Krievijas tiesa 25.augustā Ukrainas kinorežisoram Sencovam piesprieda 20 gadu cietumsodu par “teroristiskas organizācijas” izveidošanu
Krievijas Ziemeļkaukāza apgabala kara tiesa Rostovā šonedēļ piesprieda cietumsodus Ukrainas iedzīvotājiem – kinorežisoram Oļegam Sencovam un Aleksandram Koļčenko. Abi atzīti par vainīgiem – Sencovam piespriesti 20 gadi cietumā, Koļčenko – 10 gadi.
Režisoram piespriests cietumsods par “teroristiskas organizācijas dibināšanu”, attiecīgi 10 un 11 gadi – par “līdzdalību” divos “terora aktos”, septiņi gadi – par “sprādzienu gatavošanu un veikšanu”, bet pieci gadi – par “ieroču un munīcijas nelikumīgu glabāšanu”.
Spriedums tiks pārsūdzēts Krievijas Augstākajā tiesā, radio “Brīvā Eiropa” paziņoja advokāts Dmitrijs Dinze. Ja apelācija tiks noraidīta, aizstāvības puse vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks trešdien paziņoja, ka Ukraina pret Krieviju par Sencova lietu vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Jaceņuks Krievijas tiesas spriedumu Sencova lietā nosauca par politisku izrēķināšanos un uzsvēra, ka Ukraina ECT prasīs nekavējoties saukt Krieviju pie atbildības un izskatīt iesniegumu.
Ukrainas valdības galva arī paziņoja, ka jautājums par Sencova un citu Ukrainas pilsoņu vajāšanu Krievijā tiks rosināts ANO Drošības padomē. Krievija kā šīs padomes pastāvīgā locekle pārkāpj ANO Statūtus un starptautisko tiesību dokumentus, teica Jaceņuks.
Par ko apsūdzēja Sencovu?
39 gadus vecā Ukrainas režisora Sencova lietas izskatīšana Rostovā sākās 21.jūlijā.
Krievijas drošībnieki Sencovu vainoja nodomā 9.maija naktī izraisīt paštaisītu spridzekļu sprādzienus Simferopolē pie Mūžīgās uguns memoriāla un Ļeņina pieminekļa. Par Sencova likteni pēc tam, kad Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki viņu bija aizturējuši, nebija nekas zināms vairākas nedēļas, un tikai vēlāk viņa draugi un tuvinieki uzzināja, ka Sencovs aizvests uz Maskavu un atrodas Lefortovas cietumā un tiek vainots terorismā. Turklāt viņš bija spīdzināts, lai izspiestu atzīšanos.
Oļegs Sencovs pagājušā gada decembrī tiek vests uz tiesu. Foto: ITAR-TASS/LETA
Pēc aresta Sencovu apsūdzēja Krievijas valdības partijas “Vienotā Krievija” Simferopoles nodaļas biroja aizdedzināšanā, pēc 10 dienām viņam apsūdzību nomainīja ar “teroristiskas organizācijas izveidošanu”. Liecināt pret Sencovu izmeklētāji spīdzinot piespieda divus viņa līdzgaitniekus, no kuriem viens tiesā atteicās no iepriekš dotajām Sencovu apmelojošajām liecībām.
Izmeklēšana ilga gadu. Kā raksta “Deutsche Welle”, jo vairāk parādījās “liecinieku”, jo smagākas kļuva apsūdzības Sencovam, līdz pat tam, ka Krievijā aizliegtā Ukrainas organizācija “Labējais sektors” it kā pavēlējusi viņam izveidot Krimā organizācijas teroristisku vienību.
Viens no absurdiem, ko izmeklētāji izmantoja, lai pierādītu Sencova it kā fašistiskos uzskatus, bija kratīšanā režisora dzīvesvietā izņemtās pasaulē pazīstamās antifašistiskās filmas – režisora Mihaila Romma filma “Parastais fašisms” un “Trešais reihs”. Vēlāk tiesa šīs filmas izslēdza no pierādījumu saraksta.
Sencova advokāts Vladimirs Samohins tiesu nosaucis par “pašu kaunpilnāko Krievijas tiesvedības vēsturē”.
Kāda bija starptautiskā reakcija?
Jau pērn pasaulē pazīstami kinorežisori un aktieri aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un šīs valsts varas iestādes atbrīvot no ieslodzījuma režisoru Oļegu Sencovu. Atklātu vēstuli Putinam Eiropas Filmu akadēmijas mājas lapā internetā parakstīja tādi pasaulslaveni režisori Pedro Almodovars no Spānijas, somu režisors Aki Kaurismeki, poļu režisori Agņeška Holanda, Andžejs Vajda un Kšištofs Zanussi, aktieris Daniels Olbrihskis, ungāru režisors Bela Tars, franču režisors Bertrāns Tavernjē, britu režisors Maiks Lī, vācu režisori Vims Venders un Folkers Šlondorfs, kā arī citi. Vēstuli kopumā parakstīja 19 režisori un aktieri.
Pazīstamais britu režisors Maiks Lī Sencova notiesāšanu nosaucis par Krievijas varas iestāžu traģēdiju un kaunu. Viņš notiesāts netaisni un nežēlīgi, Sencovs ir nekavējoties jāatbrīvo, BBC teica Lī.
Ukraina Sencovu un Koļčenko uzskata par “politiskajiem ķīlniekiem”. Ukrainas Ārlietu ministrija pēc tiesas sprieduma pasludināšanas pieprasījusi nekavējoties atbrīvot abus notiesātos, kā arī visus citus politiskos ieslodzītos Krievijā.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins paziņojis, ka nepieciešams izveidot analoģisku sankciju sarakstu kā bija gadījumā ar Krievijas advokāta Sergeja Magņitska nāvi cietumā – tikai šoreiz tas būtu Sencova – Savčenko „melnais saraksts”, kurā jāiekļauj to Krievijas pilsoņu vārdi, kas ir „saistīti ar Ukrainas pilsoņu nelikumīgu apcietināšanu Krievijā, tai skaitā arī Oļega Sencova un Nadeždas Savčenko” ieslodzīšanu un tiesāšanu.
Sencova bargo tiesu nosodījusi arī Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, nosaucot to par “starptautisko tiesību un elementāru taisnīguma normu pārkāpumu”. “Krievijas tiesas nevar tiesāt par nodarījumiem, kas veikti ārpus starptautiskās sabiedrības atzītajām Krievijas teritorijas robežām,” norāda Mogerīni un aicina nekavējoties atbrīvot Sencovu un Koļčenko.
Arī ASV Valsts departaments izplatījis paziņojumu ar nosodījumu ukraiņu režisora tiesāšanai, nosaucot to par “skaidru tiesvedības kļūdu”. ASV Valsts departamenta pārstāvis Džons Kirbijs paziņojis, ka Sencovs un Koļčenko kļuvuši par “varas mērķiem, jo neatbalstīja Krievijas mēģinājumu pievienot Krimu”.
Vācijas valdības pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Kristofs Štrēsers paziņojis, ka ir šokēts par bargo sodu un to, ka liecības izmeklēšanas gaitā iegūtas ar spīdzināšanu. Viņš aicina Krieviju izmeklēt, vai ir notikusi spīdzināšana un to paskaidrot sabiedrībai.
Oļegs Sencovs (no kreisās) un Aleksandrs Koļčenko Rostovas tiesā dzied Ukrainas valsts himnu. Foto: AFP/LETA
Kāpēc notiesāja kinorežisoru Oļegu Sencovu?
Tautas ienaidnieki. Krievijas cilvēktiesību aktīviste Zoja Svetova radiostacijai “Eho Moskvi” teica, ka gan Sencova, gan nu jau gadu ieslodzījumā Krievijā turētās Ukrainas lidotājas Nadeždas Savčenko lietu mērķis ir sabiedrībā veidot priekšstatu par ukraiņiem kā „tautas ienaidniekiem”. Viņa apgalvo, ka Krievijā ieslodzījumā šādi tiek turēti vēl vairāki desmiti Ukrainas pilsoņu.
Ķīlnieku apmaiņa. Cita “Eho Moskvi” apskatniece Jūlija Latiņina norāda, ka “Kremlis, liekas, ar Sencovu tirgosies kā ķīlnieku. Tieši tāpat kā ar [Igaunijas drošībnieku Estonu] Kohveru un [Ukrainas lidotāju Nadeždu] Savčenko. Tas ir tas, ko Kremlis saprot ar starptautisko politiku – tirgošanos ar ķīlniekiem”. Viņa norāda, ka Kremlim ar citām valstīm būs grūti tirgoties, jo “citas valstis (..) uzskata, ka ar ķīlniekiem tirgojas tikai teroristi, nevis civilizētas valstis”.
Sabiedrības iebiedēšana. Šī ir politiska lieta un tā ir nepieciešama varai, lai iebiedētu tautu, tāpat kā pirms pāris gadiem gadījumā ar pankgrupu “Pussy Riot”, uzskata Krievijas teātra un kino režisors Vladimirs Mirzojevs. Režisors uzskata, ka vēstījums dots Krievijas sabiedrībai, vispirms intelektuāļiem. “Viņiem saka, lai sēž klusi, lai iet taisni pa līniju un citādi nevar nemaz būt, ja ne – jūs visi riskējat, ikvienu var “izraut”, ikvienu var ietupināt uz neticami ilgu laiku pēc safabricētas, izdomātas un no pirksta izzīstas apsūdzības,” BBC saka Mirzojevs.
Viņš norāda, ka Sencova tiesas iznākums ir zīme visai Krievijas sabiedrībai – ikviens cilvēks, pat ja viņš ir pazīstams režisors vai dzejnieks, staigā zem Damokla zobena un viņam savas domas ir jātur pie sevis. “Nākamais solis varētu būt pavisam orvelisks – pat domas kļūs noziedzīgas,” saka Mirzojevs.
Kāpēc nepieciešams iebiedēt?
Jo sliktāka ekonomiskā situācija, jo sliktāka politiskā situācija, jo lielāka spriedze, jo Krievijas varai vairāk jābaidās no sabiedrības. “Mūsu varas lielākais ienaidnieks, protams, ir pati sabiedrība, un vispirms jau vidusšķira, tas ir, uzņēmēji, intelektuāļi,” uzskata Mirzojevs, jo šī ir Krievijas sabiedrības domājošākā daļa. Savukārt to sabiedrības daļu, kas nav spējīga uz refleksiju, ir viegli manipulēt ar propagandu.
Vai Krievijas sabiedrība varētu protestēt? Lai cik absurds būtu Rostovas tiesas spriedums un nepārliecinoši pierādījumi Sencova notiesāšanai, lai cik skaidrs ir šīs paraugprāvas vēstījums, Krievijas notikumu analītiķi uzskata, ka viena cilvēka izkropļota dzīve neliks sabiedrībai celties protestiem pret varas visatļautību.
Iespējams, Krievijas sabiedrībai acis atvērsies un tā sacelsies protestiem tad, kad plānveidīgi sāks iznīcināt tonnām pārtikas preču, pasludinot tās par “ienaidnieka precēm”. Kā zināms, tagad Krievijā Putins devis pavēli iznīcināt Eiropas pārtikas produktus, kas ievesti no tām valstīm, kuras pret Krieviju vērsušās ar sankcijām. Jau notikušas vairākas šādas pārtikas produktu paraugiznīcināšanas – dedzinot, iešķūrējot zemē ar buldozeriem utt.
Varbūt tad sabiedrība attapsies, kad tiks aizliegts dzīvībai svarīgu medicīnas līdzekļu imports – un par to jau Krievijā sāk runāt. Nule Krievijas patērētāju aizsardzības dienests “Rospotrebnadzor” liedzis pārdot arī vairāku pazīstamu ārvalstu ražotāju izgatavotus mazgāšanas līdzekļus. To vidū ir “Henkel”, “Procter&Gamble” un “Colgate-Palmolive”.
Sabiedrība sacelsies varbūt tad, kad cits pēc cita tiks slēgti uzņēmumi, jo ar ekonomisko krīzi Krievijā tagad neviens necīnās. Kad nabadzīgie atkal kļūs par Maskavas dzīves sastāvdaļu. Kad rubļa vērtība tik katastrofāli samazināsies, lai atgādinātu par pagājušā gadsimta 90.gadu krīzi. Kad atkal parādīsies bailes – par savu un Krievijas nākotni.
Kas ir Oļegs Sencovs?
Latvijā līdz šim mazzināmais Ukrainas kinorežisors Oļegs Sencovs dzimis 1976.gadā Simferopolē, Ukrainā. Kijevā studējis ekonomiku un mācījies Maskavas kinorežisoru un scenāristu kursos. Viņa pirmās filmas ir īsfilmas – “Banānzivs perfektā diena” (2008) un “Vērša rags” (2009). Sencova pirmā pilnmetrāžas filma bija “Gamer” (2011), un tā Roterdamas starptautiskajā filmu festivālā atnesa viņam gan kritikas, gan publikas atzinību. Šie panākumi un arī atzinība citos festivālos palīdzēja viņam nodrošināt finansējumu jaunajai filmai “Degunradzis”, kuras uzņemšana tika atlikta tāpēc, ka Ukrainā sākās Maidana notikumi un tajos aktīvi piedalījās arī Sencovs.
Pēc 2013.gada novembra protestiem Kijevā pret toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča korumpēto varu un atteikšanos no Eiropas ceļa Sencovs kļuva par “Automaidana” aktīvistu. 2014.gadā, kad Krimā iebruka Krievijas armijas “zaļie cilvēciņi”, viņš Ukrainas karavīriem, kuri tika bloķēti armijas daļās Krimā un Simferopolē, piegādāja ēdienu un sūtījumus. Sencovs tiesā savu darbību nosauca par brīvprātīgā darbību, viņš arī paziņoja, ka neatzīst Krimas aneksiju un tās pievienošanu Krievijai.
Sencovs audzina divus nepilngadīgus bērnus.
Sencova pēdējo vārdu tiesā varat noklausīties šeit.
Komentāri (14)