Vikipēdijas latviskā versija šovasar svin 10.gadadienu, un škirkļu skaits tajā jau tuvojas 50 tūkstošiem. Protams, tas atpaliek no angliskās Vikipēdijas, kur ir 4,2 miljoni škirkļu, un daudzām citām valodām. Šī virtuālā enciklopēdija ir viens no populārākajiem interneta rīkiem. Taču – kā gan sanācis, ka dibinātājs Džimijs Veilss (46) nav kļuvis superbagāts?
Saskaņā ar Vikipēdiju Tampas lidosta atrodas Floridā sešas jūdzes no pilsētas centra. Tā ir vieta, kur Džimijs Veilss ielido un izlido pāris reižu mēnesī ekonomiskajā klasē, lai apciemotu savu 12 gadus veco meitu Kiru, kurai vārds izvēlēts tāds pats kā galvenajai varonei Einas Rendas antikomunistiskajā romānā Mēs dzīvie. Kira dzīvo kopā ar Veilsa bijušo (otro) sievu rančo stila mājā. Netālu ir iepirkšanās centrs, kur pirms desmit gadiem Veilss vadīja Vikipēdiju ar vairākiem saviem kolēģiem (ar kuriem tagad vairs nesarunājas). Tagad viņu vecajā birojā iekārtojusies kurjerpasta UPS nodaļa. Blakus atrodas Kahwa Café.
Tā ir Veilsa vecā dzīve. Jaunā dzīve lielākoties rit Londonā kopā ar trešo sievu Keitu Gērviju, kuru viņš mēdz dēvēt par «sievieti ar vislabākajiem sakariem Londonā». Gērvijai nav sava šķirkļa Vikipēdijā, taču, ja tāds būtu, tajā rakstītu, ka viņa pildījusi britu premjera darba kārtības sekretāres pienākumus, bet pēc tam ieņēmusi direktores amatu sabiedrisko attiecību firmā Freud Communications, kas pieder Metjū Freidam, psihoanalītiķa Zigmunda Freida mazmazdēlam. Blērs savos memuāros 2010.gadā rakstīja, ka Gērvija uzraudzījusi premjera darba kārtību «ar dzelzs tvērienu un bija gatava saspiest olas ikvienam, kas mēģināja tajā iejaukties».
Gērvija un Veilss apprecējās pērn oktobrī. 200 viesu vidū bija arī Blērs, pašreizējā premjera Deivida Kamerona bijušais palīgs un Miks Haknels no grupas Simply Red. Kāda no viešņām tostā pajokoja, ka viņas draudzene ir apprecējusies ar pasaulslavenu interneta uzņēmēju, kas nav spējis kļūt par miljardieri.
Kāzu bilde tika nodrukāta laikrakstos The Daily Mail un The Sunday Times, un Veilss par to bija sajūsmā. «Pirmajā lapā virs locījuma,» viņš saviļņoti paziņo mūsu tikšanās laikā. Izvelk savu MacBook un parāda arī The Daily Mail mājaslapu, kur ievietotas vairākas kāzu pieņemšanas fotogrāfijas. «Tas bija sirreāli.»
Veilsam pagaidām vēl esot grūti pierast pie jaunās dzīves. Uz interviju savā Londonas birojā viņš ierodas ar 45 minūšu kavēšanos. Izskatās apjucis un mazliet izmisis. Izlidojot no Tampas, aizmirsis tur sava Londonas dzīvokļa atslēgas. Sieva jau bija devusies darba darīšanās, un viņu dzīvoklī palikusi iesprostota auklīte ar divus gadus veco meitu. «Man bija plānots iebraukt un atdot savas atslēgas.» Risinājumu atrada viens no uzņēmēja palīgiem, kas strādā Floridā, – sazvanīja ēkas menedžeri Londonā un palūdza ar rezerves atslēgu atvērt durvis auklītei.
Veilsam mugurā ir melns lietusmētelis un zem tā ļoti cieši piegulošs svīteris ar augstu apkakli. Uz sejas īsi rugāji. Tā parasi izskatās Stīva Džobsa stila biznesa supervaroņi vai arī mētelīšu virinātāji. Veilss parasti izskatās kā mazliet uzpucēta persona, kas pārāk ilgas stundas sēdējusi pie datora, uzturot sevi nomodā ar kofeīnu.
Nedaudz atvilcis elpu, paskaidro, ka birojā ir pārāk liela nekārtība, lai tur vestu viesus. «Tur ir dīvāns un liels bardaks.» Tāpēc paliekam biroju ēkas foajē, izvēloties sofu ar saplaisājušu ādu. Uz grīdas – nožēlojama paskata Austrumu paklāji. Savulaik šo ēku izmantoja raidorganizācija BBC, un drīz to paredzēts nojaukt. Arī Veilsam būs jāpārvācas. «Es neesmu kā Google puiši,» viņš sevi salīdzina ar interneta milža spozmi un vērienu.
Lodonu bieži vien sauc par Lielbritānijas Ņujorku, Losandželosu un Vašingtonu, jo tas ir gan finanšu, gan izklaides, gan arī politikas centrs. Savukārt kaut kā līdzīga Silīcija ielejai tur ir pavisam maz. Veilss ar prieku tagad aizpilda šo IT industrijas caurumu. Viņa jaunā apsēstība ir padarīt Vikipēdiju ērti lietojamu mobilajos tālruņos jaunattīstības valstīs. Stāstot par plāniem, viņš izvelk savu tālruni – Ķīnā ražotu Huawei, kuru Kenijas galvaspilsētas Nairobi tirgū par 85 dolāriem nopircis draugs. Interviju pārtrauc telekonference ar biznesa konsultāciju firmu Boston Consulting Group. Kamēr notiek apspriešanās par stratēģiju Vikipēdijas iedzīvināšanai jaunattīstības valstīs, Veilss ar vienu aci seko «sarunu» lapai Vikipēdijā, kur virtuālo enciklopēdiju veidojošie brīvprātīgie apspriežas un bieži vien arī strīdas par jauniem papildinājumiem šķirkļos. Tobrīd ir aizsvilušās debates par dažu redaktoru aizliegšanu Vikipēdijas turku versijā. Veilss tam visam seko, pie reizes ēdot uzkodas, kas paķertas vietējā kafetērijā.
Labsirdīgais diktators
Vikipēdija, ja kāds to vēl nezina, ir interneta vietne, kurā kolektīvi tiek radīts, papildināts un rediģēts saturs. Kaut viena šķirkļa satura veidošanā ir piedalījies vairāk nekā miljons cilvēku visā pasaulē. Taču lielākā atbildība informācijas regulārā atsvaidzināšanā ikvienam no vairāk nekā 24 miljoniem šķirkļu gulstas uz aptuveni 80 000 lielu brīvprātīgo armiju, kas pati sevi sauc par kopienu. No vienas puses, šo globālo produktu var apbrīnot kā unikālu kopdarbu, lai gan itin bieži uzrodas arī iekšēji kašķi un «rediģēšanas kari» kā, piemēram, definējot humusu. «Tas ir iecienīts ēdiens Izraēlā, tātad varbūt tas būtu jāliek sadaļā Izraēlas virtuve?» rakstīja kāds no redaktoriem. «Nē, tas ir tipisks arābu ēdiens, ko cionisti ir nelegāli okupējuši,» atcirta cits.
Lai gan pats Veilss vairs nevada Vikipēdijas darbu ikdienā (viņa laiku lielākoties aizņem ceļošana pa pasauli un uzstāšanās ar runām par vārda un interneta brīvību), viņš aizvien apbrīnojami daudz laika atrod saziņai ar savu «kopienu». Tajā viņu pazīst ar iesauku Džimbo, un pie viņa parasti vēršas kā pie arbitra, ja citi redaktori nespēj vienoties par labāko informācijas formulējumu. Veilss nerunā turku valodā un nav Turcijas lietpratējs, taču viņš ir L.D.U.M. jeb Labsirdīgais diktators uz mūžu.
Tieši kā L.D.U.M. viņam ir šķietami neierobežota atbildība. Pirms strīda par dažu turku redaktoru bloķēšanu viņam bija jāpieņem lēmums, vai šķirklī par britu militāro vēsturnieci Lineti Nīsbaheri jānorāda, ka šī persona ir mainījusi dzimumu (Veilss uzskatīja, ka tas ir jādara, taču vēlāk šķirklis tika izdzēsts), un vai homeopātija jāraksturo kā dziedniecība vai kā šarlatānisms (Veilss uzstāja, ka jālieto abi apzīmējumi, tikai jāpiebilst, ka par šarlatānismu to nosaukusi Amerikas Mediķu apvienība).
Taču vienā lietā Veilsam ir ļoti skaidra pārliecība – viņam nekad neizdosies nopelnīt daudz naudas ar savu izgudrojumu. Ja Vikipēdijas lapās sāks izvietot reklāmas, lielākā daļa «kopienas» brīvprātīgo sarīkos dumpi un pametīs savu nodarbošanos. Tāpēc Veilsam nekas cits neatliek kā braukāt apkārt un lasīt lekcijas. Protams, viņš var lepoties, ka tuvāko draugu pulkā ir mūziķis Bono, taču tajā pašā laikā viņš pats ir pasaules slavenība, kas radījusi ļoti veiksmīgu projektu, nenopelnot pilnīgi neko.
Patlaban Vikipēdija ir pieejama 285 valodās. Mēnesī tā tiek apskatīta vairāk nekā 20 miljardus reižu, un to lieto vidēji 516 miljoni cilvēku. Tā ir piektā populārākā interneta vietne pēc Google, Yahoo, Microsoft un Facebook, bet apsteidz Amazon, Apple un eBay. Ja Vikipēdija ļautu savās lapās ievietot reklāmas, tās tirgus vērtība būtu pieci miljardi dolāru. Taču pilnīgi noteikti tas nebūtu pa prātam, un to pamestu lielākā daļa redaktoru, kas strādā par velti pēc brīvprātības principa. «Tas ir paradokss,» saka Maikls Volfs no tehnoloģiju konsultāciju firmas Activate Ņujorkā, kurš darbojas Yahoo! padomē. «Vikipēdija ir ļoti noderīga tās lietotājiem, taču tā nevar kļūt par pelnošu uzņēmumu.»
No šā paša paradoksa cieš arī Veilss. Ielūgumi uzstāties ar runām par vārda brīvību nodrošina pieklājīgu iztiku, taču tā ne tuvu nav tāda nauda, ko pelna citi slavenu Silīcija ielejas IT uzņēmumu izveidotāji. Tie pat knapi ir Londonas biznesa elitei piestāvoši ienākumi. Veilsa turība tiek lēsta ap vienu miljonu dolāru, ieskaitot akcijas viņa paša uzņēmumā Wikia Inc., kas pelna naudu ar tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem.
Veilsa ienākumi ir jau sens apbrīnas objekts. Ierakstiet viņa vārdu Google meklētājā, un viena no pirmajām atbildēm būs tieši par Veilsa turību. «Daudziem patīk pasmieties, ka Džimijs nav spējis savākt to naudu, kas bija nolikta uz galda viņa acu priekšā,» saka Sjū Gārdnere, kura vada Vikipēdiju pārraugošo bezpeļņas fondu Wikimedia Foundation.
70 000 dolāru par uzstāšanos
Pats Veilss šādiem jautājumiem ir labi sagatavojies un parasti prasmīgi no tiem atgaiņājas. 2005.gadā žurnāls Florida Trend rakstīja, ka Veilss savulaik nopelnījis gana naudas, strādājot par biržas brokeri Čikāgā, un vēlāk, dibinot Vikipēdiju, nebija jāuztraucas par to, ko likt mutē. Tiesa, tas bija pirms tam, kad viņš izšķīrās un sāka maksāt alimentus, un pirms noīrēja īpašumus Floridā un Londonā.
Kad es intervijā pieskaros šim jautājumam, viņš izskatās noskaities. «Es pats par to domāju reti. Reportieri visu laiku man to jautā un cer sagaidīt atzīšanos: «Ak, man ir salauzta sirds! Kur ir mans miljards dolāru?» Nekā!»
Veilsam vairāk tīk runāt par Vikipēdijas misiju. Tieši to viņš dara, sakot runas universitātēs, dažādos korporatīvos un sabiedriskos pasākumos. Vidējā samaksa ir 70 000 dolāru par runu, visbiežāk temats ir vārda brīvība internetā. Pagājušā gada rudenī pati noklausījos viņa uzrunu bijušā ASV prezidenta Bila Klintona vārdā nosauktās Globālās iniciatīvas ikgadējā sanāksmē, kur parasti tiek ielūgti dāsni ziedotāji, lai sapazīstinātu ar potenciālajiem naudas saņēmējiem. Nedaudz aptumšotajā Ņujorkas viesnīcas Sheraton zālē Veilss sēdēja prezidijā blakus bijušajai ASV valsts sekretārei Madelēnai Olbraitai, Hārvardas profesoram Polam Fārmeram un 2011.gada Nobela miera prēmijas saņēmējai cilvēktiesību aktīvistei Tavakulai Karmanai no Jemenas. Veilss zināmā mērā bija ieradies arī tāpēc, lai vāktu ziedojumus Vikipēdijai. (Tā algo 160 cilvēku tehnisko darbu nodrošināšanai.) Pa vidu starp runām par veselības aprūpi Haiti un revolūcijām Tuvajos Austrumos uzpeldēja fakts, ka Vikipēdijā ir kļūdaini uzrakstīts Karmanas vārds. «Tagad visā pasaulē to raksta aplami,» sūdzējās Nobela prēmijas laureāte. «Varbūt man vajag viņiem parādīt savu pasi vai tamlīdzīgi.» Veilss apsolījās personīgi likvidēt šo kļūdu.
Ietekmīgiem cilvēkiem patīk atrasties Veilsa sabiedrībā. Un ar Veilsam patīk būt starp slavenībām, par ko viņš dažkārt tiek kritizēts. Februārī ciemojoties Losandželosā, Veilss tvītoja: «Pusdienas ar Felīsiju. Vakariņas ar Šarlīzi. Losandželosa ir… wow,» norādot uz aktrisēm Felīsiju Deju un Šarlīzi Teronu. Citā tvītā jūsmoja: «Tikko piemērīju smokingu [IT uzņēmēja] Šona Pārkera kāzām. Būs interesanti!» Taču, kā es pati pārliecinājos Klintona fonda pasākumā, daudzas slavenības izmanto Veilsu kā personīgo redaktoru. Pēc jemenietes Karmanas incidenta Veilsu aiz rokas noķēra arī amerikāņu hiphopa mākslinieks Will.i.am un pasūdzējās: «Visi domā, ka es esmu Viljams Džeimss Adamss jaunākais, bet es neesmu ne Džeimss, ne jaunākais.» Veilss izlaboja ierakstu Vikipēdijā.
Taču ar to viss nebeidzās. Daži citi redaktori sāka protestēt, ka Veilss uz savu roku labo faktus, nepārliecinoties par to patiesumu, bet izdabājot slavenībai. Redaktors ar iesauku Fram pārmeta, ka Veilss ir pārkāpis Vikipēdijas iekšējo protokolu, kas pieprasa norādīt avotu pie konkrētiem faktiem. «Cilvēki ne vienmēr paši saka visu taisnību par sevi,» rakstīja Fram un pārlaboja Will.i.am vārdu uz sākotnējo versiju, jo tāda tā reģistrēta vismaz divos personas dokumentos.
Tāda pati attieksme bija arī pret Veilsa mēģinājumu nomainīt savu dzimšanas datumu no 1966.gada 8.augusta (kā ierakstīts viņa pasē) uz patieso datumu – 7.augustu. «Šo informāciju jums nekur neizdosies pārbaudīt. Varbūt man jāielādē internetā izziņa no manas mammas?» sūkstījās Veilss.
Trūcīgi ģērbtas slavenības
Viens no apbrīnojamākajiem Vikipēdijas fenomeniem ir tas, ka anonīmi brīvprātīgie rīkojas ar tādu pašpārliecinātību, kāda parasti piemīt cienījamiem ekspertiem. Līdzīga pašpārliecinātība piemīt arī Veilsam.
Viņš ir uzaudzis dienvidu štatā Alabamā skolotājas un tirdzniecības menedžera ģimenē. Studēja finanses. 20 gadu vecumā apprecējās ar Pamelu Grīnu, kuru satika kādā pārtikas veikalā. Pirmais nopietnais darbs bija biržā Čikāgā, kur satika savu otro sievu Kristīni Roenu (metālu brokeri).
1996.gadā Veilss bija viens no meklēšanas rīka Bomis līdzdibinātājiem, kas vēlāk pārtapa par Bomis Babe Report – emuāru ar trūcīgi ģērbtām slavenībām un pornozvaigznēm. Viņš un otrā sieva pārcēlās uz Sandjego pilsētu Kalifornijā, lai būtu tuvāk interneta izrāviena ērai. (2005.gadā Veilss iebilda pret ierakstu Vikipēdijā, ka Bomis tirgojis pornogrāfiju. «Pieaugušajiem domātais saturs (NEVIS pornogrāfija) aizņēma mazāk nekā 10% no lapas satura, viņš skaidroja kopienai.) Pornogrāfija vai ne, tomēr Bomis palīdzēja nopelnīt naudu, lai finansētu jaunu projektu Nupedia – tiešsaistes enciklopēdiju, kuras šķirkļus rakstīja eksperti un arī rediģēja konkrētās jomas speciālisti un akadēmiķi. Tas bija Vikipēdijas aizmetnis.
Drīz vien Veilsu aizrāva ideja par interneta enciklopēdiju, kuru rediģēt varētu ikviens. Nupedia sāka nīkuļot, Bomis biznesa partneri ķērās pie lapas paplašināšanas, bet pats Veilss metās jaunā projektā. 2001.gada janvārī viņš reģistrēja domēnus Wikipedia.org un Wikipedia.com. Projekts debitēja 15.janvārī, un tagad šis datums tiek dēvēts par Vikipēdijas dienu.
Līdzīgi daudziem citiem interneta uzņēmējiem, Veilss vispirms centās radīt kaut ko stilīgu, bet tikai pēc tam domāt par biznesa modeli. Pārcēlās uz Floridu, kur telpu īre bija lētāka, un sākumā pašrocīgi izsniedza čekus serveru apkalpotājiem – tie bija iekrājumi no Bomis laikiem. Tolaik viņš aizvien cerēja, ka Vikipēdiju varēs izveidot par miljardus pelnošu biznesu.
«Domāju, ka Džimijs cerēja kļūt no tā stāvus bagāts,» saka bijušais draugs un Bomis līdzdibinātājs Terijs Fūts. Abi kopā gāja vidusskolā, un Fūts bija goda viesis abās pirmajās Veilsa kāzās. Uz trešajām gan vairs nebrauca. «Slava mēdz izmainīt cilvēkus,» paskaidro Fūts. Savukārt Veilss no savas puses nevēlas runāt par pajukušo draudzību. «Pārcelšanās uz Londonu pamatīgi izmainīja manu paziņu loku. Jūs jau zināt, ka mana sieva te pazīst gandrīz ikvienu.»
Pirmais lielais interneta ekonomikas burbulis pārsprāga, vēl pirms Veilss paspēja izveidot Vikipēdiju kā ieņēmumus garantējošu biznesu. Pēc tā viņam palika savdabīgs mantojums – populāra interneta vietne ar pilnīgi tukšu kasi. Enciklopēdija balstījās uz brīvprātīgajiem, kuri pilnībā noraidīja ideju par reklāmu izvietošanu lapās.
Kamēr Vikipēdija pamazām auga, Veilss ķērās pie zīmola nostiprināšanas. 2003.gada jūnijā nodibināja bezpeļņas fondu, kas kļuva par Vikipēdijas mātesorganizāciju. «Iedomājieties tādu pasauli, kurā ikvienam planētas iedzīvotājam ir nodrošināta brīva pieeja kolektīvai informācijas krātuvei,» viņš izteicās intervijā 2004.gadā. «Tieši to mēs arī darām!»
2005.gadā mūziķis Bono viņu personiski uzaicināja uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā. Cilvēki, kas pazīst Veilsu, stāsta, ka tieši šā brauciena laikā viņš no nošņurkuša datorista pārvērties par aktīvistu ar labu pieeju informācijai un varai. Viņa mantra par internetu bez valdību un korporatīvo interešu iejaukšanās guva atbalstu, un 2006.gadā žurnāls Time viņu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Pēc gada Davosā Veilsu un nākamo sievu Gērviju nodēvēja par jaunajiem globālajiem līderiem.
(Veilss no Roenas izšķīrās 2008.gadā, bet ar Gērviju esot personiski iepazinies Monako tikai 2009.gadā.)
«Džimijs ir iekļuvis tādā kā nebeidzamā uzslavu riņķī, kurā viņu cildina par vienu no izcilākajiem cilvēces izgudrojumiem,» saka tieslietu profesors Džonatans Zitans, Interneta un sabiedrības centra vadītājs Hārvarda Universitātē. «Grūti viņam ko pārmest, jo nav jau nemaz tik daudz līdzīgu precedentu.»
Tomēr citi pārmet, ka Veilss, nespēdams nopelnīt naudu ar interneta enciklopēdiju, tagad cenšas to saraust, izliekoties par izcilu domātāju un filantropu. «Vai viņam patiešām bija izcila vīzija, vai viņš tikai pēc tam labi iejutās šajā nejaušajā lomā?» jautā režisors Skots Glosermans, kas kopā ar Veilsu pavadīja gadu, veidojot dokumentālo filmu Patiesība ciparos? (2010), kurā Vikipēdija galu galā tiek kritizēta, norādot uz daudzajām kļudām kolektīvajā krātuvē, kur centīga pusaudža ierakstam ir tāda pati vērte kā profesora zināšanām.
Līdzdibinātāju domstarpības
«Vikipēdija izsaka visu interneta būtību,» uzskata populārā sludinājumu portāla Craigs-list izveidotājs Kregs Ņūmārks. «Agrāk bija tā, ka vēsturi rakstīja uzvarētāji. Tagad to var darīt ikviens.» Pasargāts no tā nav arī Veilss. Viņš mēģināja rediģēt savu šķirkli, norādot, ka ir Vikipēdijas vienīgais dibinātājs. Problēma ir tā, ka 2000.gadā viņš pieņēma darbā akadēmiķi Leriju Sangeru, kurš viņam palīdzēja veidot enciklopēdiju. Ideja par to, ka rediģēt tekstus var ikviens, tiešām pieder Veilsam, taču vārdu «Vikipēdija» izdomāja un tehnoloģiju ievesa Sangers.
Veilsa mēģinājums izlabot savu ierakstu satracināja kopienu, jo tādā veidā tika pārkāpts protokols. Tagad viņa lapā teikts «līdzdibinātājs», bet atsevišķa sadaļa «Strīds» veltīta tieši aprakstam par domstarpībām ar Sangeru. «Smieklīgi, vai ne?» man saka Veilss tādā tonī, ka ir skaidrs – neko smieklīgu viņš tajā nesaskata.
Sangers man atteicās komentēt šo jautājumu, taču reiz norādījis, ka Veilss centies pārrakstīt vēsturi, «tiklīdz Vikipēdija tika pamanīta un viņš pats sāka braukāt pa pasauli».
Pēc šķiršanās no Roenas Veilss kādu laiku padzīvoja Ņujorkā, bet tad sāka bieži braukāt uz Londonu pie Gērvijas. 2011.gadā viņš, kurš uz ārzemēm pirmoreiz devās tikai 37 gadu vecumā, pavisam pārcēlās uz britu galvaspilsētu. «Dzīve pilsētas turīgajā rajonā Merilebonā ir jauka,» viņš saka. «Mana sieva,» viņš atkal atkārto, «ir sieviete ar vislabākajiem sakariem Londonā.»
Paplašinot savu paziņu loku britu elitē, viņš ir atturējies no mēģinājumiem uzpucēt, piemēram, Tonija Blēra un dažu personiski pazīstamu parlamenta locekļu šķirkļus. Taču kopienai tik un tā ir aizdomas, ka Veilss ir izdzēsis nepievilcīgus aprakstus par Kazahstānas valdību, kura nolīgusi Blēru par savu padomnieku. Veilss šīs apsūdzības sauc par «pilnīgām muļķībām».
Jau pirms Gērvijas apprecēšanas kopienā sākās kurnēšana, ka Veilss zaudē reālās dzīves izjūtu. «Džimbo nav Vikipēdijas īpašnieks,» rakstīja kāds brīvprātīgais. «Jā, viņš ir tās līdzdibinātājs, nu, un tad? Pats saturs pieder kopienai.»
Veilss intervijā šim atzinumam vairāk vai mazāk piekrīt. «Teorētiski man vēl ir vara darīt, ko vēlos un izstrādāt stratēģiju pēc sava prāta. Taču praksē, ja es to mēģinātu, cilvēki tiktu satracināti un sarīkotu revolūciju.»
«Peldaties naudā?»
Nesen Veilss tika uzaicināts uz interviju politiskās satīras raidījumā The Colbert Report Ņujorkā. Viņam bija balts kreks ar asimetrisku apkaklīti no britu dizainera Osvalda Botenga kolekcijas. Pirms sešiem gadiem, kad viņš pirmoreiz viesojās šajā raidījumā, publicitāti alkstošajam Veilsam runāšana nevedās. Šoreiz viņš pirms raidījuma ieslēdzās kabinetā, lai sagatavotos kopā ar savu preses sekretāru. «Kopš mūsu iepriekšējās tikšanās reizes Vikipēdija ir pilnīgi visur. Jūs tagad droši vien peldaties naudā?» jautāja raidījuma vadītājs. Veilss pasmējās un atgādināja skatītājiem, ka aizvien cer uz viņu ziedojumiem.
Pēc raidījuma ieraksta Veilss devās vakariņās un, ēdot austeres, ar apmierinātu seju uzklausīja glaimojošus komentārus, ka intervija šoreiz bija izdevusies. Nākamajā rītā izlidoja uz Londonu, vēlāk uz Floridu, tad Vāciju, tad Kaliforniju, kur viņam bija apmaksāta uzstāšanās kādā kiberdrošības kompānijā.
Pēc kāda laika izlasīju, ko viņš uzrakstījis jautājumu un atbilžu portālā Quora. Kāds lūdza padomu savas start-up idejas reklamēšanai. Veilss ieteica izmantot pārspīlētus epitetus, ar kādiem savulaik Davosā viņš pievērsa klausītāju uzmanību. «Pasauli mainoša platforma nākamajai paaudzei… bla, bla, bla…,» rakstīja Veilss. Daudzsološajiem interneta uzņēmējiem viņš ieteica: «Centieties, lai jūs citi uztver kā biznesmeņus,» un «vienojieties, ka veiksmes gadījumā jums tiks akcijas». Būt populāram ir patīkami, taču nebūtu slikti, ja ar to varētu arī labi nopelnīt.
