Allaž ir tā, ka vienam vajag vairāk zupas šķidrumiņu, otram — mazāk, trešajam negaršo selerijas, bet ceturtajam — siers. «Ja šajā juceklī pa vidu vēl būtu kāda ierīce, būtu traki!» secina mamma Liene Brizga. Foto — Ieva Salmane
Brizgu ģimenē nav daudz noteikumu un tikai daži ir dzelžaini. Viens no tiem, ko neviens pat nevēlas apstrīdēt, — pie galda nāk bez telefoniem
Tādu brīžu, kuros visa Brizgu ģimene kopā ietur maltīti, darba dienās nav nemaz tik daudz, un tie visbiežāk sanāk nedēļas nogalē, kad nevienam nav ne jāstrādā, ne jāmācās, ne arī jāiet uz treniņiem. Tad beidzot visi pieci — tētis Jānis, mamma Liene, Jurģis (14), Kārlis (11) un Maija (9) — ir kopā. Ir jāēd, jārunā, un nekam citam šo laiku negribas atvēlēt.
Viņiem patīk paēst
Vakarā, kad ciemojamies Brizgu mājās, daudzsološi smaržo pēc dārzeņu sautējuma. Gaidot vakariņas, bērni sasēdušies ap galdu, un no sarunām drīz kļūst skaidrs, ka televizora šajās mājās nav un arī nevajag.
Tomēr datorus un viedtelefonus Brizgu ģimenē izmanto, turklāt daudz — tie vajadzīgi gan darbam, gan mācībām un, ko tur slēpt, arī atpūtai. Valdorfa skolā, kur mācās visi trīs bērni, ir liegums izmantot viedierīces, bet mājās tāda noteikuma nav.
