Mani privātie dati nodoti pensiju pārvaldniekam. Kam un kāpēc?

  • Iļja Arefjevs
  • 20.06.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

No 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodos pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem un bankām informāciju par dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdz šim informācija par to, kāda pārvaldnieka pakalpojumu izmanto iedzīvotāji, bija pieejama tikai valstij un katram iedzīvotājam individuāli.

Šīs izmaiņas sniegs iespēju līdzekļu pārvaldītājiem un bankām saviem klientiem piedāvāt personalizētas konsultācijas par to, vai viņi izvēlējušies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Vienlaikus būs iespēja noskaidrot šīs vajadzības un pēc klienta pieprasījuma attēlot internetbankā tā pensiju 2. līmeņa konta izrakstu. Bet ko tas praktiski nozīmē iedzīvotājiem, ko nozarei un vai pratīsim šīs izmaiņas izmantot atbildīgi, virzoties uz vienotu mērķi - sakārtotu pensiju sistēmu valstī?

Ko tas nozīmē ikvienam iedzīvotājam?

Pirmkārt, iedzīvotāji pamanīs lielākas rūpes no saviem pensiju 2. līmeņa pārvaldniekiem. Tas ir pozitīvi, jo konsultācijas veicinās piemērotākas izvēles un ļaus katram klientam atrasties vecumam un situācijai atbilstošākajos plānos. Dati, ko reizi ceturksnī VSAA nodos pārvaldniekiem, sniegs iespēju tiem uzrunāt savus esošos klientus un rosināt izvēlēties to vecumam un situācijai atbilstošāko pensiju plānu.

Lai izvēle atbilstu ne vien vecumam, bet arī iedzīvotāju interesēm, riska apetītei un citiem kritērijiem, pārvaldnieki lūgs aizpildīt arī speciālu anketu. Tāpat arī ikviens turpmāk varēs aplūkot savu pensiju 2. līmeņa konta izrakstu sev ērtā veidā - papildus VSAA pakalpojumam, nu to būs iespējams izdarīt arī, izmantojot internetbanku.

Tomēr pastāv arī zināmi riski. Iedzīvotājiem jābūt vērīgiem pret savu datu nodošanu trešajām pusēm un to, kā pakalpojumu sniedzēji to datus izmanto. Piemēram, bankas un specializētie pārvaldnieki nav tiesīgi reklamēt savus pensiju 2. līmeņa plānus pie konta izrakstiem internetbankā. Tāpat arī pakalpojuma sniedzēji nedrīkst izmantot VSAA informāciju, lai uzrunātu savus bijušos klientus, kas pašlaik savu pensijas 2. līmeni uzticējuši citiem pārvaldniekiem.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Svarīgi atcerēties, ka konta izraksts ir konfidenciāls un ietver paplašinātu informāciju par pensiju 2. līmenī ieguldītajām summām, uzkrāto kapitālu un darījumiem, kas veikti. Tā pieprasīšana no pārvaldītāja puses nav pieļaujama. Šo informāciju var saņemt katrs iedzīvotājs personīgi, izmantojot VSAA e-pakalpojumu, klātienē jebkurā VSAA nodaļā vai izmantojot maksājumu tiešsaistes risinājumus, arī internetbankas. Ikviena paša atbildība ir izvērtēt, kam šo informāciju nodot un vai nodot.

Ja iedzīvotāji novēro jebkādus pārkāpumus šajos jautājumos, piemēram, ar indivīdu sazinās komersants, kas savulaik pārvaldījis konkrēta klienta pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, bet vairs šo pakalpojumu nenodrošina, par tiem var ziņot Latvijas Bankai pa tālruni 6702 2300 vai elektroniskā pasta adresi [email protected].

Ko tas nozīmē pārvaldniekiem un bankām?

Informācijas aprites pilnveide sniegs pozitīvu pienesumu un ļaus samazināt to cilvēku skaitu, kas ik dienu netieši zaudē savu naudu, atrodoties nepiemērotos plānos. Kā rāda Vairo pieredze, vidēji septiņiem no desmit jauno klientu, kuri izvēlējušies kādu no adaptīvajiem pensiju plāniem, iepriekš savu uzkrājumu uzticējuši nepiemērotam plānam, tādejādi vidēji gadā zaudējot ienākumus pat līdz 5% no saviem uzkrājumiem.

Vienlaikus mums kā pārvaldniekiem un tos pārstāvošajām bankām  šīs informācijas pieejamība uzliek arī lielu atbildību – ievērot ētikas un morāles normas, kā arī pievērst papildu uzmanību datu drošībai, lai izvairītos no jebkādiem normatīvo aktu un biznesa ētikas principu pārkāpumiem. Tā ir mūsu nozares kopīga atbildība.

Lai arī pārvaldnieku un banku rokās būs dati un informācija, kas līdz šim nebija pieejama, ne visu būs atļauts izmantot brīvi. Šeit iezīmēsies atbildīga biznesa principi un vērtības. Piemēram, nebūs atļauts izmantot informāciju par saviem esošajiem pensiju 2. līmeņa klientiem, lai noskaidrotu kuri bankas klienti nav pensiju 2. līmeņa dalībnieki.

Tāpat arī piekļūšana klientu pensiju 2. līmeņa konta izrakstiem un to saglabāšana nav pieļaujama. Tie ir konfidenciāli dati, kas pieejami tikai un vienīgi klientu privātām vajadzībām un informētībai. Turklāt, lai arī internetbankā konta izraksti būs pieejami un visdrīzāk raisīs iedzīvotāju interesi, tiešas un netiešas reklāmas aktivitātes arvien ir ierobežotas. Piemēram, klientam, pieprasot to pensiju 2. līmeņa konta izrakstu, nevar tikt demonstrēta reklāma par labu konkrētā komersanta piedāvājumam.

Top jauni grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

Ar šīm izmaiņām pilnveides process nebūt nav galā. Jau drīzumā sekos vēl jauni grozījumi, lai aizsargātu pensiju 2. līmeņa dalībnieku intereses. Tie paredz nepārprotamu pienākumu pārvaldniekiem un to pārstāvošajām bankām nodrošināt kvalitatīvu un patiesu informācijas sniegšanu, kā arī nodrošināt dalībnieku apkalpošanu atbilstoši klientu finanšu pratībai un vajadzībai pēc specifiskas pieejas, ja tāda nepieciešama. Liela daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku var izrādīt interesi saņemt individuālās konsultācijas un apkalpošanu klātienē. Tādēļ Latvijas Banka kā finanšu uzraudzības iestāde uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu un apstākļiem piemērotu pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēšanas un apkalpošanas kompetenci. Ko šie grozījumi nozīmēs praksē, sapratīsim jau pavisam drīz.

 

Autors ir IPAS Vairo valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā