Pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma 2017. gada 8. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē kā viens no prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.–2020. gadam ir apstiprināts papildu finansējums Aizsardzības ministrijai 700 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalsta pieaugumu.
Padomju okupācijas laikā Latvijas brīvības cīnītāji tika apcietināti, tiesāti, spīdzināti, likti cietumā, izsūtīti uz nometnēm Sibīrijā vai izsūtīti no valsts. Tas notika ne tikai Staļina laikā, bet regulāri, visos padomju varas okupācijas gados, līdz pat 1989. gadam. Bija aizliegts izkārt sarkanbalto karogu, pieminēt brīvo Latviju, sapulcēties mājas draudzēs (tātad bez čekas kontroles) un lūgt Dievu, aizliegts runās kritizēt nekārtības un iekārtu, paust savas domas. Varas ienaidnieka zīmogu uzlika ne tikai drošības komitejas apcietinātajiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem. Viņiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, veidot profesionālo karjeru, strādāt labi apmaksātu darbu. Lai gan pretošanās kustības dalībnieki formāli pēc likuma skaitās tikai brīvības cietumnieki, tomēr zinām, ka arī viņu tuvinieku loku komunistiskā sistēma izslēdza no sabiedrības un liedza izdzīvošanas pamattiesības. Dažus nepaklausīgos ieslodzīja trako namā, un tagad pat grūti pierādīt, ka patiesībā tas bija apcietinājums.
Šie cilvēki ar savām dzīvēm rādīja, ka tautas gars nav salauzts. Viņu patiesības mīlestības un drošsirdības dēļ mums atkal ir brīva valsts.
Absurdā veidā komunistu sistēmas represijas izrādījušās paliekošas un ietekmējušas brīvības cīnītāju vecuma pensijas, ko viņi saņem no Latvijas valsts. Nav zināms, cik liela būtu Gunāra Astras pensija, ja viņš būtu dzīvs, bet viņa cīņubiedrs, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.), viens no Latvijas Neatkarības kustības dibinātājiem un vadītājiem, grupas Helsinki-86 dalībnieks, pašlaik saņem 90,35 eiro pensiju un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu 100 eiro mēnesī. Par savu nacionālpolitisko darbību un reliģisko pārliecību kā sevišķi bīstams valsts noziedznieks viņš no 1983. līdz 1987. gadam pavadīja Permas speciālā režīma tā saucamajā darba labošanas nometnē, pēc atgriešanās Latvijā viņš drīzumā tika izsūtīts ārpus PSRS. Latvijā kopā ar ģimeni viņš atgriezās tikai 2003. gadā jau pirmspensijas vecumā.
Arī daudzi citi brīvības cīnītāji dzīvo galējā nabadzībā. Tādēļ 2016. gada aprīlī tapa pilsoņu grupas iesniegums, lai panāktu lielāku valsts atbalstu. Parakstītāju vidū ir rakstnieki Nora Ikstena, Liāna Langa, Otto Ozols, uzņēmējs Vilis Vītols, zinātnieks Ivars Kalviņš, arhibīskapi Jānis Vanags un Pēteris Sproģis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Grupas pārstāvji tika uzaicināti uz NA valdes sēdi, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Vienotības un ZZS Saeimas frakcijas sēdēm.
No budžeta veidošanas viedokļa kā vienkāršākais risinājums tika ieteikts palielināt Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu, ko administrē Aizsardzības ministrija, jo speciālās pensijas piešķiršanu lielākā daļa mērķgrupas varētu nesagaidīt. Priekšlikums guva vairāk vai mazāk formālu atbalstu visās frakcijās un koalīcijas partijās, un ir paredzams Saeimas vairākuma atbalsts budžeta pozīcijas palielināšanai.
Ja budžets tiks apstiprināts, tad jau ar 2018. gada janvāri Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki saņems ap 300 eiro lielu pabalstu, kas nodrošinās cilvēcīgus dzīves apstākļus tiem, kuri mūsu valsts atjaunošanai ziedojuši savus mūža gadus, veselību un bija gatavi atdot arī savas dzīvības.
Iniciatīvas grupas pārstāvji izsaka pateicību visām Saeimas koalīcijas frakcijām, deputātiem un cilvēkiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu un nobalsos par to, pieņemot nākamā gada budžetu.
Jebkurai tautai, arī latviešiem ir mazas izdzīvošanas izredzes, ja tā neatceras savus varoņus un tiem nepateicas. Šis MK lēmums ir viens no svarīgākajiem Latvijas simtgades sagaidīšanas pasākumiem.
Uzziņai: Likums „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu“ tika pieņemts 1996. gada 10. maijā un kopš tā laika Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki saņem pabalstu no Aizsardzības ministrijas. Līdz februārim pabalsts bija 71,14 eiro jeb 50 latu mēnesī, kopš 2016. gada februāra tika nedaudz palielināts un ir 100 eiro mēnesī. Tomēr 1996. gadā piešķirtais pabalsts bija lielāks par minimālo algu (1996. gadā minimālā alga bija 38 LVL), tādēļ iniciatīvas grupa sniedza priekšlikumu pabalstu piesaistīt minimālajai algai.
Iniciatīvas mērķgrupa ir aptuveni 360 Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Nav paredzams, ka viņu skaits pieaugtu, drīzāk tas ļoti strauji sarūk.
Raksts pirmpublicēts laikrakstā “Latvietis”
Komentāri (1)
basta 01.11.2017. 13.13
300 eiro pabalsts mūsu apstākļos ir taisnīgi, jo nodrošina kaut cik ciešamus dzīves apstākļus, tomēr represētie nav tikai tie, kuri bija cīnījušies pret krievu fašistisko režīmu, vai apcietināti un izsūtīti dēļ savas etniskās piederības, bet arī ikviens latvietis, kurš cieta vai kura tuvinieki cieta Staļina un ASV cionistu sarīkotā imperiālistiskā WWII, kurš bijis spiests dienēt okupantu bruņotajos spēkos un dzīvot blakus ievazātiem tumsonīgiem un asinskāriem mongoloīdiem, tāpēc, ka kremlis pārkāpa paša parakstīto Ženēvas 1949. gada konvenciju, kas aizliedz okupētā teritorijā izvietot civilokupantus un rekrutēt tās pilsoņus. Ikviens latvietis ir pelnījis vismaz miljonu lielu kompensāciju, kaut vai tāpēc būtu jāpārdod visa krievu manta un krieviem līdz mūža galam šahtās un pazemes rūpnīcās būtu jāizpērk savi, pret cilvēci pastrādātie noziegumi, bet cīnītāji pret režīmu ir jāizsludina Svēto kārtā..
0