Vīķe-Freiberga: Ja tauta turpinās mīlēt oligarhus, viņiem nav iemesla mainīt paradumus

Ja tauta turpinās mīlēt oligarhus, viņiem nav nekāda iemesla mainīt savus paradumus, tā LTV raidījumā “Viens pret vienu” secināja bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. ‘’Ja mūsu publika beigtu tik ļoti mīlēt oligarhus… Es dažreiz neticu aptaujām, kas stāsta, ka populārākais cilvēks valstī ir tāds, kas apsūdzēts smagos noziegumos. Piedodiet, mīļā tauta, no kurienes nāk tā dziļā mīlestība un uz ko tā balstās?!’’ retoriski vaicāja eksprezidente, ‘’ja tauta turpinās viņus mīlēt, viņiem nav nekāda iemesla mainīt savus paradumus.’’

‘’Domāju, ka cilvēki tic tam, ko var sataustīt un saskatīt. Ja nobruģē jaunu ielu, kaut arī par pārāk augstu cenu, viņi priecājas. Cik no viņu pašu un valstij piederošas naudas aizgājis ofšoros, viņi nezin un tam netic. Ja kāds acīs skatoties smaida un saka – tie ir meli, nekas tamlīdzīgs, esmu godīgs dzimis, godīgs audzis un nekad ļaunu nevienam neesmu darījis – tam viņi notic. Ja vēl viņiem kā sunim pamet kādu kauliņu pa laikam, viņi domā – nu ko tur runā! Vajag pierādījumus, kas ir ļoti grūti iegūstami,’’ secina Vīķe-Freiberga.

Komentējot, kāpēc pierādījumus neiegūst KNAB un citas tiesībsargājošās iestādes, eksprezidente norādīja: ‘’Manas prezidentūras laikā tam pievērsos sistemātiski astoņu gadu garumā un uzkrāju veselu atbilžu kolekciju, kas izskaidro, kāpēc netiekam uz priekšu. Viens iemesls, kāpēc grūti ko pierādīt – nauda ir ārzemēs ofšoros. Tie, kuri naudu glabā, nestāstīs, kas ir viņu klienti. Vai nauda ir asiņaina, nozagta, smirdīga, viņi to atmazgās un tā nāks ārā balta un leģitīma. Manā uztverē ofšorus vajadzētu aizliegt, un viss, punkts! Pēdējā laikā pasaulē par to runā, jo kam gan citam, ja ne nelegālas naudas atmazgāšanai tie domāti. Iniciatīvai jānāk no starptautiskajām finanšu institūcijām. Ne tikai Virdžīnu salās un Kiprā ir ofšori, bet arī Delavēras štatā ASV un Cīrihes bankās glabājas apšaubāma nauda. Finanšu pasaule ir tā būvēta, lai uzturētu milzīgos ofšoru tīklus, kas kā krievu lelles ir cits citam vēderā. Trūkst cilvēku, kas spēj šos tīklus atšifrēt, tiesībsargājošās iestādes tos nespēj piesaistīt.’’

Vērtējot ‘’oligarhu sarunu’’ vētīšanu, Vīķe-Freiberga atzina: ‘’Mani interesē, kas notiks juridiskā līmenī, vai tam būs kādas sekas. Ja ir šaubas un pierādījumi, ka notiek neadekvāta iespēja ar naudu nopirkt un virzīt politiskos procesus, tad jābūt arī iespējām to ierobežot. [..] Sabiedrībā jābūt likumdošanai un kontroles procesiem ar tikpat lielu izdomu un radošumu, kā tiek izmantots naudas korumpējošais iespaids. Tas notiek, ja ir laba pārvalde valstī, ļaudis, kas galvenokārt savas morālās audzināšanas dēļ spēj būt godīgi un tikpat radoši, lai ar korupciju cīnītos.’’

Kā citē portāls lsm.lv, Vīķe-Freiberga ieteica, ka Latvijai vajadzētu izvirzīt nākamās desmitgades plānu – par pusi samazināt mazturīgo skaitu: ‘’Vidusšķira kā saimnieciski ekonomisks slānis ir izveidojies, tas kļūst plašāks, tā ir laba zīme un tautai ļoti veselīga. Tomēr mazturīgais slānis ir ļoti liels, un nākamās desmitgades izaicinājums būtu par pusi samazināt mazturīgo skaitu Latvijā.’’

Vērtējot politisko situāciju valstī, eksprezidente atzina, ka partiju tīkls, kurā pārstāvēti dažādi viedokļi, ‘’irst pa visiem mezgliem’’. ‘’Partijās, kam bija iezīmēta vieta vai viedoklis, ir ļoti nopietnas nedienas. Latvijā ir stabili kreisie un labējie spēki, gan bez īpašiem programatiskiem piedāvājumiem, bet ar iekarotu pseidoideoloģisko nišu. Pietrūkst spēcīga centriska un liberāla politiskā spēka. Šajā kategorijā ir “Vienotība”, kas pašlaik piedzīvo nopietnas nedienas,” vērtēja eksprezidente.

Viņa atzina, ka valodas jautājumu izglītības reformā var ik brīdi uzkurināt gan labējie, gan kreisie spēki. Kā tas iespaidos izglītības sistēmu un integrācijas procesu Latvijā, tas paliek otrā plānā, secina Vīķe-Freiberga. ‘’Ja jebkāda latviešu valodas ietekme ir noraidāma principā, te veidojas interešu sadursme. Līdzīga sadursme bija manas prezidentūras laikā. Es savus doktorantūras pētījumus veicu kopā ar zinātniekiem, kas bija pierādījuši divvalodības un daudzvalodības labvēlīgo ietekmi uz cilvēka smadzenēm, domāšanu un kultūras horizontu, tāpēc tie, kuri iebilda pret mācīšanos latviešu valodā, klauvēja pie nepareizajām durvīm,’’ norādīja Vīķe-Freiberga.

Viņa pirms Latvijas simtgades vēlēja, lai latviešu tauta tic tam, ka ir pelnījusi savu valsti un tās dēļ ir vērts cīnīties. Taču valsts var pastāvēt vien tad, ja par to rūpējas, piebilda bijusī Latvijas prezidente.