Arī man ir pārdomas par Gunta Bojāra vadīto raidījumu Aizliegtais paņēmiens, taču jau iepriekš aizbildinu sevi, ka šis nav “raksts”, bet tiešām tikai mans komentārs par redzēto.
Sākšu ar to, ka LSM.lv ir mans medijs. Ar to mostos. Uzticos, ka kolēģi, kuri tajā strādā, darīs labāko patiesības noskaidrošanā. Jo tieši tas ir žurnālistikas uzdevums – orientēt un noskaidrot patiesību. Līdzīgi tas ir ar zinātni. Abos gadījumos ir jābūt pierādījumiem. Nav tā, ka viss ir vienā maisā bāžams, un gudrība ir vienlīdzīga ar muļķību. Nevar būt tā, ka viss ir absolūti relatīvs. Visi jautājumi un šaubas nav vienlīdzīgi. Man ir svarīgi, lai sabiedriskais medijs izprot šis sarežģītas nianses. Un norādīt gadījumos, kas tas nenotiek. Jo, atkārtoju, šis ir mans medijs un man ļoti rūp, lai kvalitātes latiņa tajā būtu ne tikai augsta, bet – visaugstākā.
Aizliegtais paņēmiens ir neparasts un provocējošs mediju vides produkts. Ne velti viens no pirmajiem sižetiem par kafejnīcu Frics togad pelnīti saņēma Latvijas žurnālistu asociācijas balvu. Raidījumam ir interesanta uzbūve, labi izstrādāta struktūra un katrā no tiem neapšaubāmi ieguldīts daudz darba. Tā centrālā ass ir žurnālistu veikts sociālais eksperiments, kura rezultātā atmaskota kāda nejēdzība, administratīvie vai citi trūkumi, uzrādīti vainīgie.
Taču šobrīd tam uzrādās dažas problēmas.
Galvenās problēmas izklāsta atslēgas vārds ir SOCIĀLAIS eksperiments. Jo tieši tajā ir vaina, runājot par vakcīnu efektivitāti pēdējā izlaidumā. Jo ir gribēts “sociālo” aizstāt ar “klīnisko”.
Diemžēl zinātnisko jautājumu un pierādījumu struktūra nepakļaujas shēmai, kurā žurnālists iefiltrējas lielveikalā, lai pierādītu, ka tajā noris nebūšanas.
Veids, kādā zinātnieks rada savu “produktu” – pierādījumu vai teoriju – ir ārkārtīgi specifisks. Sakarības vai datu čupas nav pierādījumi. Ja žurnālists, kurš nofilmē, ka ierēdnis prasa kukuli, var droši apgalvot, ka ir pierādījis korupciju, tad (turpmāk mana improvizācija) žurnālists, kurš veic piecas asins analīzes sev un kolēģiem pēc dažādu firmu ražojumu, piemēram, D vitamīna lietošanas, lai noskaidrotu, kurš no tiem ir labākais, būs pierādījis tieši NEKO. Kāds būtu ieguvums, ja uz šo analīžu pamata žurnālists paziņotu, ka viens no vitamīniem ieņem efektivitātes ziņā 1.vietu, bet kādam citam nav nekādu rezultātu? Manā skatījumā – tikai to, ka minētais žurnālists neko nejēdz no pētniecības, turklāt nejēdz arī, ka nejēdz. Arī viņa komanda nejēdz. Un tas gan jau var pretendēt uz kādu neglaimojošu apgalvojumu.
Uz ātru roku pārskatot pētnieciskos datus par sliktas zinātnes žurnālistikas cēloņiem, tie ir vairāki.
1. TERMIŅŠ. Žurnālistam var nebūt pietiekami laika, lai salīdzinātu pašreizējos strāvojumus pētniecībā, izpētītu jau zināmo un ievietotu to kontekstā.
2. TĒMAS NEPĀRZINĀŠANA. Pēdējos gadu desmitos zinātnisko pētījumu skaits strauji pieaug. Tas nozīmē, ka pat zinātnes žurnālisti, kas specializējas, piemēram, medicīnā vai uzturzinātnē, veselības komunikācijas jautājumos u.c., tik un tā nepārzinās lielāko daļu jaunumu.
3. KOGNITĪVĀ TUVREDZĪBA. Lielākā daļa jauno pētījumu par vispāratzītu zinātnisku vai medicīnisku pētījumu tēmu tikai nedaudz veicina uzkrāto zināšanu masu. Lai gan ir iespējams, ka kāda publikācija var apgāzt visu iepriekš pieņemto priekšstatu, kopīgās zināšanas par ticamiem zinātniskiem pētījumiem nosaka galveno zinātnisko nostāju. Tādējādi pārmērīga jauno pētījumu ietekmes interpretācija veicina maldīgus priekšstatus.
4. SENSACIONĀLIMS. Tā izpaužas kā konkurence par viedokļiem (persona, kas izsaka sensacionālāku apgalvojumu, iegūs lielāku skatījumu skaitu). Lai izveidotu sensacionālākus ziņojumus zinātnes jomā, bieži tiek upurēta kvalitāte un precizitāte.
5. NEAPDOMĪBA. Arī zinātnes žurnālisti ir cilvēki, un cilvēki dažkārt mēdz rīkoties pirms apdomāšanas (vai kādu iekšēju simpātiju, pārliecību vadīti). Īpaši problemātiski tas ir gadījumā, kad kļūdains saturs rada lielu, grūti maināmu uztveres efektu greizas informācijas izplatīšanā.
Attiecībā uz minēto Aizliegtā paņēmiena raidījumu, pirmajiem 4 punktiem varu pielikt treknu ķeksi. Kādēļ ne piektajam?
Sliktākais, ka tā nav neapdomība vai kļūda. Bojārs raidījuma noslēgumā pabrīdina skatītājus par paša un viņa komandas tikko translēto saturu. Tāpēc šobrīd viņš par to stāv kā mūris. Kļūda tā būtu bijusi tad, ja nodoms būtu skaidrot. Taču šoreiz nodoma izdibināt patiesību autoriem nebija.
“Mēs neesam nekāda Vakcinācijas Avīze [kam rokas saista patiesība],” viņš saka savā feisbuka vietnē (teksts kvadrātiekavās mans). Proti, pēc noklusējuma viņa sacītais nozīmē – mūsu mērķis nav jums vēstīt svarīgāko no šobrīd izpētītā (lai ar to sitas vakcinācijas avīze vai vēl kāds). Kas, kā redzams augstāk, ir sliktas zinātniskās žurnālistikas pazīme/pazīmju kopums.
Jebkurā gadījumā, arī tad, ja šī nav neapdomība, raidījuma efekti (kļūdas) būs tieši tādi, kā minēts piektajā punktā: “Kļūdains saturs rada lielu, grūti maināmu uztveres efektu greizas informācijas izplatīšanā.” Un šis uztveres efektu radītais kaitējums smagā darbā kādam citam, iespējams, tai pašai G.Bojāra viņa “atvainošanās vēstulē” noniecinātajai vakcinācijas avīzei, būs jālabo.
Ir zināmi vairāki gadījumi, kad ārsti paši vai biznesa pārstāvji ir vēlējušies pakļaut medicīnas zinātni savām vēlmēm un vajadzībām. Divi gadījumi, manuprāt, saistībā ar minēto raidījumu, ir pieminami.
Viens ir skandāls ar Paolo Makjarīni (Paolo Macchiarini (Karolinska institute)), harizmātisku itāļu ārsts, kurš prata pārliecināt sabiedrību, ka onkoloģiskajiem pacientiem iespējams implantēt mākslīgās balsenes. Tas bija iespējams tādēļ, ka sabiedrība alka pēc inovācijām un spējiem risinājumiem tobrīd globālai un nāvējošai epidēmijai – vēzim. Šarlatāniskais un slavu kārojošais ārsts gribēja būt tam atbilde. Taču viņa pacienti pēcāk mira mokās.
Otrs ir Elizabetes Holmsas (Elizabeth Holmes) stāsts. Uzņēmēja un Stīva Džobsa apbrīnotāja medicīnu nespēja atšķirt no uzņēmējdarbības, kurā problēmas novatorismi vairumā gadījumu risināmi ar inženiertehniskiem paņēmieniem. Taču bioloģiskie organismi nepakļaujas “gribu, lai tas tā būtu, izdomājiet, kā” pieejai. Jaunās sievietes traģēdija bija pašas nespēja pieņemt, ka viņas ideja – pilnu diagnozi noteiktspējīga asins analīžu iekārta – ir totāli nemedicīniska un tāpēc nerealizējama.
Abi gadījumi, manuprāt, uzrāda problēmu ar Gunti Bojāru, jo arī viņš, līdzīgi kā Makjarīni, grib būt atbilde uz samilzušu problēmu ar vakcīnām. Taču, tāpat kā Holmsa, neprotot zinātni, pakļauj to primitīvam priekšstatam un pakārto savam šovam (biznesam).
Ja jau ierunājamies par šovu, tad būtu vietā atbildēt uz dažiem jautājumiem.
Vai Aizliegtais paņēmiens ir pētnieciskās žurnālistikas projekts vai šovs? Vai abi kopā? (Ne viens, ne otrs, ne trešais nav peļami.)
Vai Guntis Bojārs ir žurnālists vai šovmenis?
Vai Aizliegtais paņēmiens ir Gunta Bojāra autorraidījums?
Man pašai visinteresantākā šķistu atbilde uz trešo jautājumu. Jo, ja Bojāra kungs ir šovmenis, kuru nesaista profesionālās ētikas nosacījumi (skrupuloza faktu pārbaude, sensitīva attieksme pret apdraudētajām grupām, žurnālista atbildība par patiesīguma noskaidrošanu un sabiedrības orientēšanu), tad sabiedriskā medija ietvarā tam būtu jābūt mazliet precīzāk definētam. Kaut vai tādēļ, lai pieaicinātie eksperti skaidri saprastu formātu. Jo šobrīd tie labticīgi nonāk aizspriedumaina un nezinoša vadītāja varā, kurš brīvi izveic “slēdzienus”.
Jau dzirdu iebildumus: “Jā, lai tad tie eksperti arī pasaka, kā tad īsti ir! Ko tad viņi klusē un stostās?” Un man ir atbilde uz šo iebildumu.
Ir ārkārtīgi grūti tiešajā ēterā kaut ko atbildēt totālām muļķībām. Tās tik drausmīgi šokē, ka prātā vienkārši notiek īssavienojums.
G. Bojārs un eksperti atrodas dažādos līmeņos, un ir baisi noskatīties, cik nepiedodami “brīvi” var rīkoties, ja rokas nesaista patiesība (fakti). Lai man piedod G. Bojārs, bet viņa uzvedību interpretēju kā aklu labpatiku par savu pārākumu pār ekspertiem (kādu šobrīd manu arī daudziem politiķiem). Kā varas izpausmi. Un tas mani apbēdina. Jo žurnālistiem patiesi ir dota vara. Un katra rokās ir – kā to lietojam. Bojāra kungs – ne tajā labākajā veidā.
Kas mani pārsteidza visvairāk?
1. Kāpēc neviens no Aizliegtā paņēmiena komandas nekļuva aizdomīgs sava “pētījuma” laikā par faktu, ka nevienas vakcīnas efektivitāte netiek noteikta šādā veidā? Vai tiešām raidījuma veidotājiem šķita, ka viņi ir atklājuši brīnumvienkāršu veidu, kā to izdarīt, kaut ko tādu, kas nebija ienācis prātā nevienam zinātniekam visā pasaulē? Nepiedodama augstprātība.
2. Kā, īpaši darbojoties ar AstraZeneca vakcīnu un īpaši uzsverot, ka mēs par tās efektivitāti senioriem, Gunta Bojāra vārdiem (ar izcēlumiem uz zilbēm lielāka efekta pēc), “neko ne-zi-nām” (kas nav tiesa), komandai bija paslīdējis garām ar ĒTISKIEM APSVĒRUMIEM saistītais AstraZeneca vakcīnas efektivitātes pētījuma dizains? Ka seniorus kā apdraudēto grupu pētīt nebija ētiski, ka viņi iekļāvās noslēguma fāzes pētījumos un ka dati patiesībā bija paredzami. To visu var atrast vakcīnas aprakstā, pētījumos, un to arī vairākkārt uzsvēris valsts galvenais infektologs. Aizliegtajam paņēmienam gan tas nav šķitis aktuāli, piedevām raidījums pats vieglu roku “lieto” seniorus spēcīgākam šova efektam. Manuprāt, tas balansē uz ētisko apsvērumu robežas.
Mums priekšā sarežģīta vasara, kurā nāksies saskarties ar faktu, ka liela daļa iedzīvotāju atsacīsies vakcinēties. Šobrīd par to šķiet dīvaini runāt (tik daudzi taču sitas vai nost, lai tiktu pie vakcīnas). Taču atcerēsimies, cik dīvaini pagājušā vasarā izskatījās tie ļaudis, kuri sašuta un iebilda citam raidījuma vadītājam, kad tas klāstīja līdzības par masku kā žogu, kam vīruss viegli lido cauri, un to, ka tas nekas, ja no vīrusa nomirs 20 vecie un vājie. Un tie 20 tobrīd šķita tīrais kosmoss. Bezatbildīgi tas bija tad, un bezatbildīga ir šāda “pētījuma” publiskošana tagad.
Man ir arī ārkārtīgi žēl, ka Bojāra kungs neizmantoja iespēju atvainoties. Spēja atvainoties nav vājības izpausme. Atvainošanās vārdiem piemīt īpašs spēks – tā rada vietu jaunām iespējām. Bet, rādās, ka tieši pazemības Bojāra kungam trūkst.
Mazi papildinājumi tiem, kas vēl nav noguruši no lasīšanas.
1. Aicinu ieskatīties LŽA Ētikas kodeksā ar piebildi, ka, pirmkārt, G. Bojārs nav tās biedrs, otrkārt, iespējams, šo raidījumu vispār nevajag skatīt kā žurnālistikas produktu, bet gan kā apšaubāmu šovu. Ja tomēr gribas būt tam pirmajam, tad Aizliegtais paņēmiens veidotājiem gan vajadzētu šo profesijai saistošo kodeksu izlasīt punktu pa punktam. Tāpat ir vērts iemest aci arī LTV Rīcības un ētikas kodeksā, kura 2.3.1. punkts vēsta, ka sabiedriskā medija uzdevums ir “nodrošināt sabiedrībai pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju par tās dzīvi ietekmējošiem lēmumiem”. Manā skatījumā Aizliegtā paņēmiena šis un vēl daži Aizliegtā paņēmiena raidījumi ir pretrunā ar minēto.
2. Mans uzsvērums no teorijas. Sliktās zinātnes žurnālistikas sekas:
– maldina auditoriju,
– izplata greizus un potenciāli pseidozinātniskus apgalvojumus,
– mazina sabiedrības uzticēšanos zinātniskās žurnālistikas ticamībai,
– var mazināt sabiedrības uzticību zinātnei.
Viss nosauktais, visticamāk, ar ļoti lielu iespējamību, ir noticis.
3. Atgādinājumam. Izrunāšanās par vakcīnām pēdējā Aizliegtā paņēmiena raidījumā bija tikpat bezatbildīga un pseidozinātniska, kā pirms pāris gadiem veidotais Aizliegtā paņēmiena raidījums par Laimas slimību. Aplamu un negudru raidījuma vadītāja noslēdzošo “secinājumu” dēļ greizu skanējumu ieguva arī nesenais Aizliegtā paņēmiena izlaidums par ierobežojumu neesamību Igaunijā. Šie abi + pēdējais Aizliegtais paņēmiens patiešām uzrāda tendenci – raidījuma komanda bīstami bieži iekrīt pašu izliktos slazdos. Proti, demonstrē klaju neizpratni un neprasmi strādāt ar tēmām un problemātiku, kurā nepieciešamas iemaņas zinātnes komunikācijā.
4. Vai tiešām nav panākts nekas pozitīvi vērtējams? Manuprāt, racionāls ieguvums no šī raidījuma par vakcīnām – uzzinājām, cik daudzi Latvijā līdz ar G. Bojāru zinātni neprot. Tas ieskicē darbības lauku. Rosina žurnālistus izvērtēt savus spēkus šādu jautājumu risināšanā. Un diskusija par šo ir laba ziņa.
Komentāri (34)
Urga 02.04.2021. 08.01
Rodas šaubas par sabiedrisko TV. Ne tikai banku ar avīzi var nosist, arī valdība kritiskās situācijās mediju mobbingu var neizturēt. Ne pirmo reizi G.Bojārs “izmanto” pandēmijas problēmas neizprotamā traktējumā. Speciālizlaidums ar premjera, prezidenta un veselības ministres piedalīšanos tonalitātes ziņā (J.Ikstena un I.Kažokas secinājumi) bija ļoti uzkrītošs. Pārsteidza raidījums Latvijas un Igaunijas kontekstā – vai tiešām žurnālists pēc nedēļas neredzēja sekas? Un beidzot – vakcinācijas sāga. Ja raidījums top ziņu redakcijas ietvaros, varbūt jājautā galvenajai redaktorei par notikumu atspoguļojumu taktiku. Varbūt kļūdos, bet arī G.Gaidemāvičas darbā vērojama vienpusējība. Koncertzāles vietas izvēle un kompartijas ēkas saglabāšana – visi raidījumi vienos vārtos. “Cirka raidījums” par liktenīgās klupinātājas kazas šļūcienu zemē sabiedriskajā TV liek aizdomāties par to, kāpēc nepieļaujama ir Elizabetes iela 2, jo….. vēlamā vieta un projekts ir cits :)….
2
QAnon > Urga 02.04.2021. 21.19
“Ne tikai banku ar avīzi var nosist, arī valdība kritiskās situācijās mediju mobbingu var neizturēt.”
—————-
Kad zaķis brauc ar motociklu, kā Kariņa, Rinkēviča, Reira, Pavļuta, Pabrika, Bordāna, Linkaita un Šuplinskas gadījumā, to viegli izsist no līdzsvara.
0
Urga > Urga 02.04.2021. 08.31
Atvainojiet, bet par to, cik finanšu (un cik nelietderīgi) kultūrai D.Melbārdes laikā tika tērēts Rīgas Kultūras Galvaspilsētas, Latvijas prezidentūras un Simtgades laikā- par to Kultūršoks klusēja. Pat atbalstīja kliedzošāko konkursu pie LNB, jo māksliniekiem esot smags sagatavošanās periods…. Tagad, kad naudas plūsma apstājusies, varbūt tomēr jāizvērtē nejēdzīgi vējā palaistais. Kāpēc kultūras žurnālisti par to klusē? Varbūt derētu tās summas atsaukt atmiņā, lai vienas dienas saimniekošanu vairs nepieļautu.
1
Urga > Urga 02.04.2021. 10.33
koncertu pie LNB
0
traductrice 03.04.2021. 11.09
“Aizliegtais paņēmiens” mēdz uzšauties debesīs ar patiešām aktuālu un sabiedrībai nozīmīgu tēmu izgaismošanu (tas pats Frics, Centrāltirgus, Gan Bay, pansionāti utt.), un arī aizšaut pilnīgi garām, kad raidījumā “atklātu” individualu gadījumu cenšas vispārināt uz visu sabiedrību, ja šādas sakarības nav vai tā nav konstatēta. Šoreiz ar “vakcinācijas” tēmu tieši tā tas arī ir noticis.
—–
Es vispār nedaudz brīnos, ka vakcinācijas iedarbīgums(!) [un raidījumā tika uzsvērts tieši iedarbīgums, nevis drošums vai kādas citas bažas] tika izvērtēts (un to dara žurnālists, nevis zinātnieku aprindas) LV līmenī, lai arī LV ir savakcinēts vien niecīgs skaits, lai varētu vispār veidot kādas statistiskas likumsakarības. Kāpēc par tās pašas nelaimīgās AstraZeneka iedarbīgumu netika papētīta Lielbritānija, kas ir novakcinējusi miljonus! Vai citu vakcīnu iedarbīgums ASV, kas arī ir savakcinējusi miljonus, vai Izraēla, vai citas valstis, kurām mēs uzticamies? Kāpēc Latvijas iedzīvotājs tiek uzskatīts par kaut kādu unikālu objektu un LV par izolētu salu? Vakcinācija notiek visā pasaulē, Latvija dramatiski atpaliek vakcinācijas tempā, bet ko gribēja pateikt AP ar šādiem vēstījumiem? Ka vienam senioram nav izstrādājušās antivielas? Un… kā lai to tagad vispārina uz pārējiem senioriem, kuriem tās ir izstrādājušās?
—
Šoreiz ar “vakcinācijas pētījumu” ir aizšauts stipri garām, turklāt “pētījums” ir kalpojis nevis sabiedrības interesēm, bet gan pretēji tām, jo ir sējis jaunas bažas. Zinātnieki ir izcīnījuši smagu kauju, lai pierādītu vakcīnu drošumu (joprojām cīnās), tagad viņiem jāsāk “atšaudīties” par vakcīnas lietderīgumu… Vienlaikus ir valstis, kas mīkstina ierobežojumus, jo tuvojas pūļa imunitātei. Bet mēs Latvijā gaidīsim trešo vilni, ko mums “neticīgajiem” atnesīs savakcinētā “brīvā” pasaule.
1
QAnon > traductrice 03.04.2021. 14.34
“jo ir sējis jaunas bažas”
–———–
Lai selekcionētu krievu, pagāja 1000 garu gadu. Mūsu varneši gribēja pāris desmit gadu laikā dabūt gatavu organismu, kas ar visu apmierināts, neko neapšauba un ēd jebkuru barību, ko tam ieliek trauciņā. Baidos, kad ASV ne tikai Republikāņu štatos, kā ir tagad, bet arī visos pārējos, pēc tam, kad būs likvidēta ģem-parķija un visi tās bosi, atteiksies no ierobežojumiem un vakcinēšanas vietā, izvēlēsies slimības laicīgu atklāšanu un ārstēšanu, pie mums no dubultu masku lietošanas būs pārgājuši uz trīskāršām.
0
emils_sietins74 01.04.2021. 16.27
Aizliegtais paņēmiens viennozīmīgi ir jāuztver vairāk kā šovs nekā pētnieciskā žurnālistika. Ja pat runa neiet par klīniskiem pētījumiem ar zālēm un vakcīnām, lai arī veiktu pētījumu sociālajās zinātnēs (piem. psiholoģijā, antropoloģijā, socioloģijā) ir nepieciešams pieturēties pie ļoti strikta ētikas kodeksa, ko šis šovs vairākās savās sērijās klaji pārkāpj. Kā cilvēkam, kurš strādā soc. zinātņu sfērā, ar šausmām varu skaitīt visus ētikas pārkāpumus tādā AP sērijā, kā, piemēram, “Piekautā grūtniece” (https://www.youtube.com/watch?v=OlulPjhXxBY).
Es asi kritizēju LTV1. Kā sabiedriskajam mēdijam, LTV1 ir jāpārzin visi savi raidījumi un jāsaprot, ka it īpaši pandēmijas laikā, šim kanālam ir jāstrādā roku rokā ar SPKC un Veselības Ministriju, lai pārliecinātu ar vien vairāk cilvēkus doties vakcinēties.
2
+5
-13
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Vija Dzelme > emils_sietins74 02.04.2021. 14.26
Es nekur neesmu lasījusi un dzirdējusi, ka “Aizliegtais paņēmiens” sevi pieteiktu kā pētniecisku žurnālistiku! Manuprāt, tas uztverams kā centieni izcelt dienas gaismā dažādas problēmas sabiedrībā, tiesa, ar diezgan asām un netradicionālām metodēm, tā aicinot skatītājus un amatpersonas uz atklātu diskusiju! Kas attiecas uz raidījumu par vakcīnām, tad arī tajā vienkārši tika pasniegta pieejamā informācija, kas, tas taču jāatzīst, sabiedrībā nav īsti saprotama, radot dažādas sazvērestības teorijas. Kur palika atbildīgās amatpersonas, kas palīdzētu ieviest lielāku skaidrību? No kā nobijās Uga Dumpis un Daniels Pauļuts, ja atteica piedalīšanos? Ja pret raidījumu kādam ir pretenzijas, tad noteikti dažādām amatpersonām, kurām, piedodiet, uzkāpts uz varžacīm! Paldies Guntim Bojāram un komandai par darbu!
2
QAnon > Vija Dzelme 02.04.2021. 18.11
Ar Pavļutu viss skaidrs, tam, kā lielākai daļai siles lopu, nav pat aptuvenas sajēgas par darbu, ko tas dara. Par Dumpi gan dīvaini.
0
Kamielis > Vija Dzelme 02.04.2021. 16.19
No kā nobijās Uga Dumpis? Patiešām?
Bet kāpēc ekstra klases ekspertam būtu jāpiedalās dzelteno šovu raidījumos? Lielisks piemērs bija Tramps – profesionāls šovmens un nekādas sajēgas par tēmu – galvenais gūt virsroku pār pretinieku un to viņš lieliski pieprata teatrālā līmenī. Bet ak vai saturs!
Šovi nav atklātas diskusijas, to nu vajadzētu vienreiz saprast. Diskusija var būt tikai starp viena līmeņa speciālistiem, pārējais ir tikai tukšas muldēšanas šovi kā Rīga24.
0
Ināra Auziņa > emils_sietins74 02.04.2021. 18.58
Par darbu roku rokā gribētos iebilst, jo redakcionālā neatkarība ir ļoti svarīga, kas nozīmē, ka sabiedriskais mēdijs ir ceturtā vara un ir neatkarīgs no valdības, ar savu viedokli un tiesīgs kritizēt valdību, vai paust viedokli, kas nesakrīt ar valdību. Svarīgi būtu noteikt ētikas standartus, kurus nevar pārkāpt. Šajā gadījumā varētu būt pārkāpts objektivitātes princips, jo izdarītie secinājumu un sabiedrībai nodotā ziņa bija drīzāk maldinoša un var radīt arī smagas sekas sabiedrībā.
1
Vija Dzelme > Ināra Auziņa 06.04.2021. 12.01
Žurnālists sniedz pieejamo informāciju, mūsu uzdevums – domāt un analizēt! Visa tā tērgāšana ap Covid liecina vien to, ka patiesībā neviens vēl neko konkrēti nevar pateikt, un tas ir normāli un saprotami! Slikti ir tas, ka daudzi izliekas par gudrajiem un aizgūtnēm mums mēģina kaut ko iestāstīt, bet rezultātā viss tiek tā samudžināts, ka cilvēks vairs netic nevienam! Bojāra komanda arī mēģināja kaut ko saprast, neko nenoliedzot, bet ,skat, kāds troksnis sacēlās! Kāpēc? Lūk, tas ir jautājums!
0