Sabiles leļļu māja. Foto — Kristaps Kalns
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 1
Provinciālisms literatūrā parasti tiek saistīts ar kritiski vērtējamām iezīmēm. To 1938. gada rakstā līdzīgā ievirzē lietojis literatūrkritiķis Jānis Rudzītis (1909—1970), aizrādot uz aprobežotības un diletantisma izpausmēm. Tomēr šoreiz atsauce uz provinciālismu neuzsver atpalikšanu no laikmeta un uzskatu šaurību, ar ko saistās viena no jēdziena «provinciāls» nozīmēm, bet gan apzīmē un aplūko raksturīgo to, kas ir attālināts no nosacītā centra un nosacīti atrodas provincē. Turklāt provinciālismu šī vārda kritiskajā nozīmē ne vienmēr nosaka ģeogrāfiskais novietojums. Jēdziena izpratnē solidarizējos ar filozofes Skaidrītes Lasmanes pārspriedumiem: «Ietekmīgāks un bīstamāks par naivi lokālo nošķirtību mūsdienās ir translokālais jeb pārnacionālais provinciālisms. Sajaukts ar mazas kultūras postkoloniālo mazvērtību un nomales apziņu, tas vairo nekritisku pielāgošanos un pakļaušanos pasaules «meinstrīmam», ko neierobežoti pieļauj un piedāvā informatīvās mijiedarbības un digitālās saziņas iespējas.» (2020, 62)
