Dana Narvaiša. Publicitātes foto
Tuvojas pavasaris ar pamatskolas noslēguma eksāmeniem, radot satraukumu skolēnos, vecākos un skolotājos – kā šogad veiksies STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) priekšmetos?
Pēdējos gados eksaktā joma ir iekļuvusi gan politiskajā dienaskārtībā, gan uzņēmēju redzes lokā, un izdarīts ir daudz. Vienlaikus tieši pašiem pamatiem – matemātikai – mērķēta atbalsta ir trūcis, bet bez spēcīgiem pamatiem nav iespējama izaugsme. Kas notiek matemātikas jomā, kā trūkst, lai mēs skolēniem sniegtu pašu labāko izglītību?
Dažādie mācību līdzekļi un skolēnu atšķirīgās prasmes
Matemātikas izglītības problēma ir kompleksa. Visskaļāk pašlaik ir izskanējis jautājums par atbilstošiem mācību līdzekļiem. Mācību grāmatas ir, bet, īstenojot jauno mācību programmu, radies savdabīgs haoss – mācību tēmas ir izkaisītas dažādos materiālos un vecuma posmos, nav vienprātības par tēmu apguves ilgumu un dziļumu u. tml. Šī situācija rada apjukumu un sarežģī mācību procesu, ko īpaši izcēlušas arī skolotāju profesionālās organizācijas.
Līdzvērtīgi sāpīgs punkts ir atšķirīgais skolēnu prasmju un zināšanu līmenis. Lielās klases ar dažādiem skolēniem, tai skaitā bērniem, kuriem piešķirts speciālās izglītības kods, bez papildu atbalsta no malas ir liels izaicinājums skolotājiem. Iekļaujošās izglītības mērķis noteikti ir atbalstāms – palīdzēt izcilajiem skolēniem sasniegt vēl augstākus rezultātus, atbalstīt tos, kam ir speciālistu atzītas mācīšanās grūtības, kā arī vienlaikus motivēt bērnus, kas, iespējams, vēl nav atkoduši, cik saistoša ir matemātika, bet kuros ir liels potenciāls, nodrošinot visiem vienādas izglītības iespējas. Taču dažādu resursu trūkuma rezultātā mēs uz mērķi virzāmies ar lielu atbildības nastu uz skolotāju pleciem.
Skolotāju dažādās pieejas un jauno tehnoloģiju lietojums
Skolotāju trūkuma, viņu dažādo iegūto izglītību un pieredžu, kā arī metodisko izvēļu dēļ viens un tas pats priekšmets tiek mācīts ļoti atšķirīgi dažādos novados, pilsētās vai pat vienā skolā. Daži kolēģi ir apguvuši cita vecumposma metodiku, daži, iespējams, iepriekš mācījuši pilnīgi citus priekšmetus, bet daži ir mācījušies pie profesora Jāņa Menča, kurš pārstāv veselu laikmetu Latvijas matemātikas didaktikā. Paši skolotāji atzīst, ka nereti trūkst kopīgas, strukturētas sarunas par metodiku un didaktiku – kā tad mēs vienoti mācīsim matemātiku jaunās programmas ietvaros.
Vēl viena problēma, ko uzsver arī paši izglītības nozares pārstāvji un eksperti, ir moderno tehnoloģiju lietošana mācību procesā. Dažādi IT risinājumi, arī mākslīgā intelekta rīki varētu būt liels atspaids skolotājiem, piemēram, standartizētu testu veidošanā un labošanā. Paši skolotāji norāda, ka jaunās tehnoloģijas varētu būt veiksmīgāk un pārdomātāk integrētas arī klases darbā, taču iepriekš minēto iemeslu dēļ nereti pietrūkst jaudas un arī zināšanu, kā tad tās jēgpilni integrēt. Katras jaunas pieejas ieviešana prasa laiku un resursus.
Matemātika – vai talants, kas iedzimst?
Visbeidzot, ļoti svarīgs jautājums ir arī sabiedrības attieksme pret matemātiku kā mācību priekšmetu. Ir vecāki, kuri uzskata, ka matemātika dzīvē nav īpaši noderīga vai ka tas ir talants, kas vai nu piemīt, vai nepiemīt. Ir vecāki, kuriem pašiem šis priekšmets sagādājis problēmas un kuri tic – tā mums “iedzimts”.
Tomēr mana un mūsu pārliecība ir, ka matemātiku vajag zināt un prast katram bērnam, – un katrs spēj apgūt matemātikas pamatus. Turklāt it īpaši sākumskolā, 4. līdz 6. klašu grupā, tiek apgūti ikdienā ļoti svarīgi temati, piemēram, procenti, daļskaitļi, negatīvie skaitļi.
Strādāt ar to, kas jau ir, bet – pārdomāti
Visas iepriekš minētās pārdomas ir darbs vairāku mēnešu garumā, veidojot sarunas un diskusijas ar dažādām ietekmes pusēm. Ir ieguldīts liels darbs un izkristalizētas vajadzības: pirmkārt, dati, kas, palīdzētu sekot katra skolēna sekmēm, otrkārt, atbalsts visām iesaistītajām pusēm, un, treškārt, vienots, sistemātisks redzējums. Nav nepieciešama revolūcija vai jauna reforma, bet pārdomāta, sistematizēta, vienota un jēgpilna reālo materiālu un prakšu izmantošana.
Veidojot LMT izglītības iniciatīvu Misija – matemātika, sarunā iesaistījām dažādus jomas spēlētājus, sākot no augstākās izglītības pārstāvjiem, metodiķiem, beidzot ar izglītības ekspertiem un skolotājiem, pašiem jauniešiem un vecākiem. Mums bija svarīgi sadzirdēt gan pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no pašvaldībām, arī uzņēmējus un skolotāju apvienības, lai kopīgās sarunās un ar pamatīgu izpēti nonāktu pie problēmas saknes un vajadzībām. Roku rokā strādājam arī ar Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centru (LU EZTF SIIC) un Latvijas Matemātikas skolotāju apvienību.
Kopīgais plāns paredz turpmāko trīs gadu laikā īstenot konkrētu izglītības iniciatīvu: uzlabot 4.–6. klašu skolēnu sniegumu matemātikā četrās pilotprojekta pašvaldību skolās Siguldā, Kuldīgā, Jelgavā un Rēzeknē. To darīsim, sakārtojot mācību līdzekļus, nodrošinot atbalstu skolotājiem, kā arī ieviešot sistēmu katra skolēna progresa izsekošanai. Marta noslēgumā sākās pilotskolu pirmās skolotāju metodikas un didaktikas mācības, savukārt tuvāk mācību gada beigām kopā ar LU SIIC īstenosim pirmo diagnosticējošo darbu, lai iegūtu datus par skolēnu pašreizējo prasmju līmeni.
Kurp kopīgās sarunas izglītības iniciatīvas ietvaros mūs aizvedīs, vēl nav zināms, taču ceļa karte ir iezīmēta. Aktuāli dati, personalizēta pieeja, jaunās tehnoloģijas un tik vitāli trūkstošais atbalsts ir pirmās risināmās problēmas. Sākam ar sākumskolas skolēniem izšķirīgā vecumposmā četrās pašvaldībās, bet mērķis ir iniciatīvas laikā gūtās atziņas, labo praksi un datus piedāvāt katrai pašvaldībai Latvijā, lai tālākā nākotnē visā valstī matemātika tiktu mācīta vienoti – ar skolēnu centrā.
Autore ir LMT izglītības iniciatīvas Misija – matemātika vadītāja, izglītības eksperte, Fonds AUGT padomes locekle
