Daudz kopēja

Somietei Suvi Māritai Pribillai latviešu ēdiens šķiet tuvs un pazīstams, tomēr dilles gan somi tik dāsni neizmanto

Mēs sarunājamies 30. aprīlī, un Suvi ar nepacietību gaida rītdienu. Tad viņa tiks pie sen kārotajiem kartupeļu salātiem ar olīveļļas, sinepju un vīna etiķa mērci. To somi katru gadu gatavo 1. maija piknikam. Viņi ēd arī desiņas un klāt piedzer sima — dzērienu, ko brūvē no medus. «Līdzīgs kvasam,» Suvi piebilst.

Pirms diviem gadiem Suvi pārcēlās uz Rīgu vīra darba dēļ — viņš strādā Somijas vēstniecībā. Savukārt Suvi atrada darbu uzņēmumā Printful. Viņa pārvaldīja uzņēmuma mārketingu vāciski runājošajās valstīs, bet patlaban ir bērna kopšanas atvaļinājumā, jo pirms mēneša pasaulē nāca dēls Makss. Augustā Pribillu ģimenei plānots pārvākties uz Berlīni, kur atrodas vīra nākamā darbavieta.

Suvi nāk no Espo, otrās lielākās pilsētas Somijā. Tā atrodas valsts dienvidos netālu no Helsinkiem, šeit uz dzīvi pārvākušies iedzīvotāji no visas valsts, un reģiona virtuvei nepiemīt savas gastronomiskās īpatnības, savukārt tālāki Somijas nostūri gan lepojas katrs ar savu delikatesi. Somijas austrumos tas ir kalakukko — zivs, speķa un rudzu miltu pīrāgs, Tamperē — asinsdesas. Lapzemē ierasts ēst ziemeļbriežu gaļu (to gan Suvi ēdusi tikai divreiz, jo gaļai piemīt ļoti specifiska garša), kā arī latviešiem labi zināmo Lapzemes sieru jeb leipajuusto, ko vislabāk baudīt ar lāceņu ievārījumu.

Ēdiens, ko gan pazīst visā Somijā, ir karjalanpiirakka — rudzu mīklas pīrāgs ar rīsu pildījumu. Pīrāgs nāk no Karēlijas — teritorijas, kas kopš 20. gadsimta vidus pieder Krievijai. Karēlijā dzīvojošie somi pārcēlās uz citām Somijas pilsētām, līdzi paņemot pīrāga recepti — tā tas ieviesies visā valstī un joprojām ir iecienīta brokastu maltīte vai viegla uzkoda. «Es to ēdu pēc darba, pirms došanās uz trenažieru zāli,» stāsta Suvi. Pīrāgu ēd siltu, pārsmērējot ar vārītas olas un sviesta masu. Dažkārt tas pieejams arī ar kartupeļu pildījumu. 

Karjalanpiirakka ir viens no diviem ēdieniem, ko Suvi iesaka nelaist garām, ja iznāk viesoties Somijā, otrs — laša zupa jeb lohikeitto. Savukārt viņas mīļākais somu produkts ir kaurajuntta — auzu pārslu maize, ko tradicionāli cep ar caurumu vidū. To viņa lūdz vīram atvest ikreiz, kad viņš dodas uz Somiju. «Sākumā lūdzu atvest arī somu margarīnu, bet tad uzzināju, ka to var nopirkt arī tepat,» smejoties atzīst Suvi. Viņu pārsteidzis, cik Latvijā plaši pieejami somu produkti. Turpretī no Latvijas uz dzimteni Suvi bieži ved ķiploku grauzdiņus.

Izrādās, latviešiem un somiem ir līdzīgi vairāku ēdienu nosaukumi, piemēram, ķīselis ir kiisseli, bet mannā putra — mannapuuro. Suvi spriež, ka mūs vieno arī kopēji ēšanas paradumi: «Līdzīgi kā Latvijā, mēs daudz ēdam kartupeļus, visbiežāk ar mērci un gaļu. Lai gan mūs ieskauj jūra, zivis uzturā lietojam reti.» Arī somi ēd rudzu maizi, vasaras sākumā jaunos kartupeļus notiesā kopā ar siļķi un nerauc pieri, ja kāds pie ēdiena klāt piedzer pienu. Taču Suvi izbrīnījis, ka mēs zupu ēdam kā priekšēdienu, jo somiem zupa ir pamatīga maltīte. Nesen, gaidot dzemdības, Suvi slimnīcā nogaršoja rauga pankūkas, kas viņu patīkami pārsteigušas. Bet ēdiens, pēc kā viņa skums, pametot Latviju, ir biešu aukstā zupa. «Es jau visu ziemu par to sapņoju!»

Somu kanēļmaizītes korvapuusti

Krūze piena istabas temperatūrā
4 ēdamkarotes izkausēta sviesta
1 paciņa jeb 2 ¼ tējkarotes sausā rauga
Puskrūze cukura
Tējkarote sāls
Ēdamkarote sarīvēta kardamona
Sakulta ola un viena ola maizīšu apziešanai
4—5 krūzes kviešu miltu

Pildījumam:

¼ krūzes izkausēta sviesta
¾ krūzes brūnā cukura
2 ēdamkarotes kanēļa, ar kaudzi
Cukura pērlītes dekorēšanai

Bļodā lej pienu, 4 ēdamkarotes izkausēta sviesta, sauso raugu, cukuru un visu samaisa. Ļauj nostāvēties aptuveni 10 minūtes, līdz raugs sāk burbuļot. Masā iemaisa sāli, kardamonu, sakultu olu un pakāpeniski pievieno 4—5 krūzes miltu, līdz masa kļūst viendabīga, samīcāma. Mīklu mīca, līdz tā ir spīdīga, vairs neķep pie rokām. Liek mīklu ietaukotā bļodā, apklāj ar dvieli un ļauj uzbriest vismaz stundu. Sadala mīklu 2 vienādās daļās. Katru daļu izrullē 8 x 14 cm taisnstūrī un apziež ar izkausētu sviestu, apkaisa ar brūno cukuru un kanēli. Taisnstūri sarullē garā čūskā un griež slīpi ap 5 cm garās bulciņās. Maizītes liek uz cepeškrāsns pannas ar grieztajām pusēm uz sāniem. Pārsedz ar dvieli un ļauj stundu uzbriest uz pannas. Sakarsē cepeškrāsni 200 grādu karstu. Katru maizīti apziež ar sakultu olu, apber ar cukura pērlītēm un liek krāsnī cepties uz 10—15 minūtēm, līdz maizītes zeltaini brūnas.