ka pašās skolās, citās izglītības iestādēs un pašvaldībās lielākoties nav izpratnes, ka izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes samilzušo problēmu var atrisināt pāris mēnešu laikā, liecina fakts, ka nesen IZM rīkotajā grantu konkursā augstas gatavības ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu būvniecības vai ierīkošanas projektus pašvaldības pieteica 5,3 miljonu eiro apmērā, lai gan programmā bija pieejami 7,2 miljoni eiro. Šādi rezultāti liecina, ka pašvaldību ēku apsaimniekošanas speciālisti lielā mērā uzskata, ka skolu ventilācijas problēmas mūsdienās var risināt tikai ar sarežģītām centralizētās ventilācijas sistēmām, kur projektēšana un izbūve prasa daudz laika un bieži vien ir tehniski sarežģīta.

Šo problēmu īpaši sāpīgu padara fakts, ka igauņi atkal un atkal ir mums priekšā pat tīra gaisa jomā.

Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi 30 miljonus eiro skolu ventilācijas sistēmu sakārtošanai un plāno izveidot speciālu fondu, kur šim mērķim būs pieejami vēl 40 miljoni eiro – tieši tik, cik nepieciešams, lai valsts līmenī atrisinātu bērnu smakšanas problēmu izglītības iestādēs vienreiz un līdz galam.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai un jaunajai, enerģiskajai ministrei būtu jānodrošina nepieciešamā informācija skolām un pašvaldībām par to, kādi mūsdienīgi risinājumi ir pieejami šobrīd, lai ātri un efektīvi sakārtotu ilgstoši novārtā pamesto izglītības iestāžu ventilācijas jautājumu. Vienlaikus ir jāstrādā pie citiem finanšu avotiem, kas ļautu pašvaldībām veikt mums visiem nepieciešamās investīcijas skolu un bērnudārzu ventilācijas sistēmu sakārtošanā.

Pārfrāzējot Veselības ministrijas jaunās vakcinācijas veicināšanas kampaņas saukli: “Bez Ventilācijas nav uzvaras!”, aicinu Krišjāņa Kariņa vadību šai tēmai pievērst tikpat daudz uzmanības kā vakcinācijas procesam.

Jo galu galā – tīrs gaiss izglītības iestādēs ir mūsu bērnu cilvēktiesības, tāpat kā iespēja klātienē apmeklēt savu skolu un bērnudārzu, lai satiktos ar saviem draugiem un attīstītos par zinošiem, gudriem un laimīgiem mūsu valsts pilsoņiem.

 

Avoti:

# Altum diskusija par gaisa kvalitāti

# https://news.err.ee/1608276342/education-minister-schools-can-open-as-usual-thanks-to-vaccination