Barševskis: Austrumlatvija nostrādā labāk nekā Daugavpils

Lai arī Daugavpils Universitātes (DU) reorganizēšana par Austrumlatvijas Universitāti, iespējams, ļautu pašreizējam DU rektoram Arvīdam Barševskim faktiski saglabāt amatu trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas, kas bez augstskolas reorganizēšanas nebūtu iespējams, Barševskis pats nepieteiksies jaunam konkursam uz augstskolas vadību.

DU nākamajā gadā reorganizēs par Austrumlatvijas Universitāti, tā septembra beigās izlēma augstskolas satversmes sapulce.

Rektora pilnvaras Barševskim būtu beigušās jau šā gada septembrī un jaunas rektora vēlēšanas saskaņā ar Augstskolu likumu DU bija jārīko mēnesi pirms pilnvaru beigām. Taču DU senāts maijā nolēma Barševska pilnvaras pagarināt līdz brīdim, kad tiks pabeigtas reformas. Konkrēts termiņš šajā lēmumā nav minēts. Izglītības un zinātnes ministrija nav apstrīdējusi rektora pilnvaru pagarināšanu, kaut arī Augstskolu likums senātam neļauj pieņemt šādus lēmumus. Savukārt valdība šoruden lēma DU pievienot Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Daugavpils medicīnas koledžu.

Trauksmi par reorganizāciju DU pagājušajā nedēļā sacēla žurnālā Ir publicētais režisora Viestura Kairiša raksts Austrumlatvija pret Latgali, kurā viņš apšauba DU izraudzīto augstskolas jauno nosaukumu, nosaucot to par “surogātnosaukumu “Austrumlatvija””, un izsaka aizdomas, ka reorganizācija patiesībā domāta pašreizējā rektora Barševska palikšanai amatā uz jaunu termiņu.

Kairiša šaubām pievienojas arī Latvijas Avīze, pēc kuras rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ZZS atbalstošā Barševska plāni “caur varas gaiteņiem izdabūt shēmu par DU “rebrendingu” un reorganizāciju” ir izdevīgi arī izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), kuram jāveic reformas izglītības nozarē. Turklāt augstākajā izglītībā ir nepieciešama resursu konsolidācija, ko Barševskis ir gatavs veikt. To viņš apliecināja arī Ir.

Barševskis uz Ir jautājumu, kāpēc bija nepieciešama augstskolas nosaukuma maiņa, atbild, ka DU satversmes sapulce ar visai pārliecinošu balsu skaitu lēmumu mainīt nosaukumu pieņēma vairāku apsvērumu dēļ un rektora vēlēšanas tajā ir otršķirīgs jautājums. Tā bijusi tikai sakritība, ka viņam tagad beidzas rektora amata termiņš. “Pirmais. Ar jauno nosaukumu vieglāk turpināt sarunas par citu izglītības iestāžu konsolidāciju Austrumlatvijas reģionā: Latgalē, Sēlijā un daļā Vidzemes. Tas vairāk atbilst jumta organizācijas nosaukumam,” atbild rektors. Viņš norāda, ka DU ieceres par izglītības iestāžu konsolidāciju neaprobežosies tikai ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Daugavpils medicīnas koledžas pievienošanu, kas jau ir noticis fakts, turklāt bez protestiem un “iešanas ielās”.

Pēc Barševska domām, Austrumlatvijas Universitāte ir veiksmīgāks nosaukums turpmākām sarunām par izglītības iestāžu pievienošanu un universitātes attīstībai.

Latvijas Avīze kā nākamos potenciālos apvienošanās kandidātus min, ka DU varētu gribēt apvienoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Malnavas un Jēkabpils koledžām.
Otrs iemesls nosaukuma maiņai esot Latvijas un ārvalstu studentu piesaiste. “Ja nosaukums Rīga reklāmās strādā labāk par Latvija, tad mūsu gadījumā Latvija (Austrumlatvija) noteikti varētu nostrādāt labāk nekā Daugavpils,” atbild rektors. Viņš norāda, ka arī Latvijas mērogā Daugavpils ne vienmēr pozitīvi nostrādā, studentiem veicot augstskolas izvēli. “Daudziem par Daugavpili ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka pilsētas nelatviskā vide var radīt zināmas sadzīves problēmas. Arī šī iemesla dēļ mēs strādājam pie jaunām mārketinga stratēģijām.”

Uz jautājumu, kādi DU satversmes sapulcei bija citi augstskolas nosaukuma varianti un kāpēc atsaucību neguva Latgales Universitātes nosaukums, Barševskis atbils: “Sākotnēji tika skatīti vairāki varianti, tai skaitā Austrumlatvijas Universitāte, Rotko Universitāte, Latgales Universitāte, Austrumbaltijas Universitāte. Izvēle par labu tika izdarīta Austrumlatvijas Universitātei.” Latgales Universitātes nosaukums diskusijās nav guvis atbalstu.

Tas noticis vairāku apsvērumu dēļ. Rektors norāda, ka Daugavpils Universitāte agrāk sevi vienmēr ir pozicionējusi gan kā Latgales, gan arī kā Sēlijas un pat Austrumvidzemes universitāte. “Daugavpils Universitāte pēdējos gados ir izveidojusi ciešas saites ar Sēlijas pašvaldībām. Arī ar vairākām Vidzemes pašvaldībām un uzņēmumiem. Top kopīgi projekti. Austrumlatvija ir ģeogrāfisks nosaukums. Tas nav surogātnosaukums, kā to mēģina daži apgalvot. Austrumlatvija nav sinonīms teritorijai, ko apzīmē ar vārdu Latgale. Tāpēc V. Kairiša kunga argumenti man nešķiet pamatoti,” atbildē Ir raksta Barševskis.

Viņš norāda, ka agrāk universitāšu nosaukumos patiesi vairāk izmantoja pilsētu nosaukumus. Tomēr pēdējā laikā pasaulē un Ziemeļeiropā ir tendence universitātēm dot nevis pilsētas, bet reģionālus nosaukumus, tādi nosaukumi ir universitātēm Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs.

Barševskis uzskata, ka, debatējot par šo Austrumlatvijas Universitātes jautājumu, viņu priecē tas, ka tie, kuri visasāk iebilda pret jauno nosaukumu, tagad atzīst, “ka mums ir ideoloģiskas pretrunas saistībā ar pagājušajā pavasarī Rēzeknē notikušā tā saucamā Latgales simtgades kongresa, kas beigās pārtapa par Pasaules latgaliešu saietu norisi un rezolūciju, par ko esmu diezgan asi paudis savu viedokli medijos”. Barševskim nav pieņemams, ka “kongresā izsvilpa eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura prezentēja izcili sagatavotu ziņojumu; vai pasākuma rezolūciju, kas tapa slepeni no rīcības komitejas un tika pieņemta diezgan šaurā pārstāvju lokā un kurā iekļauti atsevišķi jautājumi, kas traktējami gandrīz kā otras rakstu valsts valodas statusa piešķiršana latgaliešu rakstu valodai”. Barševskis norāda, ka viņam ir tiesības uz savu viedokli, “tāpat kā daudziem citiem sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem, kas nespēja to pieņemt”.

Galu galā jautājums par augstskolas nosaukuma maiņu ir DU satversmes sapulces kompetencē, raksta rektors. Viņš tuvāko mēnešu laikā plāno augstskolā veikt būtiskas iekšējās strukturālās reformas, domājot par fakultāšu, institūtu un katedru apvienošanu, lai DU kļūtu par vienu no efektīvākajām valsts augstskolām Latvijā. “Tāpēc es nebūtu tik drošs, ka šo reformu rezultātā es gūšu pārliecinošu atbalstu [ja pieteikšos uz jaunu rektora darbības termiņu]. Tāpēc, es pats rektora konkursā dokumentus nesniegšu. Ja gadījumā struktūrvienības uzrunās un virzīs, es ļoti nopietni izvērtēšu to. Pašlaik es ar savu zinātnieku komandu strādājam pie jauniem projektiem pētniecībā, kurus varētu realizēt pēc rektorēšanas beigām,” atbild Barševskis.

Par augstskolas reorganizāciju vēl būs jālemj Ministru kabinetam.