Kas traucē risināt akadēmiskā godīguma problēmsituācijas Latvijā? To analizējam šajā ‒ jau trešajā ‒ Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rakstā.
Eiropas Savienības (ES) līderu publiskie izteikumi un pirms diviem gadiem pieņemtā Jaunā Eiropas inovāciju programma raida pasaulei nepārprotamu signālu – eiropieši vēlas būt starp globālajiem inovāciju līderiem. Kādam tas varētu šķist nesaprotams, pat lieks paziņojums, jo eiropieši taču pārskatāmā pagātnē cilvēcei devuši neskaitāmus izgudrojumus un lielā mērā virzījuši progresu. Tā patiešām bija, taču moderno tehnoloģiju laikmetā Eiropa sākusi zaudēt pozīcijas tieši inovāciju radīšanas jomā. Nepieciešama paradigmas maiņa, un tieši pie tā ES pastiprināti strādā.
Astronomi Juris Kalvāns, Aija Kalniņa un Kristaps Veitners radījuši datormodeli, kas ļauj analizēt ledu kosmiskajos miglājos. Nākotnē tas var izrādīties vērtīgs resurss
Profesors Toms Torims stāsta, kādas iespējas Latvijas zinātnei paver pievienošanās CERN superdatoru tīklam
Latvijā jau vairāku gadu desmitu garumā ir nepietiekams valsts finansējums zinātnei, un, iespējams, var kļūt apnicīgi par to dzirdēt atkārtoti. Tomēr tie, kuri atrodas akadēmiskajā vidē, var piekrist, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiekties pēc akadēmiskās izcilības nozīmē radīt auglīgu augsni ētikas dilemmām. Ētikas pārkāpumu riski ir apstākļu kopums, kas zema finansējuma, augstas konkurences un uz kvantitāti mērķētu vērtēšanas kritēriju apstākļos liek radīt skaitliski vairāk zemas kvalitātes rezultātu. Riskus rada arī neinformētība un zināšanu trūkums par situācijām, kas potenciāli uzskatāmas par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem.
Raidsabiedrība ARTE sagatavojusi deviņus video, kuros savas domas par Eiropu, savu valsti un nākotni izsaka jaunieši.
Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā. Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši valsts speciālisti. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā Deep Tech Atelier 2024 konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.
“Latvijas pārticība un attīstība balstās tajā, cik zinoši un spējīgi ir mūsu iedzīvotāji,” - to mums regulāri atgādina ekonomisti, aicinot īstenot pāreju uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību.[1] Zinātne un laba izglītība ir pamats sociālekonomiskajai attīstībai. Tāpēc mūs satrauc samilzušās problēmas Latvijas zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, kur jau gadiem ir nepietiekama zinātnieku ataudze. Tā 2019. gadā 40% no visiem Latvijas zinātņu doktoriem bija vecāki par 65 gadiem.[2] Šo problēmu nesen ilustrēja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēku diskusija par to, ka Latvijā neveidojas jauno zinātnieku paaudze, kas virza tādus Latvijas kultūrai unikālus un svarīgus pētniecības virzienus kā, piemēram, latviešu valoda un fonētika.[3]
Visā pasaulē zinātnieki un uzņēmēji naski meklē pazemes atradnes, kurās paslēpies dabisks ūdeņradis — daudzsološa tīrā degviela
Eiropas Parlaments trešdien, 12.jūlijā, nobalsoja par Dabas atjaunošanas likumu un ES Zaļo kursu, neraugoties uz bezprecedenta – un bieži vien klaji absurdu – dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji.
Šodienas mainīgajā pasaulē ik dienu parādās jaunas inovācijas, kas ir rezultāts zinātniskajai pētniecībai. Zinātne ir būtiska sabiedrības attīstībai un progresa veicināšanai. Tā sniedz mums iespēju izprast apkārtējo pasauli, attīstīt tehnoloģijas, risināt problēmas un uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Taču mēs ne vienmēr spējam saskatīt konkrētus zinātnes ietekmes veidus.
Ilggadējais Latvijas Universitātes senators un Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Māris Kļaviņš pieķerts plaģiātismā, bet par iespējamu krāpšanos viņa vadītā projektā ierosināts kriminālprocess. Tas noticis laikā, kamēr viņš bija universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs, raksta žurnāls Ir.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
