Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Sākšu ar to, kas vispār ir konvencija. Tas ir starptautisks līgums, ar kura palīdzību valstis vienojas par sadarbību kādas problēmas risināšanai. Sākotnēji konvencijas radās, lai panāktu mieru starp valstīm, bet vēlāk valstis sāka starptautiskus līgumus izmantot arī citu problēmu risināšanai, piemēram, ļoti daudz konvenciju ir vides aizsardzības jomā.
Pievienošanās kādai konvencijai ir arī publisks paziņojums, ka valsts atzīst konvencijā ietvertās problēmas nozīmīgumu. Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu gadījumā – ka vardarbība pret sievieti ir nopietna problēma un tā ir jāmazina. Ja Latvijā dažas cilvēku grupas nevēlas šo konvenciju, vai tas nozīmē, ka šī problēma nav aktuāla?
