Vai eirozona beidzot redz gaismu tuneļa galā?

Par eirozonas ceļa pareizumu un Grieķijas faktoru

Zemas naftas cenas, ASV ekonomikas izaugsme, ekspansīva Eirosistēmas monetārā politika kopā veido īsto brīdi, lai eirozona varētu izrauties no ieilgušās krīzes un balstīt ekonomikas atkopšanos, kas jau pašlaik novērojama statistikas rādītājos. Pat neskatoties uz to, ka Eiropai kaimiņos norisinās vairāki konflikti, kas, protams, atstāj iespaidu uz eirozonas ārējo tirdzniecību, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme jau pagājušā gada sākumā pārsniedza gaidīto, turklāt būtiski uz augšu pārskatītas šā gada un nākamā gada izaugsmes prognozes. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir atgriezies 2011.gada līmenī. Bezdarbs turpina samazināties un uzlabojušies arī kredītu pieprasījums un piedāvājums. 

Jācer, ka eirozonas valstis spēs izmantot šo brīdi, lai veiktu nepieciešamās reformas, kas ļautu šai izaugsmei turpināties arī nākotnē. Turklāt izskatās, ka arī Grieķijas krīze, kas atgriezusies ar jaunu sparu, nav sējusi paniku par pārējo eirozonas valstu stabilitāti, kā tas bija 2012.gadā. Kā labi parādīja jaunievēlētās Grieķijas valdības piemērs, tagad tikai no pašu eirozonas dalībvalstu valdību pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām reformām ir atkarīgs, vai izdevība tiks izmantota, lai izrautos no jau pārāk ieilgušās krīzes.

Ekonomiskie rādītāji vieš optimismu

Eiropas Komisija katru mēnesi publicē uz aptaujām balstītus uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma datus un, pateicoties tiem, varam operatīvi izvērtēt situāciju ekonomikā. Patlaban ekonomiskā noskaņojuma dati liecina, ka Eiropas iedzīvotāji aizvien pozitīvāk sāk raudzīties uz ekonomikā notiekošo, ekonomikas noskaņojuma indekss kāpis jau sešus mēnešus pēc kārtas un atgriezies 2011.gada līmenī.

Pēdējo gadu laikā, kopš Eiropas valstu parādu krīzes sākuma, Eiropas institūcijas ir veikušas iespaidīgas pārmaiņas, lai uzlabotu visas eirozonas un atsevišķu valstu spēju izvairīties un pretoties ekonomikas krīzēm. Izskatās, ka beidzot ir izdevies pārliecināt finanšu tirgus, kā arī iedzīvotājus, ka Eiropai ir resursi un tā ir gatava tos izmantot, lai atjaunotu izaugsmi reģionā.

Eirozonas IKP pieaugums 2014.gada sākumā palēninājās, galvenokārt samazinoties Vācijas ekonomiskajai izaugsmei, kas līdz tam bija Eiropas ekonomikas lokomotīve. Tomēr tendence mainījās pagājušā gada beigās, kad IKP kāpa vairāk nekā iepriekš gaidīts – par 0.3% ceturkšņa laikā jeb par 0.9% vairāk nekā pirms gada.

Par izaugsmi varam pateikties galvenokārt patēriņa un investīciju straujākam kāpumam. Vācijā, kas veido aptuveni 30% no eiro zonas kopējā IKP, gada beigās atsākās izaugsme, patēriņa kāpums turpināja būt nozīmīgs, turklāt augt atsāka arī investīcijas, kuru kritums pagājušā gada pirmajā pusē radīja bažas par vāju izaugsmi nākotnē. Noskaņojums ir uzlabojies ne tikai Vācijā. Spānijā ekonomikas atkopšanos novērojām visu 2014.gadu, gada beigās izaugsmes temps aizvien paātrinājās un gada beigās IKP bija pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2013.gadu. Labie rezultāti atspoguļojas arī uzņēmēju noskaņojuma aptaujās. Francijā un Itālijā noskaņojuma rādītāji, kaut arī lēnāk, bet uzlabojas.

Salīdzinājumā ar decembri eirozonas izaugsmes prognozes ir pārskatītas uz augšu. Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozē, ka 2015.gadā eiro zonas IKP palielināsies par 1.5%, kas ir par 0.5% augstāk nekā iepriekšējā prognoze un par 0.6% vairāk nekā 2014.gada kāpums (0.9%). Naftas cenu krituma ietekmē iedzīvotājiem palielināsies rīcībā esošie ienākumi, ļaujot iedzīvotājiem palielināt savu patēriņu, kas krīzes laikā daudzviet bija cietis. Gaidāms, ka izaugsmi šogad galvenokārt uzturēs iekšzemes pieprasījums. Savukārt eiro vērtības kritums ļaus eirozonas eksportētājiem kļūt konkurētspējīgākiem pasaules tirgos, tādējādi uzturot eksporta kāpumu. Ārējo pieprasījumu balstīs attīstība ASV, tomēr kopumā ārējā pieprasījuma attīstība būs mērena.

Stimulējošā Eirosistēmas monetārā politika dos papildu balstu ekonomikas attīstībai. Gaidāms, ka apjomīgā aktīvu pirkšanas programma mazinās ieguldījumu risku un kāpinās kreditēšanu, tādējādi atbalstot privāto patēriņu un īpaši nepieciešamās investīcijas (vairāk par ECB Padomes sākto Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu mana kolēģa Egila Kaužēna rakstā šeit).

Uzlabojas arī inflācijas tendences, un ECB prognozē, ka šogad cenu līmenis nemainīsies un inflācija būs 0%, bet nākamajā gadā, atgriežoties pieprasījuma spiedienam uz cenām, inflācija pieaugs līdz 1.5%.

Pozitīvas tendences vērojamas vēl vienā jau ilgi satraukumu raisošā jomā – kreditēšanā. Uzņēmumiem izsniegto kredītu daudzums turpināja atkopšanos. Ja šo rādītāju salīdzina ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas joprojām ir negatīvs, tomēr janvāra 0.9% kritums ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar 3.2% kritumu pagājušā gada februārī. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu daudzums turpināja pieaugt, janvārī šim rādītājam esot par 0.9% augstākam nekā pirms gada. 

Darba tirgus rādītāji tradicionāli uz ekonomikas atkopšanos reaģē salīdzinoši lēnāk, arī eirozona nav izņēmums, un situācija darba tirgū joprojām ir sarežģīta. Tomēr uzlabojumi pēdējo ceturkšņu laikā ir jūtami. Bezdarbs joprojām ir augsts, tomēr turpina samazināties, februārī nokrītot līdz 11.3%. Salīdzinot bezdarba līmeni dažādās eirozonas valstīs, tas ir ļoti atšķirīgs, tomēr vienojoša ir tendence – bezdarba līmeņa samazināšanās. ECB prognozē, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr šis samazinājums būs lēns un 2017.gadā bezdarba līmenis būs 9.9%.

Vai gaisma tunelī nav pretim braucošais vilciens?

Vienlaikus ar labākiem ekonomiskajiem rādītājiem eirozonas valstīs no jauna ir atgriezušās problēmas, kas saistītas ar Grieķiju. Pēc janvāra vēlēšanām, kad pie varas nāca jaunā Grieķijas valdība ar Aleksi Cipru priekšgalā, Atēnu un Briseles attiecības ātri vien pārgāja no uzmanīgi atturīgām līdz vēsām. Pašlaik notiek stīvēšanās par to, cik daudz no institūciju, kas aizdevušas Grieķijai (ECB, EK un Starptautiskais Valūtas fonds) prasībām Grieķija būs gatava pildīt, kas savukārt noteiks finansējuma pieejamību valdības parādu, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, segšanai. Tā kā Grieķijai nav pieejas starptautiskajiem finanšu tirgiem un valsts ienākumi ir nepietiekami, galvenais šī finansējuma avots ir tie paši starptautiskie aizdevēji, ar kuriem Grieķijas valdība patlaban kaulējas.

Šā gada 19.marta samitā Briselē Eiropas Savienības vadītāji kārtējo reizi mēģināja nonākt pie kopēja plāna Grieķijas krīzes atrisināšanai, tomēr vienošanās joprojām nav panākta un sarunu iznākums ļoti līdzinājās februārī piedzīvotajam. Grieķija solīja paātrināt reformas, tomēr tai nav izdevies vienoties ar aizdevējiem par finansējuma saņemšanu 7 miljardu eiro apmērā. Šī nespēja vienoties, kā arī fakts, ka Grieķijas valdība ir atzinusi, ka tā vairs nebūs spējīga segt savas saistības aprīlī, ja netiks panākta jauna vienošanās, rada lielu satraukumu finanšu sektorā. To pastiprina arī fakts, ka no decembra sākuma līdz marta beigām no Grieķijas bankām jau izņemti 20 miljardi eiro.

Lai arī neviena no eirozonas valstu amatpersonām nav paudusi viedokli, ka labprāt redzētu Grieķiju pametam eirozonu, tomēr tonis pilnīgi noteikti ir mainījies. Kaut gan Grieķijas finanšu ministrs savā runā 8.februārī izteicās, ka eirozona sabruks kā kāršu namiņš, ja viņa valsts to pametīs, viņš ar šo viedokli pilnīgi noteikti ir mazākumā, jo pat finanšu tirgi patlaban nesaredz būtisku risku kāpumu pārējām eirozonas valstīm.

2012.gadā, kad Grieķijas valdība atzina, ka tā slēpusi faktu, ka valsts finanses ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā ziņots, finanšu tirgi reaģēja, strauji kāpinot Grieķijas procentu likmes. Turklāt toreiz bija vērojams liels satraukums par situāciju arī citās eirozonas valstīs, īpaši Spānijā, Portugālē un Itālijā, tādējādi pamatīgi šūpojot eirozonu. Šoreiz situācija būtiski atšķiras. Finanšu tirgi ir reaģējuši uz nestabilitāti Grieķijā, kāpinot tās valdības obligāciju procentu likmes, bet atzinīgi novērtējuši pārējo valstu valdību paveikto ekonomikas sakārtošanā, un šo valstu obligāciju likmes ir būtiski sarukušas.

Īstais brīdis valstu konkurētspējas stiprināšanai

Eirozona ir uz pareizā ceļa, par ko liecina jaunākie statistikas dati. Finanšu tirgu uzticība eirozonai ir būtiski uzlabojusies, un tirgus satraukums par Grieķijas grūtībām noteikt ilgtspējīgu politiku nav ietekmējis pārējo valstu riska novērtējumu. Turklāt Eirosistēma ar aizsākto paplašināto aktīvu iegādes programmu dod iespēju eirozonas valstīm šo brīdi izmantot strukturālo reformu veikšanai, būtiski mazinot finanšu tirgu spiedienu uz valstu parādu apkalpošanu, kā arī parādu apkalpošanas izmaksas.

Tādējādi tagad ir tas brīdis, kad valstu valdībām ir jāizvēlas – izmantot šo iespēju, ko dod monetārās politikas atbalsts un salīdzinoši labvēlīga ārējā vide, un, veicot reformas, atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes vai arī riskēt ar nedrošību. Grieķijas piemērs skaidri parāda, ka nedrošība atrodas vienā vilciena vagonā ar ilgstošu nespēju pieņemt nepieciešamos lēmumus krīzes pārvarēšanai un ekonomikas efektivitātes uzlabošanai.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste