Ko izgaismoja ugunsgrēks pilī?

Mazāk mākoņu stumšanas, vairāk racionālisma, mazāk nepamatotu ilūziju par vienoto sabiedrisko mediju

Jaunā sabiedriskā medija koncepcija jau labu brīdi kā gatava, taču to sāk pārklāt pelējuma kārta. Vieni teiks – ja pelē, tātad ekoloģisks produkts! Otri – organismam reizēm vajadzīga arī penicilīna deva. Bet trešie to jau steigs vest uz Getliņiem.

Bez politikas nekur

„Bruņuvilciena” stāvbremzes noraušanā tiek vainoti politiķi, kas arvien ciešāk gribot kontrolēt sabiedrisko mediju. NEPLP virzīja un izraudzījās politiķi. LTV un Latvijas Radio (LR) vadību virza politiķi. Ja ne kadrā, tad aizkadrā noteikti. Un būtu brīnums, ja tā nebūtu, jo tas jau no sākta gala ir politisks projekts, lai gādātu par valsts informatīvo telpu, arī par tās drošību, kas nav komerciālo mediju uzdevums. Tāpēc apolitiskuma plakāts drīzāk ir demagoģija un nekas vairāk. Protams, daudz labāk, ja process būtu atklātāks, sabiedrībai saprotamāks.

Tāda ir vēsture – rakstītājiem uz alu sienām un bērzu tāsīm nepatika hronikas, hronistiem un grāmatizdevējiem – avīzes, avīžu drukātājiem – radio, radio – TV un TV – internets… Taču dzīve iet uz priekšu, un arī jaunajā situācijā jāmācās sadzīvot un attīstīties, vienam otru papildinot, nevis apkarojot.

Ņemot vērā līdzšinējās diskusijas un pēdējos notikumus, diez vai tik ātri tiks pieņemts apstiprinošs lēmums par vienota sabiedriska medija izveidi. Jo tam, kā liekas, nav finansiālu garantiju. Neatkarīgi, vai tiek prasīti 50, 18 vai „tikai” pieci miljoni.

Apvienotais medijs, iespējams, būtu jauns solis attīstībā, jo radītu sviras daudz kur ietaupīt – telpas, transports, pasūtījumi, reklāmas tirgus (kamēr tas aktuāls arī sabiedriskajam medijam). Sinerģiju tas varētu iegūt, tikai darbojoties kopā – vienā telpā (fiziskā un garīgā).

Taču patlaban šis variants nav tik drošs, jo prasa gana lielus papildu līdzekļus. Apgūstot līdz galam neizmantotās LTV telpas, paliktu atklāts jautājums, kas notiks ar LR telpām Doma laukumā, kas ir kultūrvēsturiska būve.

Pagaidām, kā izskatās, būs jādarbojas esošajos rāmjos, taču, ņemot vērā arī jauno situāciju, jau strādā kopēja interneta vietne lsm.lv.

Operatīvs un dinamisks

Jaunas nianses sabiedriskā medija problēmai piedeva nesenais ugunsgrēks Rīgas pilī. Virs tās jumta jau bija liesmu stabs, bet LTV nakts ziņu izlaidums vēstīja par govīm, rudzupuķēm un Daugaviņu. Jo nakts ziņas līdzekļu taupības nolūkā jau sen ir ierakstā. Par ugunsnelaimi vēstīja vien skrejošā rinda. Līdzīgi tas bija arī Latvijas Radio, kas raidīja tās dienas raidījumu atkārtojumus.

Tāpēc arī radās ironiskas piezīmes – sak, ja pēkšņi gadītos kāda nepieciešamība pēc vislatvijas trauksmes, tad LTV par to visdrīzāk uzzinātu no BBC.

Iniciatīvu bija izrādījis “Radio 4” balss Romans Antonovičs, kas pēc pusnakts bija studijā un līdz rītam sekoja notikumiem. Bet tas arī izņēmums no normas. Toties interneta medijos un sociālajos tīklos teksts, foto un video sāka ņirbēt jau pārdesmit minūtes pēc tam, kad liesmas bija virs pils dakstiņiem. Arī lsm.lv.

Skanēja arī pretargumenti. Ka veidot teksta tiešraidi vai live stream par postošu ugunsgrēku, no kura jāglābj Latvijas karogs Svētā gara tornī, ir amorāli. Ka visu nakti kādam dežurēt studijā, ja kaut kas vērā ņemams notiek labi ja reizi nedēļā, ir naudas izšķiešana. Taču tad tikpat labi var teikt, ka iegādāties jaudīgu ugunsdzēšamo tehniku augstceltņu dzēšanai arī ir naudas izšķērdēšana, jo tādas nelaimes ir reizi 20 gados…

Un tieši šī ugunsnelaime, iespējams, parādīja īstāko un arī patlaban iespējami lētāko sabiedriskā medija attīstības variantu. LTV un LR, lai arī katrs dažādi, ir mazāk mobili mehānismi. Toties apvienotais interneta portāls – spējīgs ātri reaģēt, jo var akumulēt ne tikai pašu veidoto materiālu, bet arī lasītāju tekstu, foto, audio un video.

Bija plūdi un jūrā iepūstie bļitkotāji. Būs Dziesmu svētki. Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Latvija būs ES prezidējošā valsts. Un to visu jāprot pasniegt. Kā, piemēram, igauņi pasniedz savu ledus ceļu.

Jaudīgāka lsm.lv attīstība neprasa miljonus. Papētot moderno tehnoloģiju attīstības tendences un pasaulē jau uzkrāto pieredzi, ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem ir iespējams lsm.lv izveidot par patiešām modernu un ar skatu nākotnē vērstu mediju. Turklāt ne tikai tādu, kas iekopē TV un Radio, kā arī ziņu aģentūru LETA un BNS ziņas, arī TV un radio sižetus, bet arī veido oriģinālo saturu.

Ieskatīties nākotnē

Protams, ir saprotamas katra atsevišķa lielā brāļa/māsas – LTV un LR – vēlmes nostiprināties, attīstīties, uzlabot savas pozīcijas mediju tirgū. Ja valstij ir nauda, nav problēmu. Jādod tik, cik prasa! Tomēr būsim reālisti – nav un vēl ilgi nevarēs iedot tik, cik prasīs. Tāpēc arī no šā aspekta daudz racionālāk būtu balstīt un attīstīt „mazo brāli” – lsm.lv.

Tas varbūt tā nedaudz nekaunīgi skanēs: investīcijas radio un televīzijā ir investīcijas šodienā, bet investīcijas interneta medijā ir investīcijas rītdienā.

Protams, ka šobrīd grūti prognozēt, kāda izskatīsies mediju telpa pēc 10 gadiem, kur nu vēl pēc 20. To diez vai spētu arī Stīvs Džobs, ja vēl būtu šajā saulē. Tomēr strauts, kurā visvairāk dzīvības, gan ir labi redzams. Tāpēc atliek tik tās labi iebarot un loms būs garantēts. Materiāls atbalsts lsm.lv nebūt nav pretrunā ar apvienotā medija koncepciju. Interneta portāls būs kā kopēja platforma, kas tuvinās abas puses (LTV un LR). Būs līdzekļi, varēs spert nākamo soli – remontēt esošās, būvēt jaunas telpas, pārcelties. Tad spert vēl vienu soli…

Varam, protams, turpināt arī diskusiju par LR pārcelšanos uz LTV māju Zaķusalā un kāda cita iekārtošanos ēkā Doma laukumā. Taču tad ir jāizremontē LTV telpas un arī pārcelšanās izdevumi nebūs mazie. Diemžēl Zaķusalas augstceltne savu mūžu jau ir gandrīz nokalpojusi un tā drīzāk būtu pārdodama izsolē kādam, piemēram, viesnīcu biznesā ieinteresētam investoram. Un TV (nākotnē arī apvienotajam medijam) būvējot jaunu ēku. Arī tāpēc, ka medija ēkām jābūt viegli un ātri pieejamām no visiem pilsētas punktiem. Zaķusala tāda noteikti nav – uz abām Daugavas pusēm tikai viena izeja – Salu tilts. Pat grūti iedomāties, kas tur būs, kad tiltu sāks kapitāli remontēt. Ūdensmoči vai motorlaivas diez vai būs risinājums.

Lsm.lv lieliska dislokācijas vieta būtu Nacionālā bibliotēka. Lai tas ir neatkarīgs no LTV un LR, lai ir „kaut kur pa vidu”. Bet LNB būs ne tikai Latvijas prezidentūras ES birojs. Tas būs intelektuālais centrs, un arī lsm.lv par tādu var izveidot. Lai ir informācija visām gaumēm – no ministra līdz namamātei.

Varbūt tagad uz brīdi ir jāaizmirst grandiozi projekti, arī vēlme iekārot un iekārtoties LR mājā Doma laukumā. Vairāk pieticības, mazāk mākoņu stumšanas, vairāk racionālisma, mazāk nepamatotu ilūziju.

Autors ir žurnālists