Mācības sporta zālēs, deju studijās un konferenču telpās

Anželika Krastiņa, Somijas izglītības eksperte
29.04.2021.

Dažādos pētījumos un aptaujās par vienu no veiksmīgākajām izglītības sistēmām pasaulē tiek atzīta Somijas īstenotā sistēma. Kā tā darbojas pandēmijas apstākļos, kā noris mācības skolās un pirmsskolās, kāda ir pedagogu attieksme pret vakcināciju? Pašlaik liela daļa skolēnu mācās klātienē, un dažkārt, lai nodrošinātu nepieciešamo distanci, mācību process no skolu telpām ir pārcelts uz sporta zālēm, deju studijām, konferenču zālēm un citām auditorijām, kurās nenotiek masu pasākumi.

90% mācību klātienē

Somijā, pamatojoties uz nacionālā līmeņa ieteikumiem un sekojot epidemioloģiskajai situācijai, pašvaldību izglītības vadība izlemj par pieņemamo detalizēto praksi atbilstoši tam, kas vislabāk darbojas vietējā kontekstā konkrētā pašvaldībā. Šīs prakses dažādās valsts daļās var atšķirties. Tādēļ situācija dažādos Somijas reģionos ir atšķirīga, bet kopumā pašlaik aptuveni 90% no pirmsskolām, sākumskolām un pamatskolām mācības notiek klātienē. Vidusskolas un augstskolas pārsvarā mācās attālināti. Masku nēsāšanai skolā ir rekomendējošs raksturs un to nepieciešamību nosaka katra pašvaldība. Patlaban pirmsskolu pedagogi darba laikā nenēsā maksas, savukārt skolās situācija ir dažāda.

Lai gan sabiedrības domas par ierobežojumiem, masku nēsāšanu un vakcināciju dalās, kopumā somi ļoti uzticas valdības lēmumiem un spēkā esošajiem risinājumiem. Ir vērojama būtiska atšķirība starp valsts ziemeļu un dienvidu reģioniem, jo Helsinkos satraukums ir daudz lielāks nekā Lapzemē, kur gada laikā fiksēti aptuveni 600 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Tāpat jāņem vērā, ka Somijā ir ļoti likumpaklausīga sabiedrība, somi ievēro visus ierobežojumus. Kas attiecas uz pulcēšanos, jāpiezīmē, ka somi arī pirms pandēmijas nebija orientēti uz biežu pulcēšanos.

Pedagogi ļoti vēlas kļūt par prioritāro grupu

Runājot par vakcināciju, jāpiezīmē, ka Somijas pedagogi ļoti vēlas kļūt par prioritāro grupu un par to pašlaik notiek aktīvas sarunas valdības līmenī. Prioritāro vakcinējamo personu lokā pašlaik ir mediķi, seniori un pacienti ar hroniskām slimībām, taču arī pedagogi gaida savu iespēju. Somijā vakcinācija lielākoties notiek ar AstraZeneca vakcīnu un, neraugoties uz to, ka arī pie mums šīs vakcīnas izmantošana bija apturēta, cilvēki uzticas ārstiem un zinātniekiem.

Vakcinācijas apturēšana nedaudz palēnināja tempus, šobrīd ir vakcinēti aptuveni 19% iedzīvotāju. Prognozējam, ka vasaras vidū varētu sasniegt aptuveni 70%. Lai ikdienā varētu norisināties mācības klātienē, skolas īsteno dažādas aktivitātes, pielāgojot telpas un ievērojot divu metru vai lielāku distanci. Ar pašvaldību atbalstu mācības dažkārt tiek organizētas nevis skolu telpās, bet daudz lielākās auditorijās – sporta zālēs, deju studijās, konferenču zālēs, kurās pašlaik nevar notikt plaši pasākumi u.tml. Diemžēl laika apstākļi Somijas ziemeļos neļauj organizēt āra nodarbības.

Pašvaldību autonomija

No aprīļa vidus daļā pašvaldību atsāksās arī interešu izglītības nodarbības. Arī par šāda veida jautājumiem katra pašvaldība var lemt autonomi, atkarībā no situācijas konkrētajā reģionā. Lai gan liela daļa pedagogu ir spējuši pielāgoties attālinātajam darbam un uzskata, ka virkni no īstenotajām metodēm būtu vērtīgi saglabāt arī nākotnē, ir daļa skolotāju, kuri ir noguruši un domā par profesijas maiņu. Pedagogi, kuri strādā attālināti, iegulda par 30% vairāk laika, lai sagatavotos nodarbībām, bet tie, kuri turpina darbu klātienē un apzinās iespējamos saslimšanas riskus.

Domājot par nākamo mācību gadu, tiek strādāts pie hibrīdmodeļa, kura ietvaros vairākas dienas notiks mācības klātienē, bet vairākas – attālināti. Viena no būtiskākajām Somijas izglītības sistēmas iezīmēm ir skolu plašās iespējas lemt par saturu un mācību formu. Fleksibilitāte palīdz nodrošināt ātru un sekmīgu lēmumu pieņemšanu un pielāgošanos situācijai.

Arī valdības komunikācija, kas būtiski atšķiras no citās valstīs novērotā, palīdz izglītības nozarei un sabiedrībai kopumā. Somijas valdības komunikācija demonstrē cieņu pret katru iedzīvotāju grupu, uzrunājot visus kā līdzvērtīgus sarunas partnerus. Tas palīdz uzturēt sabiedrības vienotību un izpratni par to, ka mēs visi cīnāmies ar vienu un to pašu problēmu.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.