Foto - Gints Klāsons
Latvijā jau vairāku gadu desmitu garumā ir nepietiekams valsts finansējums zinātnei, un, iespējams, var kļūt apnicīgi par to dzirdēt atkārtoti. Tomēr tie, kuri atrodas akadēmiskajā vidē, var piekrist, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiekties pēc akadēmiskās izcilības nozīmē radīt auglīgu augsni ētikas dilemmām. Ētikas pārkāpumu riski ir apstākļu kopums, kas zema finansējuma, augstas konkurences un uz kvantitāti mērķētu vērtēšanas kritēriju apstākļos liek radīt skaitliski vairāk zemas kvalitātes rezultātu. Riskus rada arī neinformētība un zināšanu trūkums par situācijām, kas potenciāli uzskatāmas par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem.
Būtiskākie riski neētiskai rīcībai zinātniskajā vidē
Turpinot rakstu sēriju par akadēmiskā godīguma problēmsituācijām Latvijā “Akadēmiskā ētika Latvijā – Quo Vadis?”, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība iepazīstina sabiedrību ar 2023. gadā veiktā pētījuma rezultātiem. [1] Raksta mērķis ir izgaismot raksturīgākos akadēmiskā godīguma riskus, ko anketās norādījuši augstākās izglītības iestāžu (AII) darbinieki un AII ētikas komisiju pārstāvji (skatīt 1. attēlu).
