Pārrāvuma straumes var veidoties gan vasarā, gan ziemā. Tās sākas jau pie paša krasta un var stiepties līdz 150 metru garumā. Ilustrācija — NOAA
Piekrastē veidojas pārrāvuma straumes, kas peldētājiem var maksāt dzīvību. Kā tās pazīt?
Vasara togad sākās neparasti agri. Peldsezonu varēja atklāt jau maija sākumā. Tas liepājnieku Gunāru Zatleri pamudināja uz domām par roņošanu. Zināja — lai mērķi sasniegtu, jāsāk vasarā un jādodas peldēt katru dienu neatkarīgi no laikapstākļiem. Tā arī darīja. Visbiežāk gāja uz pilsētas centrālo pludmali iepretim slavenajai estrādei Pūt, vējiņi! Taču jūnijā viņu pārsteidza neparasts piedzīvojums.
Kaut Gunārs sevi neuzskata par pārāk labu peldētāju, pēkšņi juta, ka izdodas ļoti ātri. «Pat nevarēju saprast, kā tik labi māku peldēt,» viņš atceras. Līdz apjauta, ka tās ir nevis paša uztrenētās spējas, bet gan neredzams spēks, kas nes arvien dziļāk jūrā. Puisis centās griezties atpakaļ un peldēt krastā, taču neizdevās. «Izplosījos no visa spēka, un izdevās tikt līdz otrajam sēklim. Mēģināju izbrist krastā, bet, sperot vienu soli uz priekšu, [jūra] trīs meta atpakaļ.» Kaut gan kopš tās dienas pagājuši vairāk nekā 40 gadu, notikušo Gunārs atceras spilgti. Tolaik viņš mācījās vidusskolā.
Līdzīga pieredze ir Mārtiņam Zviedrim, viņš gan bija krietni jaunāks — ap gadiem 12. Arī tika līdz otrajam sēklim un ne soli tuvāk krastam. «Ilgi tur cīnījos un vēl tagad nesaprotu, kā izdevās tikt malā.» Daudzus gadus vēlāk Zviedris kļuva par pludmales glābēju, šajā arodā nostrādāja vairāk nekā 10 gadu.
Angliski šo vilkmi sauc rip current, skaidro ģeologs Jānis Lapinskis. Latviski to varētu dēvēt par pārrāvuma straumi. Visbiežāk tā veidojas atklātas jūras krastā no Kolkas līdz Nidai. Līcī varbūtība ir daudz mazāka, taču nevar teikt, ka nav vispār. Pirms diviem gadiem Carnikavas pludmalē zemūdens straumes laupīja dzīvību trim cilvēkiem.
Kā rodas?
Pārrāvuma straumes veidojas vairāku faktoru rezultātā, stāsta Lapinskis. Vispirms svarīgs ir vēja virziens un ātrums — tam jābūt lielākam par 10 metriem sekundē. Nākamais nosacījums ir atbilstošs zemūdens krasta nogāzes reljefs. Straumes veidojas vietās, kur nogāze nav pārāk stāva, bet nav arī pavisam lēzena. Vēl tām vajadzīgs smilšains krasts un iepriekšējās vētrās gruntī izskalojušies robi.
Vējam pūšot no jūras, ūdens tiek spiests iekšzemē, bet gravitācijas ietekmē plūst atpakaļ. Normālos apstākļos tas notiek vienmērīgi visā piekrastē. «Reizēm, stāvot ūdenī pie krasta, šķiet, ka velk jūrā, bet tas nav tas,» norāda ģeologs. Pārrāvuma straume veidojas, kad atplūstošā ūdens enerģija koncentrējas noteiktos punktos — izskalotajos grunts padziļinājumos. Tā sākas pie krasta un stiepjas līdz 150 metru garumam.
Straumes ātrums ir ap diviem metriem sekundē. Pasaules rekordists simt metru distancē peld ar ātrumu 2,13 metri sekundē. Tātad, cīnoties ar šādu straumi, krastā nevarētu izkļūt pat profesionāls sportists. Tāpēc, nonākot tās varā, svarīgi saglabāt mieru un peldēt paralēli krastam, pamāca Lapinskis. Šādā veidā no straumes var tikt ārā diezgan ātri, jo tā parasti nav platāka par 20 metriem. Salīdzinājumam — baseina celiņa garums lielākoties ir 25 metri. Kad tas izdevies, atpakaļ uz krastu vajadzētu censties peldēt pa diagonāli. Tas ļaus izvairīties no atkārtotas iekļūšanas straumē.
Glābējs Zviedris piebilst, ka ir arī otrs variants — ļaut straumei sevi nest, līdz tā kļūst vājāka, un tad rīkoties tāpat kā pirmajā versijā. Tādi ieteikumi lasāmi arī ārvalstu portālos, kas brīdina par riskiem okeānā un lielajos ezeros. Zem ūdens šī straume cilvēku nevelk. Nevienu peldētāju, kas iekļuvis straumē un kura dzīvība būtu briesmās, pašam gan neesot nācies glābt. Vienreiz palīdzējis cilvēkam, kuru straume nesa jūrā uz piepūšamā matrača. «Liels apdraudējums nebija,» viņš vērtē, tomēr aicina šāda veida izstrādājumus pludmalē neizmantot. Jūrā vējš var mainīties strauji, un beigās prieka vietā var sanākt milzīgs pārbīlis.
Liepājas pusē klīst leģendas arī par bedrēm, kas augustā veidojas tūristu iecienītajos Bernātos netālu no Liepājas. Tās gruntī parādoties negaidīti un esot tik dziļas, ka iekrītot cilvēks pakļūst zem ūdens. Ja tādā brīdī pārbīstas un zaudē orientēšanās spēju, var noslīkt. Cik tajā patiesības? Lapinskis skaidro, ka arī bedres saistītas ar pārrāvuma straumju veidošanos. Tie ir minētie grunts padziļinājumi, kuros var koncentrēties atplūstošā ūdens enerģija.
Uzmanīgiem vajadzētu būt, arī atpūšoties Kolkas pludmalē. Vējam pūšot no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem, veidojas viļņu sadursme.
Tikai līdz oliņām
«Tagad, kad vedu peldēties mazbērnus, pirms tam vienmēr pakāpjos uz kāpas un skatos, vai ūdens krāsa ir vienmērīga. Mācu arī viņiem,» stāsta Gunārs. Ja izveidojusies pārrāvuma straume, šajā vietā ūdens krāsa ir tumšāka. Tas ir sakultās grunts dēļ, norāda eksperti. Vienlaikus — vietā, kur izveidojusies straume, ūdens ir gludāks. Nav baltu viļņu galu, tomēr pa virsu var peldēt tādas kā baltas šampūna putas.
Tāpat Gunārs mazbērniem māca, ka ūdenī labāk neiet «dziļāk par oliņām», pats maksimums — iebrist līdz krūtīm. Tā ir pareiza taktika, komentē glābējs. Kas grib pierādīt savu varēšanu un peldēt garus gabalus, to mierīgi var darīt paralēli krastam. Šis ieteikums attiecas gan uz pieaugušajiem, gan uz bērniem.
Taču ar izglītošanu vien nepietiek — mazos peldētājus nepieciešams ļoti rūpīgi uzmanīt. Pat ja šķiet, ka viņi to prot ļoti labi, spēki ūdenī var zust ļoti ātri. Vai pieaugušajam labāk atrasties ūdenī, vai vērot no malas? Tam nav lielas nozīmes, apgalvo Zviedris. Galvenais, lai attālums ir tāds, ka nelaimes gadījumā bērnam var paspēt sniegt pirmo palīdzību.
Slīkšanas gadījumā pirmie smadzeņu šūnu bojājumi var rasties pēc trim minūtēm, bet pēc septiņām — iestāties smadzeņu nāve, atgādina Zviedris. Tāpēc patiesībā arī pieaugušajiem nevajadzētu iet peldēt vieniem, jo sevišķi hronisku veselības problēmu gadījumā. Viņa praksē bijis gadījums, kad sievietei ar epilepsiju ūdenī sākās lēkme. Par laimi, viņai līdzi bija cilvēks, kas uzraudzīja, un glābēji ieradās laikus.
Padomju armijas «dāvana»
Uzmanīgiem jābūt, arī atpūšoties krastā. Pirms sešiem gadiem Liepājā, Karostā, nogrūstot jūras krastam, gāja bojā zēns. Viņš smiltīs bija racis tuneli. Puikam tobrīd bija tikai 10 gadu. Ģeologs Lapinskis norāda, ka stāvkrasta nogruvums patiesībā rada lielāku risku par pārrāvuma straumēm, jo sevišķi vasarā, kad nogāzes izžūst. Bīstamākie ir smilšaini stāvkrasti, kas nav apauguši ar veģetāciju — zāli, krūmiem, maziem kociņiem. Tādi atrodas, piemēram, Jūrkalnē un Labragā. Turklāt nevajag uzturēties ne tikai pakājē, bet arī pie virsotnes malas.
Lielas bēdas var sagādāt arī viltus dzintari. Vienu tādu reiz gadījās atrast arī Gunāram Zatlerim. Par laimi, bija tikai peldbiksēs, tāpēc atrastos dzintarus salika gliemežvākā. Karstajā saulē viens no gabaliem sāka kūpēt. Liepājnieks uzreiz saprata, ka tas nav nekāds dzintars, bet fosfors. Ja būtu turējis kabatā vai saujā, tas izraisītu dziļus apdegumus. Degot materiāls piekūst pie drēbēm un ādas, aizmest prom nav iespējams.
Dzintaram līdzīgie fosfora gabali, ko jūra izskalo pēc vētrām, ir «dāvana» no padomju armijas. Otrajā pasaules karā fosfors bija izplatīta kaujas viela, ko izmantoja aviācijas degbumbu uzpildīšanā, vēsta militārajam mantojumam veltītā tūrisma portālā Militaryheritagetourism.info pieejamā informācija. Padomju armijai pustūkstotis tādu bija saglabājies vēl līdz 80. gadu beigām, kad Baltijas kara apgabala pavēlniecība lika iznīcināt.
Pēc noteikumiem lādiņus vajadzēja izjaukt un pārkausēt, taču armijnieki izlēma rīkoties primitīvāk — uzspridzināt jūrā, Papes aviācijas mērķu poligonā. Tādējādi piesārņoja 160 tūkstošus hektāru. Visbiežāk fosforu izskalo pludmalē no Bernātiem līdz Liepājai. Cik ilgi tas turpināsies, neviens nezina.
Kas jāatceras, atpūšoties pie jūras
- Pirms ej peldēties, uzmanīgi izpēti gultni — vai nav zemūdens akmeņu, vētrās izskalotu metāla daļu, ko, tāpat kā dzintaram līdzīgo fosforu, mantojumā atstājusi padomju armija!
- Neej peldēties sakarsis! Strauja temperatūras maiņa var izraisīt smagas veselības problēmas pat jauniem cilvēkiem.
- Atpūšoties pie ūdens, nelieto alkoholu! Bet, ja tomēr lieto, nekādā gadījumā neej peldēties!
- Nekad nelec uz galvas ūdenī!
- Nepeldies ostu, molu tuvumā!
- Neej jūrā lielos viļņos un vējā!
- Ja redzi kādu slīkstam, sauc glābējus!
