Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 1
***
kamēr debesis vēl zilas
klaudzinu pie durvīm vējam
no neatminama klusuma
kas pārkliedz pilsētas trokšņus
skatos naktīs uz uzzīmētām zvaigznēm
pašā dziļākajā tumsā
saskatu tālumā buras
kas gatavas apbraukt apkārt pasaulei
uguni kas joprojām kuras
kaut kur bezdibenī
starp sapni un atteikšanos
kad acu plaksti aizvērti
dzirdu kā pavasara lietus ielīst pasaulē
zaļām dīgstošām balsu elpām
kas vējam jautā rīt
kas notiks
rīt
kamēr
debesis
vēl
zilas
***
pilsēta sašūta
no tūkstošiem vientuļu salu
katrā no tām ir klints
kas lēni drūp klaidoņa asarās
katrā no tām ir logs
mirdzošs un skumjš
lēts un neaizsniedzams
gluži kā gaisma
kas līst no divām vientuļām salām
kas saplūst siltos apskāvienos
izkuļoties cauri ciparu straumei
pirms nakts lampa iedegta
