pensiju sistēma
- Viedoklis
- 12.12.2024.
Kurš sargā pensiju sistēmu?
- Analīze
- 03.11.2024.
Ieguldījumi plusos
- Komentārs
- 18.09.2024.
- Pauls Raudseps
Viena procenta patoss
- Viedoklis
- 14.05.2025.
Ņemt ārā vai krāt – ko iesākt ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?
No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21%, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.
- Viedoklis
- 12.12.2024.
Kurš sargā pensiju sistēmu?
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.
- Analīze
- 03.11.2024.
Ieguldījumi plusos
Pensiju iemaksu pārdale nepatīk ne krājējiem, ne ieguldījumu pārvaldniekiem
- Komentārs
- 18.09.2024.
- Pauls Raudseps
Viena procenta patoss
Pensiju 1. līmenis ir atkarīgs no tautsaimniecības, 2. līmenis no banku prasmes
- Viedoklis
- 09.09.2024.
Iecerētās pensiju sistēmas izmaiņas – nezināšana vai kaitniecība?
Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, jāklausās aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?
- Viedoklis
- 30.08.2024.
Lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina
Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums.
- Analīze
- 14.02.2024.
- Baiba Litvina
Starts!
- Finanšu padomi
- 05.11.2023.
- Ilze Šķietniece
Jāiztur spriedze
- Eiropā
- 05.11.2023.
Igauņi var! Bet — vai vajag?
- Viedoklis
- 04.08.2021.
Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!
- Viedoklis
- 26.07.2021.
Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks
- Viedoklis
- 20.06.2024.
Mani privātie dati nodoti pensiju pārvaldniekam. Kam un kāpēc?
No 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodos pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem un bankām informāciju par dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdz šim informācija par to, kāda pārvaldnieka pakalpojumu izmanto iedzīvotāji, bija pieejama tikai valstij un katram iedzīvotājam individuāli.
- Analīze
- 14.02.2024.
- Baiba Litvina
Starts!
Ir jautā Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu līderiem, ko viņi darīs Briselē
- Finanšu padomi
- 05.11.2023.
- Ilze Šķietniece
Jāiztur spriedze
Svarīgākais nav pensija, bet ceļš līdz tai. Kā izvēlēties labāko pārvaldītāju un ienesīgāko plānu, lai vecumdienās nebūtu jāgrauž sausiņi?
- Eiropā
- 05.11.2023.
Igauņi var! Bet — vai vajag?
Katrs trešais igaunis izmantojis iespēju atteikties no 2. pensiju līmeņa. Taču tagad viņu pensijas būs par 30% mazākas
- Viedoklis
- 04.08.2021.
Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!
Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem. Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.
- Viedoklis
- 26.07.2021.
Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks
“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar. Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem –, par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.
