Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.
Vērojot krāpniecības attīstību, redzams, ka krāpnieki prasmīgi prot pielietot un pielāgot pastāvošās tehnoloģiskās attīstības un sabiedrības digitalizācijas sniegtās priekšrocības savā labā. Pašlaik krāpnieki Latvijā mākslīgo intelektu vairāk izmanto automatizētu un personalizētu pikšķerēšanas jeb viltus e-pastu vai īsziņu izsūtīšanas kampaņās. Tā ir samērā vienkārša pieeja, kas neprasa daudz resursu, bet veiksmīgas krāpšanas gadījumā var nest labu atdevi. Taču mums jābūt gataviem tam, ka līdz ar mākslīgā intelekta turpmāku attīstību, visticamāk, varam sagaidīt jaunus rīkus un shēmas krāpniecības automatizācijai un kvalitatīvāka shēmu satura izstrādei.
