Kas traucē risināt akadēmiskā godīguma problēmsituācijas Latvijā? To analizējam šajā ‒ jau trešajā ‒ Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rakstā.
Latvijā jau vairāku gadu desmitu garumā ir nepietiekams valsts finansējums zinātnei, un, iespējams, var kļūt apnicīgi par to dzirdēt atkārtoti. Tomēr tie, kuri atrodas akadēmiskajā vidē, var piekrist, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiekties pēc akadēmiskās izcilības nozīmē radīt auglīgu augsni ētikas dilemmām. Ētikas pārkāpumu riski ir apstākļu kopums, kas zema finansējuma, augstas konkurences un uz kvantitāti mērķētu vērtēšanas kritēriju apstākļos liek radīt skaitliski vairāk zemas kvalitātes rezultātu. Riskus rada arī neinformētība un zināšanu trūkums par situācijām, kas potenciāli uzskatāmas par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem.
Piektajā Pasaules latviešu zinātnieku kongresā “Zinātne Latvijai”, kas noritēja tieši pirms Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolā jūlija beigās notika daudz diskusiju par izcilību zinātnē, universitāšu reitingiem un finansējumu. Abos pasākumos formulētas vairākas atziņas par mājasdarbiem, kuri zinātniekiem, zinātnisko institūciju vadītājiem, politikas veidotājiem un industrijas pārstāvjiem būtu jāizdara,lai sasniegtu sen solītos mērķus Latvijas konkurētspējas stiprināšanā.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā.
Patlaban Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skatīti pretrunīgi vērtētie grozījumi Augstskolu likumā, kuri paredz jaunu augstskolu tipoloģiju, kā arī izmaiņas to pārvaldībā, ieviešot augstskolu padomes. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) jau iepriekš ir paudusi atbalstu skaidras augstākās izglītības institūciju tipoloģijas izveidei, paredzot to stratēģisko specializāciju, kā arī tam, ka tipoloģijas un specializācijas pamatos ir jābūt zinātnē balstītas augstākās izglītības principam. Pēc LJZA domām, tipoloģija un specializācija palīdzēs nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī palīdzēs veicināt izcilību, vienlaicīgi saglabājot pieejamību.
Mēs, apakšā parakstījušās organizācijas diasporā un Latvijā, izsakām atbalstu ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” definētajam reformas mērķim: veidot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu augstskolu iekšējās pārvaldības struktūru. Tā paaugstinot augstākās izglītības kvalitāti un radot jaunu augstākās izglītības kvalitātes modeli, kura centrā ir četri elementi: studenti, akadēmiskais personāls, resursi un regulējums.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa: «Grāmatas piedāvā iespēju augt kā personībai un iepazīt cita cilvēka domas. Lasu par psiholoģiju, filozofiju, vadībzinātni, bet brīvākos brīžos našķējos ar oriģinālliteratūru vēsturiskā mērcītē.»
Latvijā nav ievērojamu derīgo izrakteņu atradnes, kas balstītu valsts tautsaimniecību un izaugsmi. Drīzāk zinātne un inovācijas, zinātnieki un augstākā izglītība ir resurss, ar kuru Latvija varētu konkurēt starptautiskajā ekonomikā. Mums ir vairāki izcili zinātnieki, kas izveidojuši pasaulē konkurētspējīgas zinātniskās grupas, pierādot, ka Latvijā var būt augsta līmeņa zinātne. Tomēr tā nav sistēma - šobrīd visi rādītāji, kas raksturo zinātni un inovācijas Latvijā, liecina par šīs nozares vāju pārvaldību, kas nav vērsta uz starptautisko konkurētspēju un rezultātiem.
Atklāta vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, Valsts prezidenta Valsts valodas komisijai, Valsts valodas centram
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
