Inga Meijere. Publicitātes foto.
Pēdējos gados arvien biežāk runājam par valsts drošību, taču retāk par kultūras nozīmi sabiedrības noturībā. Drošība nav tikai militārās spējas, tā ir arī sabiedrības saliedētība, savstarpējā uzticēšanās un kopīgas vērtības. Un tieši kultūra ir viena no jomām, kas palīdz stiprināt šīs vērtības, radot emocionālu saikni starp cilvēkiem un valstīm. Šajā kontekstā īpaša loma ir militārajiem orķestriem, kas pārstāv ne tikai bruņotos spēkus, bet arī savu valsti, tās vēsturi un kultūras tradīcijas. Strādājot ar NATO un citu partnervalstu militārajiem orķestriem, arvien vairāk pārliecinos, ka mūzika kļūst par kopīgu valodu, kas palīdz veidot uzticēšanos un ilgtermiņa sadarbību.
Iespēja caur mūziku pastāstīt par Latviju
Sabiedrība nereti redz tikai gala rezultātu, piemēram, koncertu vai svinīgu ceremoniju, taču aiz katra šāda notikuma ir daudz plašāks darbs un tas, kāpēc konkrētie partneri satiekas, kādu kopīgu ideju vēlamies radīt, kādu vēstījumu nodot un kā šo sadarbību izmantot, lai stiprinātu savstarpējo sapratni. Viens no piemēriem ir Zemessardzes orķestra vizīte Dienvidkalifornijā sadarbībā ar ASV Gaisa spēku orķestri pagājušā gada novembrī - tā nebija tikai koncertu virkne latviešu kopienām Losandželosā un Sandjego un amerikāņu auditorijai, bet iespēja caur mūziku pastāstīt par Latviju, veidot cilvēcisku saikni starp sabiedrotajiem un stiprināt savstarpējo uzticēšanos. Līdzīgs piemērs ir arī šīs vasaras sadarbība ar Mičiganas Nacionālās gvardes orķestri, kopā piedaloties Latviešu dziesmu svētkos ASV.
Orķestrī nav iespējams sasniegt izcilu rezultātu vienam pašam
Dalība Zemessardzes orķestrī vienlaikus ir arī skola disciplīnai, atbildībai un komandas darbam. Orķestrī nav iespējams sasniegt izcilu rezultātu vienam pašam – ikvienam dalībniekam ir jāapzinās sava loma, jāprot klausīties citos un uzticēties komandai. Tieši šīs prasmes man kļuvušas nozīmīgas arī starptautisku projektu vadībā, kur kopā strādā cilvēki ar atšķirīgu pieredzi, kultūru un darba stilu.
Apvienot radošumu un disciplīnu
Nereti tiek uzskatīts, ka radošums un disciplīna nav savienojami jēdzieni, taču mana pieredze liecina par pretējo - disciplīna ir pamats, kas ļauj īstenot radošas idejas. Gan mūzikā, gan starptautisku sadarbību veidošanā nepieciešams līdzsvars starp spēju radīt un spēju mērķtiecīgi virzīt procesu. Pirms ikviena projekta svarīgi domāt ne tikai par praktiskiem jautājumiem, bet arī par būtību – kāpēc šie partneri satiekas, kādu stāstu vēlamies radīt un kādu ilgtermiņa vērtību šī sadarbība radīs. Tieši tāpēc mūsdienās kultūras jomā ar talantu vien nepietiek - nepieciešama spēja vienlaikus domāt radoši un stratēģiski. Pirms projekta īstenošanas jāatbild uz būtiskiem jautājumiem – kāds ir mērķis, kāpēc izvēlēti tieši šie partneri, kādu vēstījumu vēlamies nodot un kādu pienesumu šī sadarbība radīs ilgtermiņā.
No pieredzes līdz stratēģiskām iniciatīvām
Pati esmu mūziķe un komponiste, tāpēc labi saprotu māksliniecisko procesu – repertuāra izvēli, programmas dramaturģiju, izpildītāju vajadzības un radošās komandas domāšanu. Savukārt darbs starptautisko projektu vadībā ļauj šo pieredzi pārvērst stratēģiskās iniciatīvās – izveidot vīziju, atrast piemērotus partnerus, veidot kopīgu saturu un īstenot ieceri līdz rezultātam. Šo skatījumu būtiski papildina arī studijas Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra programmā “Starptautisko kultūras projektu vadība”. Lai gan esmu pabeigusi tikai pirmo studiju gadu, studijas jau ir palīdzējušas profesionāli strukturēt to, ko iepriekš lielā mērā darīju intuitīvi un balstoties praktiskajā pieredzē.
Radošas idejas un projektu vadības zināšanas
Studijas palīdz savienot divas pasaules – māksliniecisko un stratēģisko. Kā mūziķe saprotu, kā rodas radoša ideja un kas nepieciešams māksliniekiem, savukārt projektu vadības zināšanas palīdz šo ideju pārvērst ilgtspējīgā starptautiskā sadarbībā. Īpaši vērtīgas praksē izrādījušās zināšanas starpkultūru komunikācijā, starptautiskajā projektu vadībā, stratēģiskajā vadībā un protokolā. Sadarbojoties ar partneriem no ASV, Kanādas, Apvienotās Karalistes, Spānijas, Dānijas, Vācijas, Baltijas valstīm un citām NATO dalībvalstīm, svarīgi ir saprast ne tikai projekta mērķi, bet arī partneru kultūru, tradīcijas un darba principus. Tikpat būtiska ir līderība – spēja formulēt ideju, iedvesmot citus un virzīt to līdz īstenošanai.
Mūsdienu kultūras projektu vadītājam jābūt daudzpusīgam. Nepietiek tikai ar spēju organizēt pasākumu – jāprot domāt stratēģiski, paredzēt riskus, pielāgoties pārmaiņām un veidot ilgtermiņa attīstības redzējumu. Arvien lielāka nozīme ir profesionāļiem, kuri spēj kultūru izmantot kā instrumentu starptautisko partnerību un sabiedrības noturības stiprināšanai. Latvijā netrūkst talantīgu un radošu cilvēku, tomēr arvien nepieciešamāki kļūst profesionāļi, kuri spēj savienot radošo vidi ar stratēģisku domāšanu. Tieši viņi ir tilts starp ideju un tās īstenošanu – cilvēki, kuri saprot mākslas procesu, vienlaikus spēj veidot partnerības, attīstīt projektus un domāt ilgtermiņā.
Autore ir mūziķe, komponiste, Zemessardzes orķestra dalībniece, Ekonomikas un kultūras augstskolas studente.
