Sarma Muižniece-Liepiņa ir uzaugusi ģimenē, kur valdījusi mīlestība pret literatūru un mākslu. Viņas mamma ir valodniece un dzejniece Lalita Muižniece, arī Sarma ir dzejniece un māksliniece. Foto no privātā arhīva
Sarmai Muižniecei-Liepiņai ir īpašs talants retām un vērtīgām grāmatām atrast īsto vietu. ASV ir neformāli izveidojies neliels profesionāļu loks, kuru darbs ir privātām grāmatu kolekcijām uziet jaunas mājas, tas ir, bibliotēku. Sarma ir viens no šiem profesionāļiem, kuri prot katrai grāmatai sameklēt plauktu, no kura tai visvieglāk nokļūt tādu lasītāju rokās, kas to novērtēs. «Runa nav par prāvā skaitā trimdā izdotajiem romāniem un plaši abonēto presi, kura patiešām vēl ir atrodama pārpilnībā un bieži sastopama grāmatu maiņas plauktos,» sarakstē precizē Sarma, «bet par retākiem izdevumiem: vēstures, lingvistikas, folkloras, dzejas un kultūrvēstures nozares literatūtu. Arī sīkspiedi.»
Šovasar Sarma no Bostonā dzīvojošo latviešu privātkolekcijām atlasīja 68 grāmatas — trimdas folkloristikas izdevumus, arī bibliogrāfiskus retumus —, kuras uzdāvināja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtam. To vidū ir no 1922. līdz 1927. gadam apgādā Valters un Rapa izdoto Latvju dainu sējumu faksimilizdevums. Izdevums ilgi glabājies vērienīgajā Jāņa un Rūtas Bībelnieku bibliotēkā. Latvju dainu vāku mākslinieks Niklāvs Strunke katru no sējumiem rotāja ar ugunszīmi, kas padomju laikos kalpoja par ieganstu, lai šos sējumus aizliegtu. Rezultātā institūta Latviešu folkloras krātuvē bija pa kādam izdevumam, bet ne visi sējumi. Tikai tagad, līdz ar Sarmas dāvinājumu, krātuvei ir visi Latvju dainu sējumi. Dāvināto grāmatu klāstā ir arī solfedžo mācību grāmata ar latviešu tautas dziesmām, koklēšanas mācību grāmata, 1946., 1947., 1948. gadā latviešu bēgļu nometnēs izdotie dziesmu dienu bukleti ar dziesmu tekstiem. Kādā no tiem ir ar zīmuli izdarītas piezīmes, kurās dziesmas vietās jāaiztur elpa.
